“Panamas dokumentos” minēti Rīgas domes deputāts un Valsts policijas inspektore

KNAB nav konstatējis, ka Kuzmuka un Kungurovas darbības pārkāpušas amatpersonām noteiktos ierobežojumus un aizliegumus

Tā dēvētajos Panamas dokumentos minēti Rīgas domes deputāta Igora Kuzmuka un Valsts policijas vecākās inspektores Tatjanas Kungurovas vārdi, teikts Finanšu ministrijas (FM) informatīvajā ziņojumā par atbildīgo institūciju rīcību saistībā ar publiski izskanējušo informāciju par “Panamas dokumentiem”.

“Panamas dokumenti” tika iegūti no Panamas juridiskās kompānijas “Mossack Fonseca” datu centra publiskotajiem vairāk nekā 11 miljoniem dokumentu, kuros atklāts, kā šī firma palīdzējusi pasaules politiķiem un slavenībām slēpt savu mantu no nodokļu iestādēm, vēsta LETA.

FM ziņojumā norāda, ka, izvērtējot 2016.gada 9.maijā internetā publicēto “Panamas dokumentu” datubāzi – vietnē “offshoreleaks.icij.org” -, konstatēts, ka Latvijas vārds ir saistīts ar 2941 ārzonas juridisko personu, ar 162 fiziskajām personām, ar 18 starpniekpersonām un ar 153 adresēm. Starp “Panamas dokumentos” esošajām fiziskajām personām tika identificētas divas amatpersonas.

Igors Kuzmuks ir amatpersona no 2009.gada 1.jūlija un patlaban ir Rīgas domes deputāts. Saskaņā ar “Mossack Fonseca” dokumentos failos norādīto informāciju Kuzmuks no 2005.gada 16.marta līdz 2006.gada 10.martam bija kompānijas “Werbwnec Ventures Corp.” direktors.

Savukārt Tatjana Kungurova ir valsts amatpersona no 2001.gada 17.augusta un patlaban ir vecākā inspektore Valsts policijā. Saskaņā ar “Mossack Fonseca” dokumentos norādīto informāciju Kungurova ir bijusi akcionāre/īpašniece kompānijā “UPPM International Limited”, kas reģistrēta 2009.gada 15.decembrī un izslēgta no reģistra 2013.gada 30.aprīlī.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) šā gada 17.jūnijā sniegtajā paskaidrojumā Kungurova paskaidroja, ka viņa nav reģistrējusi nekādus uzņēmumus, neko nezina par “UPPM International Limited” un nevar sniegt nekādu skaidrojumu par savu saistību ar minēto uzņēmumu.

Izvērtējot publiskoto informāciju un citu KNAB rīcībā esošo informāciju par Kuzmuku un Kungurovu, arī valsts amatpersonu deklarācijas par 2013., 2014. un 2015.gadu, netika konstatēti fakti, kas liecinātu par minēto valsts amatpersonu iespējamo likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” noteikto ierobežojumu un aizliegumu neievērošanu.

KNAB informāciju par Kungurovas, iespējams, prettiesisku datu izmantošanu – viņas vārda esamība “Mossack Fonseca” dokumentos – nosūtīja izvērtēšanai Valsts policijai.

Savukārt Valsts ieņēmumu dienests (VID), veicot datu meklēšanu norādītajā interneta vietnē, atlasīja 162 personas, kuras saistītas ar Latviju. Izvērtējot iegūto informāciju, konstatēts, ka sarakstā ar 162 personām vairāki ieraksti atkārtojas un dublējas, kā rezultātā tika atlasītas 140 personas, kas ir Latvijas rezidenti, no kurām savukārt identificēta 121 fiziskā persona un divas juridiskās personas.

No kopējā saraksta neidentificējamas ir 13 fiziskās personas un viena juridiskā persona.

Izvērtējot 121 fizisko personu, kam piešķirts Latvijas personas kods, noskaidrots, ka divas fiziskās personas ir mirušas, trīs fiziskās personas ir izceļojušas, 13 personām veikti nodokļu administrācijas kompetencē esošie kontroles pasākumi, 40 personām VID ir veicis atbilstošus pasākumus nodokļu administrēšanas procesa gaitā, bet Finanšu policijas pārvaldes (FPP) uzskaites sistēmā ir informācija par 28 “Panamas dokumentos” minētajām fiziskām personām.

Izvērtējot FPP rīcībā esošo informāciju, konstatēts, ka minētās fiziskās personas FPP redzeslokā nonākušas saistībā ar kriminālprocesiem un citiem materiāliem, kas nav saistīti ar publiski izskanējušo informāciju par “Panamas dokumentiem”.

Veicot izpēti par ārzonu uzņēmumiem, kas saistīti ar iepriekš minēto 121 personu, konstatēts, ka 66 personām ārzonu uzņēmumi ir aktīvi. Patlaban VID tiek aktualizēts un veikts minētās 121 fiziskās personas, kā arī identificēto juridisko personu datu analīzes process.

FM norāda, ka uzreiz pēc tam, kad tika publicēti “Panamas dokumenti”, atbildīgās institūcijas sāka tajos ietverto datu pārbaudi. Tajā pašā laikā ministrija atzīst, ka atbildīgajām institūcijām kriminālprocesu un administratīvo procesu mērķiem jāturpina meklēt veidi, kādā tiesiski iegūt informāciju, kas publicēta “Panamas dokumentos”.

Lai nodrošinātu vienotu un koordinētu pieeju “Panamas dokumentu” izvērtēšanā, atbildīgajām iestādēm regulāri jāapmainās ar nepieciešamo informāciju. Tāpat FM ieskatā, nepieciešams izvērtēt iespēju veikt grozījumus normatīvajos aktos, paplašinot valsts amatpersonu pienākumus attiecībā uz pierādījumu iesniegšanu par to īpašumā esošās mantas izcelsmi.

Jau ziņots, ka no Panamas juridiskās firmas “Mossack Fonseca” datu centra tika nopludināti 11,5 miljoni nodokļu dokumentu, kuros redzams, ka šī firma palīdzējusi pasaules politiķiem un slavenībām slēpt savu mantu no nodokļu iestādēm. Dokumenti par slēptiem ofšoru darījumiem attiecas uz gandrīz 40 gadus ilgu periodu. Panamā bāzētajai firmai ir biroji vairāk nekā 35 valstīs.