Ministrs iesaka par valsts naudu izglītot spējīgākos jauniešus
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) valsts ģimnāzijas savā pakļautībā varētu pārņemt 2018./2019.mācību gadā, to aģentūrai LETA teica izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V).
Lai efektīvāk un vienkāršāk plānotu izglītības budžetu, kas savukārt kalpos kvalitātes mērķiem un pienācīga atalgojumu pedagogiem nodrošināšanai, tikai racionāli būtu, ja arī vidusskolas būtu valsts iestādes.
“Mums jāsāk ar valsts ģimnāzijām. Būtu ļoti pareizi, ja tās būtu arī vispārizglītojošās vidusskolas,” sacīja ministrs.
Jautāts par to, kad tas varētu notikt, Šadurskis skaidroja, ka tas ir jautājums par politisko gribu jeb finanšu iespējām. “Jābūt skaidram finansējuma modelim, kā izglītības iestādes tiks finansētas. Jāatrod visiem pieņemams veids gan no valsts, gan no pašvaldību budžeta viedokļa. Tad vienkārši jāpieņem lēmumi. Kad tas notiks – to ir grūti pateikt, bet es būtu ļoti priecīgs, ja mēs varētu pārņemt ģimnāzijas, sākot ar 2018./2019.mācību gadu,” sacīja ministrs.
Pēc šāgada centralizēto eksāmenu rezultātiem Šadurskim radusies doma, ka šādi valsts pārziņā esošās skolās par valsts naudu var izglītot arī spējīgākos skolēnus, savukārt raksta žurnāls “Ir”. “Ja mēs šādās skolās sapulcinātu un izglītotu tikai 5% talantu, ticiet man, viņu vēlākais pienesums Latvijas tautsaimniecībai varētu sasniegt pat 30% no iedzīvotāju ieguldījuma,” saka Šadurskis.
Viņš teic: “Sauciet to par elitārismu, bet, ja izglītības programmas pielāgotu bērnu spējām, izglītotie būtu laimīgi, un viņu ieguldījums tautsaimniecībā būtu daudz lielāks.”
IZM apsver iespēju no 2018.gada, kad sāks īstenot jauno izglītības standartu, piedāvāt divu veidu eksāmenus: centralizētos, kas jākārto jau 11.klasē un kuru mērķis ir diagnosticēt izglītības kvalitāti, un izvēles eksāmenus, kas jākārto 12.klasē un kuru rezultāti vajadzīgi, iestājoties augstskolā, raksta žurnāls.
Žurnāla “Ir” rakstu “Izgāšanās?” par centralizēto eksāmen rezultātiem lasiet šeit.
Komentāri (22)
Absints 19.07.2016. 16.40
Aritmētika:
2015/2016 mācību gadā bija 207 686 skolnieku un 28 367 skolotāju. Tie ir dati no Šadurska intervijas.
http://www.la.lv/iecereta-pedagogu-algu-reforma-paredz-lielaku-skolenu-skaitu-uz-vienu-skolotaju/
Dalam! Uz vienu skolotāju tātad ir : 7,3 skolnieku
Šadurskis deklarē, ka proporcijai jābūt 11,86, tātad tam vajag 17 511 skolotāju.
Tātad atlaisti tiks 10 853 skolotāju, kas ir ~38%
Tas ir pie nosacījuma, ka skolnieku skaits ir tas pats, īstenībā tas katru gadu samazinās…
Kur manos aprēķinos kļūda?
1
0
0
Atbildēt
@J.Biotops > 19.07.2016. 18.22
Kļūda ir pati aritmētikas pielietošana politiski „sensitīvos” jautājumos.
Aritmētiskas noliegums ir politiķa veiksmīgas karjeras galvenais nosacījums. Ja nesolīsi vienlaikus samazināt izdevumus un palielināt ienākumus, nekur tālu netiksi. Tāpat ar visu citu, arī skolām – maksāt jāsola vairāk, bet prasīt arī strādāt labāk un atlaist nestrādājošos politiķim nav brīv.
Tieši aritmētikas noliegums ir tas, kas vieno visas antiliberālās ideoloģijas (ja liberālismu saprotam tā klasiskajā izpratnē) Idejiskie izpušķojumi – sociālistiskāki, patriotiskāki, konzzzzervatīvāki – nav būtiski. Retie izņēmumi ir īslaicīgi un parasti beidzas ar ilgstošu tautas naidu.
0