Finanšu ministre: VID vadītāja amatam tiek virzīta Koļegova, nevis Pelēkā (papild.)

Pelēkā neizslēdz iespēju pretendēt uz VID ģenerāldirektora amatu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatam tiek virzīta Valsts vides dienesta vadītāja Inga Koļegova, tāpēc līdzšinējās VID vadītāja pienākumu izpildītājas Daces Pelēkās kandidatūra netiek izskatīta, aģentūrai LETA apstiprināja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Ministre uzsvēra, ka patlaban Koļegova ir vienīgā pretendente uz VID vadītāja amatu un citas kandidatūras netiek izskatītas.

Tāpat Reizniece-Ozola atgādināja, ka VID vadītāja meklējumos svarīgs nosacījums bija tas, lai jaunais iestādes vadītājs iepriekš nebūtu strādājis VID. Viņa piebilda, ka Pelēkā pat nebija pieteikusies uz iepriekš izsludināto VID vadītāja amata konkursu, kas noslēdzās bez rezultāta.

“Pelēkā ir laba speciāliste nodokļu jomā, bet patlaban paliekam pie Koļegovas kā VID vadītāja amata kandidātes,” uzsvēra finanšu ministre.

Jau ziņots, ka VID ģenerāldirektora vietniece Dace Pelēkā, kura patlaban pilda dienesta vadītāja pienākumus, neizslēdz iespēju apsvērt pretendēšanu uz VID ģenerāldirektora amatu, ja tiktu tam uzrunāta.

Intervijā Latvijas Radio Pelēkā norādīja, ka patlaban viņai nav bijusi saruna ne ar Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS), ne finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu (ZZS) par pretendēšanu uz vakanto VID ģenerāldirektora amatu, vēsta LETA.

Pēc Pelēkās teiktā, nav tiesa, ka viņa būtu kategoriski noraidījusi iespēju kļūt par VID vadītāju. Viņa skaidroja, ka brīdī, kad uz amatu tika izsludināts konkurss, viņa tikai noraidījusi iespēju piedalīties tajā.

Intervijā Pelēkā nenoraidīja gatavību pretendēt uz amatu, tomēr tas esot jāapsver un detalizēti jāizvērtē. Kā norādīja amatpersona, šādu iespēju viņa pieļauj, redzot, kas notiek ar VID kolektīvu, kas ir satraukts par publiski izskanējušajiem apvainojumiem dienestam, ka tas pilda politiskus pasūtījumus un nespēj patstāvīgi strādāt.

VID kategoriski noraida pārmetumus, ka dienests pārbaudes veic pēc kādas partijas pasūtījumiem. VID darbojas saskaņā ar likumu un visas pārbaudes notiek, balstoties uz riska analīzi, uzsvēra Pelēkā. Tāpat VID vadītāja norādīja, ka dienests nav brīvi dreifējošs kuģis, kas nezina ko darīt.

Pelēkā neizslēdz, ka daļa no publiski runātā par VID ir mīts, kas tiek apzināti kultivēts. VID pagaidu vadītāja neesot jutusi nekādu vēlmi iejaukties dienesta darbā ne patlaban, kad viņa pilda VID ģenerāldirektora pienākumus, ne tad, kad dienestu vadīja Ināra Pētersone.

Kā ziņots, VID ģenerāldirektora amatam patlaban izvirzīta Valsts vides dienesta vadītāja Inga Koļegova.

Partijas “Vienotība” iebildumu dēļ valdība otrdien uz nedēļu atlika Koļegovas apstiprināšanu VID ģenerāldirektora amatā. Koļegovas kandidatūru VID vadītāja amatā atbalstīja Zaļo un zemnieku savienība un nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK.

Vienotība” trešdien pauda, ka tikšanās laikā ar Koļegovu atklājās “būtiskas pretrunas” starp kandidātes skaidrojumiem un publiskajos reģistros pieejamo informāciju par SIA “Pallogs” dividenžu izmaksām, jo publiski pieejamie “Pallogs” dalībnieku sapulču lēmumi paredz peļņu nesadalīt.

Pēcāk Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) paziņoja, ka pārbaudīs partijas “Vienotības” sniegto informāciju par Koļegovu un viņas saņemtajām dividendēm no uzņēmuma “Pallogs”, kurā viņai pieder 50% daļu. Kučinskis atzina – ja šī informācija viņa rīcībā būtu nonākusi ātrāk, viņš jautājumu par Koļegovas apstiprināšanu amatā būtu uz nedēļu atlicis. Premjers arī solīja pieprasīt informāciju no Koļegovas par šo situāciju. “Ja viņa melojusi, tad ir melojusi. Ja ir apmelota, tad ir apmelota,” noteica Kučinskis. Jebkurā gadījumā, pastāvot aizdomām, viņa uzdevums esot pārbaudīt, uzsvēra premjers.

Koļegovai, kopš viņas vārds izskanēja saistībā ar kandidēšanu uz VID vadītāja amatu, veltīti arī pārmetumi saistībā ar disciplinārsodiem pašreizējā amatā, neprecizitātēm amatpersonas deklarācijā, kā arī par viņas dalību uzņēmumā “Pallogs”.

Iepriekšējā VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone jūnija beigās atstāja amatu. Uz VID ģenerāldirektora amatu tika izsludināts konkurss, kas noslēdzās bez rezultātiem. No četriem amata pretendentiem, kas tika virzīti konkursa otrajai kārtai, neviens netika atzīts par piemērotu, tāpēc tika nolemts VID jauno vadītāju meklēt valsts pārvaldē bez konkursa.

Tika uzrunātas vairākas amatpersonas, tostarp Koļegova, Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš un Patērētāju tiesību aizsardzības centra vadītāja Baiba Vītoliņa, taču pēdējie divi atteicās pretendēt uz attiecīgo amatu.

Koļegovu VID vadītāja amatam izvirzīja finanšu ministre.

(papildināta no sākuma)