Šadurskis: ministrijā ir vīzija par optimālu skolu tīklu, bet mācību iestādes jāpārņem valstij
Šodien Latvijas skolās ar Zinību dienas sarīkojumiem sākas jaunais mācību gads, kura gaitā zināšanas apgūs ap 204 tūkstoši skolēnu, no tiem aptuveni 21 000 ir pirmklasnieki, vēsta Latvijas Radio 1. Pedagogu skaits izglītības iestādēs ir 29 000, informē LNT.
Valsts amatpersonas un pašvaldību vadītāji sveiks skolēnus un pedagogus ar jaunā darba cēliena sākumu. Tā kā skolēnu atgriešanās mācību iestādēs palielina gan gājēju, gan braucēju skaitu, autovadītāji aicināti uzmanīties un samazināt braukšanas ātrumu gan apdzīvotās vietās, gan ārpus tām.
Šodien spēkā stājas pedagogu atalgojuma reforma, nodrošinot minimālā atalgojuma likmes kāpumu no 420 līdz 680 eiro. No 1.septembra likme kāps vispārējās, profesionālās izglītības, interešu izglītības pedagogiem. Pirmsskolas pedagogiem atalgojums sākotnēji kāps līdz 620 eiro un pēc gada – līdz 680 eiro. No nākamā gada 1.janvāra likme pieaugs arī profesionālās ievirzes pedagogiem. Atalgojums sāks augt arī augstskolu un koledžu pedagogiem, to plānots kāpināt trīs gadu laikā.
Jaunais skolotāju algu modelis ir tikai pirmais reformas solis, un nākamais ir pašvaldību mājasdarbs – skolu tīkla sakārtošana, intervijā Latvijas Radio atzina izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (“Vienotība”). Lai to izdarītu, neatduroties pret novadu robežām un vietvaru savstarpējiem norēķiniem, skolas droši vien būtu jāpārņem valstij, bet pašvaldības diez vai apsveiktu šādu iniciatīvu, sacīja ministrs.
Šadurskis norāda, ka katru gadu tiek reorganizēts zināms skolu skaits – šogad no Latvijas kartes pazūd deviņas skolas, bet par plašākas pārmaiņas pašvaldībām jāsagatavo. ”30 skolas skar tā vai cita reorganizācija, proti, vai nu izglītības pakāpes pazeminājums – bija pamatskola, tagad būs sākumskola, vai apvienošana, juridiska apvienošana, reizēm saglabājot mācību vidi tajā pašā ēkā, reizēm nē. Tas pavada mūsu iekšējās migrācijas tendences,” saka ministrs. Atbilstīgi “Jāņa sētas” pētījumam līdz 2030.gadam apmēram 30% iedzīvotāju Latvijā migrēs no lauku novadiem uz Rīgu un Pierīgu, un tam jāpārveido skolu tīkls.
”Diemžēl līdz galam to pašvaldības nespēs realizēt tāpēc, ka pašvaldības var sakārtot savas teritorijas robežās, bet, ja mums ir divas pustukšas skolas piecu kilometru attālumā, bet starp tām ir novadu robeža, tad mums nav sakārtota savstarpējo norēķinu sistēmā tā, lai šo problēmu risinātu, jo tā pašvaldība, kurā skola pazudīs, un otra, kura iegūs pilnvērtīgu lielu, labu skolu, kura var samaksāt pedagogiem algu, tad tā viena būs divkārt zaudētāja, jo tur pazudīs gan iedzīvotāju ienākuma nodoklis, ko 80% saņem pašvaldības no pedagogu algām, gan arī būs pašvaldībai jāveic savstarpējie norēķini par bērniem, kuri mācās kaimiņu pašvaldībā,” problēmu skaidroja Šadurskis.
Ministrijā esot savs priekšstats, kāda izskatās optimāla skola pēc sava lieluma gan pilsētā, gan laukos, un ir modelēts Latvijai optimālais skolu tīkls, taču tā izpildei visas izglītības iestādes būtu jāpārņem valsts pārziņā, ko ”pašvaldības diez vai apsveiktu”, atzīst Šadurskis. ”Profesionālajā izglītībā skolas ir valsts iestādes, un mums ir sakārtots skolu tīkls, moderna mācību vide, efektīvas izmaksas un normālas algas pedagogiem. Pēc algu pieauguma tās kļūs vēl labākas. Tā kā katra pašvaldība plāno un optimizē savās robežās, tad tādu globālu optimumu mēs vispārējā izglītībā diemžēl pie pašreizējās situācijas nevaram iegūt,” saka ministrs.
”Mums ir tomēr jārisina mūsu kopējie mērķi, un mūsu kopējais mērķis ir kvalitatīva izglītība, pieejama izglītība ar efektīvām izmaksām. Piemēram, ja rēķina izmaksas uz vienu izglītojamo attiecībā pret valsts budžetu, mēs Eiropas Savienībā esam pirmajā trijniekā,” uzsver politiķis, ”ja paskatās mūsu pedagogu algas vēl līdz vakardienai, līdz jauno noteikumu spēkā stāšanās dienai, tās bija zemākās Eiropā. Tas nav normāli. Mēs neizmantojam efektīvi savus resursus gan bērnu labā, gan skolotāju labā, gan mūsu nākotnes labklājības labā, jo – kāda ir mūsu izglītība, tik labi mēs dzīvosim.”
Skolas pārsvarā ir gatavas sākt jauno mācību gadu, secinājis Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD), vēsta aģentūra LETA. Izvērtējot pašvaldību sniegto informāciju par izglītības iestāžu gatavību jaunajam 2016./2017.mācību gadam, IKVD secināja, ka 70% pašvaldību izglītības iestāžu pilnībā nokomplektējušas pedagogu kolektīvu, 56% pašvaldību visās skolās pabeigti remontdarbi.
Mācību gads beigsies 2017.gada 31.maijā 1.-8.klasēm un 10.-11.klasēm. 9.klašu skolēniem mācības beigsies 12.maijā, gads pēc valsts pārbaudījumu nokārtošanas – 9.jūnijā. 12.klašu skolēniem mācības beigsies 12.maijā, mācību gads – 16.jūnijā. 9. un 12.klašu skolēniem, kuri ir atbrīvoti no valsts pārbaudījumiem, mācību gads beigsies 2017.gada 31.maijā.
Mācību gada laikā ir noteikti trīs brīvlaiki: rudens brīvlaiks no 24. līdz 28.oktobrim, ziemas brīvlaiks no 22.decembra līdz 4.janvārim un pavasara brīvlaiks no 13. līdz 17.martam. Izglītības iestādes būs arī tiesīgas patstāvīgi pieņemt lēmumu par vienu nedēļu ilgām papildu brīvdienām 1.klašu skolēniem otrajā semestrī.
Komentāri (39)
Absints 02.09.2016. 10.32
Labi, Zane nestrīdēšos, Vienkārši tie bija mani iespaidi no pārraides. Ceru, ka tie bija maldīgi.
0
Absints 01.09.2016. 16.55
2015/2016 mācību gadā bija 207 686 skolnieku un 28 367 skolotāju. Uz vienu skolotāju bija 7,3 skolnieku .
Šadurskis vasarā deklarēja, ka proporcijai jābūt 11,86. Pareķinot – tam vajadzētu 17 511 skolotāju. Jeb vajadzētu atlaist 10 853 skolotāju, kas ir ~38%
Pēc rakstā minētajiem datiem proporcija nu ir ap 7,03.
Tad kā? Šadurskis pats saka, ka Izglītība sistēmu nevajag pārvērst par sociālās palīdzības dienestu.. Pareizi, nevajag pārvērst- tas jau tāds ir..
Vakardienas TV “Tiešajā Runā”, Šadurskis bija nepārliecinošs, drīzāk pārliecinoša bija Aldermane, lai arī kā man nepatiktu atzīmēt GKR biedrus. Izskatās, ka Šadurskis ir iemācijies pantiņu par neesošo Rīgas skolu optimizāciju, kaut gan tā nav taisnība. Pat pieķerts melos, viņš to atkārto un atkārto..
Tas, kas uzkrita-, gan reformas kā tādas, gan vakardienas diskusija centrā ir kvantitātes rādītāji- skolnieku skaits, slodzes, jeb visa rūpe ir par skolotājiem, un nedot Dievs, ja kāds saņems mazāk vai vairāk par noteikto stundas likmi. Manuprāt, svarīgāks būtu skolnieks – tas cik skolotājs ir spējis iemācīt. Ja slodzes, maksas tiek noteiktas valstiskā līmenī, tad kaut ko kvalitātes nozīmē var darīt tikai vietējā līmenī -skolas direktors, jeb tā no IZM puses ir otršķirīga lieta. Jau esmu rakstījis vairākkārt, ka IZM ir vienīgā ministrija, kas nespēj izmērīt rezultātu. Tā nespēj noformulēt, kas ir labs skolotājs, un šo nespēju aizsedz ar kvantitatīviem kritērijiem. Atsēdēji noteikto stundu attiecīga skolā- saņem par to. Nav svarīgi, ko tu esi darījis, kādi būs skolnieku rezultāti valsts pārbaudes darbos utt. Skolotājs ne par to atbild, ne arī to jūt maciņā.
Tajā pašā laikā reformu vērtēju pozitīvi. Lai arī kreisa, tā tomēr izkustina Latvijas izglītības sasmakušos ūdeņus.
PS vissakarīgākais vakardienas diskusijā likā Ogres skolas direktors, arī Golubeva pieskārās neatrisinātajām lietām. Aldermane, lai arī tās argumenti bija pamatoti, pārlieku lietoja superlatīvus, un diez vai tā ir nopietna politiķa iezīme…
8
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
@zanE. > 01.09.2016. 17.15
…Ķīps…kurā Rīgas skolā Tu strādā?…
0
Absints > 01.09.2016. 17.18
Neuzminējāt…. Pat neesmu skolotājs..
īstenībā jau Šadurska pozīcija attiecībā pret Rīgu drusku ož pēc politikas, vismaz klausoties viņa argumentāciju, es reālu pamatojumu neatradu.
Bet uz priekšu Zane, aizstāviet savu zaldātu..
0
zanE. > 01.09.2016. 17.37
…pat negrasījos minēt – secināju, ka esi viens no Rīgas skolotājiem, jo apgalvo, ka Aldermane runā skaidru patiesību, bet Šadurskis melo…kā gan citādi Tev varētu būt tik stingra pārliecība – kurš melo, kurš stāsta taisnību, ja neesi ar to saistīts?…
0
Absints > 01.09.2016. 18.11
Neesmu. Es vienkārši klausos un sekoju medijiem. Esmu ārpus politikas, intrigām utt. No kurienes ņēmāt, ka man stingra pārliecība? Vienkārši šībrīža secinājums ir – Šadurska argumenti neiztur kritiku. Viņš apgalvo, ka Rīgā skolu optimizācija nav notikusi, bet tā ir notikusi. Pie kam ir tikai balts/melns , nav runa par mērogiem.. Ceru, ka viņam azotē ir citi argumenti..
PS ja es būtu skolotājs, tad man būtu stingra pārliecība? Tipa, ja es visu zinātu no “iekšpuses”, tad secinājumi būtu pamatotāki?
0
zanE. > 01.09.2016. 18.59
…tas nav Tavs teksts? – “Vakardienas TV “Tiešajā Runā”, Šadurskis bija nepārliecinošs, drīzāk pārliecinoša bija Aldermane, lai arī kā man nepatiktu atzīmēt GKR biedrus. Izskatās, ka Šadurskis ir iemācijies pantiņu par neesošo Rīgas skolu optimizāciju, kaut gan tā nav taisnība. Pat pieķerts melos, viņš to atkārto un atkārto..”
…un šo arī neesi rakstījis? – “Aldermane, lai arī tās argumenti bija pamatoti…”
…tātad – vienas puses argumentus Tu atzīsti par pamatotiem, otras puses – uzskati par meliem…nu, kā tad to sauc, ja ne par stingru pārliecību?…
0
Absints > 02.09.2016. 08.22
Tas ir iespaida no raidījuma. Un tieši tā arī bija. Bet viens raidījums nedod pilnu bildi. Tāpēc arī saku – ceru ka Šadurskim argumenti par Rīgas koefficentu vēl ir azotē. Un apgalvojums ka Rīga optimizāciju nav veikusi, melns/balts kategorijās bija meli. Šadurskis parasti ir loģisks, tāpēc domāju, ka viņam ir arī pārliecinoši argumenti- vismaz ceru. Citādi Ušmeriks vinnēs…
0
zanE. > 02.09.2016. 08.51
…nu, ar matemātiku Šadurskim viss ir kārtībā…kaut vai Šadurska aizrādījums par skolotāju algu samazināšanos, ja Rīgai piešķirti papildus miljoni…kur tad Ušakovs tos 12,8 miljonus iecerējis nozūmēt?…Ušmerika populisms iedarbojas uz tiem, kuri par kūtriem līdzdomāt…un tādu ir daudz….
0
mūsu alus > 03.09.2016. 22.35
zanE, ar matemātiku dažreiz sanāk jocīgi. Pastāstīšu par nelielu specializētu skoliņu pašā Rīgas vidū. Nepateikšu cik tieši tur skolotāju un cik audzēkņu, bet kārtējā reorganizācija, kas vienā skolā neļauj strādāt vairāk par 1,2 slodzēm, novedusi pie tā, ka šogad darbā pieņemti klāt vēl 7 skolotāji. Protams, ka ne uz pilnām slodzēm, bet fakts paliek fakts, jo, pat palielinot kontaktstundu skaitu, nav iespējams nosegt mācību stundu kopējo skaitu, un pasniedzamo priekšmetu dažādība mūsdienu šaurās specializācijas variantā prasa savu. Man grūti teikt, vai pie palielināta budžeta skolotājam palielināsies alga, ja, piemēram, slodze nokrīt no 1,7 uz 1,2 un klāt nāk papildus finansējams mācību spēks. Tas, ka mākslīgi tiek samazināts skolnieku skaits uz 1 skolotāju, tas gan ir tiesa. Būs atkal ierēdņiem ko cīnīties ar pašu izraisītajām sekām ;)
0