FOTO: Ukrainas ģenerālprokurors nosauc žurnālista Šeremeta slepkavības versijas (papild.)

Kijevā automobiļa eksplozijā gājis bojā žurnālists Pāvels Šeremets

Trešdienas rītā Kijevā noslepkavotā žurnālista Pāvela Šeremeta slepkavības pamatversija, pēc Ukrainas ģenerālprokurora Jurija Lucenko teiktā, izmeklētājiem ir divas – viņa profesionālā darbība un Ukrainas iekšpolitiskās situācijas destabilizācija.

To Lucenko darīja zināmu Ukrainas spēka struktūru sanāksmē trešdien pie valsts prezidenta Petro Porošenko, vēsta “Ukrainskaja pravda”.

Drošības padomes priekšsēdētājs Vasilijs Gricaks savukārt teica, ka spēka struktūras, piesaistot labākos speciālistus, veiks koordinētas darbības. Viņš norādīja, ka drošības iestāžu rīcībā ir datu bāze par paštaisītiem spridzekļiem. Tāpat ukraiņi cer arī uz ārvalstu speciālistu palīdzību.

Pēc Gricaka teiktā, drošības dienests darbosies, pārbaudot versiju par to, ka žurnālista uzspridzināšanas mērķis bija situācijas destabilizācija valstī.

Jau ziņots, ka Kijevas centrā trešdien notikusi automobiļa eksplozija, kurā gājis bojā žurnālists Pāvels Šeremets, atsaucoties uz laikrakstu “Ukrainska pravda“, ziņoja telekanāls “Doždj”. Automašīna eksplodēja divu ielu stūrī. Tā piederēja “Ukrainska pravda” vadītājai Aļonai Pritulai, kuras mašīnā nebija, ziņoja “Doždj”.

Sprādziens notika no rīta pēc tam, kad Šeremets bija izbraucis no mājas un nobraucis dažus desmitus metru. Saskaņā ar izmeklēšanas datiem spridzeklis bija palikts zem automobiļa, vēsta LETA.

Ukrainas iekšlietu ministra padomnieks Zorjans Škirjaks pastāstīja, ka izmeklētāji par slepkavības pamata versijām uzskata Šeremeta profesionālo darbību, kā arī to, ka viņš kādam bijis netīkams un pat tā saucamās “Krievijas pēdas”, vēsta “Ukrainskaja pravda”.

“Neapšaubāmi, ka tā bija plānota nežēlīga slepkavība. Pamatversijas izmeklēšanā ir darītas zināmas, neapšaubāmi par galveno uzskatot žurnālista profesionālo darbību,” teica Škirjaks.

Viņš piekrīt arī Ukrainas deputātam un bijušajam ministra pdomniekam Antonam Geraščenko, kurš šajā gadījumā neizslēdza arī “Krievijas pēdas”. “Mēs nevaram izslēgt, ka šajā noziegumā varētu atrast Krievijas specdienestu līdzdalību,” teica Škirjaks.

Iepriekš Geraščenko norādīja, ka Šeremeta slepkavību var tikt izmantota Ukrainas iekšpolitiskās situācijas destabilizācijai.

Pēdējais žurnālista blogs “Ukrainskaja pravda” bija veltīts Ukrainas bataljona “Azov” un tā komandiera Andreja Biļecka atbalstam, atgādina Geraščenko.

Jau ziņots, ka Šeremeta slepkavību Kijevas prokuratūra kvalificējusi kā iepriekš plānotu un veiktu tāda veidā, kas apdraud daudzu cilvēku dzīvības, vēsta “Ukrainskaja pravda”, atsaucoties uz Kijevas prokuroru Romānu Govdu.

Šeremets nogalināts ar pašdarināta spridzekļa palīdzību, kurā izmantots 400 – 600 gramu trotila. Par to savā “Facebook” lapā raksta iekšlietu ministra padomnieks Zorjans Škirjaks. Viņš pieļauj, ka spridzeklis iedarbināts no attāluma vai sprādzis novēloti. Tomēr tā ir tikai pagaidu informācija.

Ukrainas prezidents Petro Porošenko uzdevis tiesībsargiem žurnālista slepkavību izmeklēt vislielākajā rūpībā. “Vainīgie ir jāsoda,” paziņoja prezidents “Facebook”. Viņš arī izteicis līdzjūtību Šeremeta tuviniekiem.

“Šausmīga traģēdija Kijevā. Šoks – nav citu vārdu. Pāvelu pazinu personiski. Jūtu līdzi visiem tuviniekiem,” piebilst Porošenko.

Porošenko arī saņēmis apstiprinājumu, ka žurnālista slepkavības izmeklēšanā palīdzēs ASV Federālais izlūkošanas dienests. Tas tiekot darīts, lai izmeklēšana būtu “caurspīdīgāka”. Dots rīkojums ārlietu ministram Pavlo Kļimkinam izmeklēšanai pieslēgt “Europol”.

Porošenko personīgi informējis Šeremeta draudzeni un “Ukrainska pravda” vadītāju Aļonu Pritulu, ar kuras automašīnu Šeremets aizbrauca liktenīgajā rītā, ka viņai un medija galvenajam redaktoram piedāvā apsardzi.

Iepriekš tika ziņots, ka policija kā vienu no slepkavības versijām izskata arī to, ka sprādziens tika sarīkots nevis pret Šeremetu, bet gan pret Pritulu.

Mediji arī vēsta, ka Šeremeta un Pritulas tuvākie draugi stāstījuši, ka pēdējā laikā abi žēlojušies par izsekošanu.

Šeremeta māte jau paziņojusi, ka dēls tiks apglabāts dzimtenē – Minskā.

Šeremets bija precējies, viņam ir divi bērni.

Šeremets, kurš dzimis 1971.gada 28.novembrī Minskā, līdz 1992.gadam strādāja banku nozarē, bet pēc tam – Baltkrievijas televīzijā. Viņš arī vadīja Sabiedriskās Krievijas televīzijas (ORT) Baltkrievijas biroju, tās programmu “Laiks”, kā arī vadīja ORT īpašo informatīvo projektu nodaļu, līdz 2008.gadā aizgāja no šī telekanāla.

Vēlāk Šeremets strādāja Krievijas žurnālā “Ogoņok”, telekanālā REN TV un Krievijas Sabiedriskajā televīzijā. 2014.gadā viņš sāka sadarboties ar “Ukrainska pravda” un kļuva par šā izdevuma izpilddirektoru.

Šeremets nodibināja Baltkrievijas opozīcijas preses izdevumu “Belorusskij partizan”. 2010.gadā viņam tika atņemta Baltkrievijas pilsonība “sakarā ar Krievijas pilsonības iegūšanu”, un žurnālists novērtēja šo lēmumu kā varas iestāžu atriebību par viņa profesionālo darbību.

Šeremetu 1997.gadā aizturēja Baltkrievijas tiesībsargājošās iestādes, kad viņš filmēja reportāžu par situāciju uz Baltkrievijas-Lietuvas robežas. Žurnālists tika apsūdzēts robežas pārkāpšanā, nelikumīgā žurnālistiskā darbībā un sadarbībā ar ārvalstu specdienestiem, un viņam piesprieda brīvības atņemšanu uz diviem gadiem nosacīti.

Ukrainā žurnālists dzīvo kopš 2012.gada, sadarbojās ar “Ukrainska pravda”, pēdējā laikā ar radio “Vesti”, kur viņam bija sava autorprogramma.

Šeremets ir autors četru sēriju garai dokumentālai filmai par Čečenijas karu, kas uzņemta 2000.gadā. Savukārt 1998.gadā viņš saņēma Starptautiskās žurnālistu aizsardzības komitejas balvu. Šeremets 2002.gadā saņēma arī EDSO balvu par demokrātiju un cilvēktiesību aizstāvību žurnālistikā.

Žurnālists ir arī vairāku grāmatu autors – viena no tām ir par Baltkrievijas prezidentu Lukašenko (“Gadījuma prezidents”). 2006.gadā Šeremets izdeva grāmatu “Vladimira Jakovļeva Pēterburgas noslēpumi”, kas stāsta par Jakovļeva darbību laikā, kad viņš bija Sanktpēterburgas mērs. Pats žurnālists par šo grāmatu izteicies, ka tā nav tikai par Jakovļevu, bet vairāk par “pēterburdziešiem, kuri patlaban valda Krievijā”. Bet 2009.gadā klajā nāca Šeremeta grāmata “Saakašvili/Gruzija: Mirušie sapņi”, kurā autors analizē Gruzijas-Krievijas attiecības un bijušās Gruzijas prezidenta Mihaila Saakašvili personību. Tāpat viņš sarakstījis grāmatu “ТV. Starp ilūziju un dzīves patiesību”.

Šeremets par ukraiņu valodu rakstīja: “Dzīve Ukrainā mainīja manu attieksmi pret dzimto valodu. Es arvien biežāk pāreju uz ukraiņu valodu, lai arī tā manā mutē skan greizi, bet es dzīvoju ukraiņu valodas vidē. Sākumā jūs ukrainiski runājat aiz cieņas pret tiem cilvēkiem, kuri ir jums līdzās. Pēc tam tas jau kļūst dabiski.

.. Es dzīvoju Kijevā jau piekto gadu. Es netaisos mainīt savu pilsonību un neiedomājos, ka esmu ukrainis. To neviens arī nepieprasa. Taču es redzu, cik daudz cilvēku saudzīgi attiecas pret dzimto valodu, ukraiņu valodu, tāpēc arī es sāku pāriet uz ukraiņu valodu.”

Vairāk par to, ko rakstīja un domāja žurnālists Pāvels Šeremets, lasiet šeit.

Skaties video armirkli, kad uzsprāga Šeremeta vadītais auto – šeit.

(papildināta visa ziņa)