Kāpēc mums jādomā par bēgļiem?

Ko nozīmē būt bēglim, cik Latvijā ir patvēruma meklētāju un kur viņi mīt, atbildes meklēja Ir.lv

Lielākā bēgļu krīze pasaulē kopš Otrā pasaules kara – tā par karadarbības pārņemtās Sīrijas četriem miljoniem bēgļu pasaulē norāda ANO. Visbiežāk nelegālie imigranti no Ziemeļāfrikas nonāk Eiropā, peldot pāri Vidusjūrai pārpildītās laivās vai plostos, daļa šo bēgļu iet bojā jūrā.

Milzīgā Āfrikas bēgļu straume nomocījusi Vidusjūras valstis – visvairāk šo patvēruma meklētāju uzņēmušas Itālija un Grieķija, arī Malta, kas lūdza Eiropas Savienības (ES) palīdzību migrantu uzņemšanā.

ES ir apņēmusies tuvāko divu gadu laikā 40 000 Eiropas dienvidvalstīs ieplūdušo imigrantu pārvietot uz citām ES dalībvalstīm. Latvija apņēmusies uzņemt 250 no patvēruma meklētājiem, pirmos uzņemot jau šogad. Lielāko palīdzību imigrantu pārvietošanā sniegs Vācija, uzņemot 9000 patvēruma meklētāju, un Francija, kas uzņems 6752 patvēruma meklētājus. Polija uzņems 2000, Lietuva – 85, savukārt Igaunija – 150 līdz 200 patvēruma meklētājus.

Kas ir kas?

Bēglis ir persona, kurai kāda valsts ir piešķīrusi aizsardzību saskaņā ar 1951. gada ANO Ženēvas konvenciju. Latvijā bēgļa statusu piešķir personām, kuras pamatoti baidās no personīgas vēršanās pret viņiem un vajāšanas rases, reliģijas, tautības, sociālās piederības vai politiskās pārliecības dēļ savas pilsonības valstī vai, ja šī persona ir bezvalstnieks, – savas iepriekšējās mītnes zemē, un kura šo baiļu dēļ nespēj vai nevēlas izmantot attiecīgās valsts tiesisko aizsardzību. Bēgļa statuss tiek zaudēts, ja persona atgriežas savā pilsonības valstī vai iepriekšējā mītnes zemē.

Alternatīvo statusu piešķir personām, kuras nevar atzīt par bēgļiem, bet saskaņā ar Latvijas noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem, ES likumdošanu un dalībvalstu praksēm tām ir nepieciešama aizsardzība. To piešķir tad, kad nāves draudi vai vajāšana nav vērsta pret konkrēto cilvēku, tomēr izcelsmes valstī ir vispārēji draudi tikt spīdzinātam, sodītam ar nāvi, dzīvot necilvēcīgos apstākļos vai cilvēks var ciest militāros konfliktos.

Patvēruma meklētāji ir personas, kuras ir iesniegušas iesniegumu, pieprasot sev bēgļa vai alternatīvo statusu.

Nelegālie imigranti ir trešās valsts pilsoņi, kuriem nav likumīga pamata uzturēties valstī. Viņi valstī ieradušies, nelikumīgi šķērsojot valsts robežu, uzrādot viltotus vai svešus dokumentus vai ieceļojuši legāli, bet pēc vīzas vai uzturēšanās atļaujas derīguma termiņa beigām nav izceļojuši no valsts.

Par nelegālo imigrantu kļūst arī patvēruma meklētājs, kuram atteikts piešķirt statusu, bet viņš nav izceļojis no valsts.

Kas ir cilvēku kontrabanda?

Cilvēku kontrabanda ir nelegāla cilvēku imigrācijas plūsma. Imigranti samaksā naudu kontrabandistiem, lai viņi tos nelegāli ievestu izvēlētajā valstī. Nelegālā ieceļošana parasti iekļauj sevī dzīvības un veselības riskus, piemēram, dodoties pāri jūrai ar cilvēku pārblīvētu laivu vai pat plostu. Biežākās cilvēku kontrabandas plūsmas ir no Āfrikas uz Eiropu un no Dienvidamerikas uz Ziemeļameriku.

Militāro konfliktu dēļ pēdējā laikā ir daudzkārt palielinājusies cilvēku kontrabandas plūsma no Āfrikas un Tuvajiem Austrumiem uz Eiropu, tūkstošiem nelegālo imigrantu cenšas iekļūt kontinentā caur Itāliju un Grieķiju.

Pēc UNHCR datiem 2014. gadā Vidusjūru šķērsojuši 218 000 imigrantu un aptuveni 3500 cilvēku gājuši bojā, savukārt 2015. gadā līdz maijam Itālijā ieceļojuši 55 500nelegālo imigrantu, Grieķijā – 48 000. Šogad Vidusjūrā gājuši bojā vismaz 1000 kontrabandistu pārvadāto cilvēku.

Cik daudz patvēruma meklētāju ir Latvijā?

Kopš 1998. gada, kad tika sākta patvēruma meklētāju lietu izskatīšana, Latvija saņēmusi 1440 iesniegumus par bēgļa statusa piešķiršanu. 2014.gadā – gandrīz ceturto daļu no visiem. Lielākā daļa patvēruma meklētāju saņem atteikumus – bēgļa statuss kopš 1998.gada līdz šā gada 30. jūnijam piešķirts tikai 64 cilvēkiem, alternatīvais statuss, kuru piešķir kopš 2004. gada, – 137 cilvēkiem.

Visvairāk patvēruma meklētāju līdz šim Latvijā bijis no Gruzijas (614), tai seko Krievija (100), Sīrija (82) un Kongo Demokrātiskā Republika (72), liecina šovasar publicētais ANO ziņojums par bēgļiem Latvijā.

77% no visiem, kam Latvijā piešķirts bēgļa statuss, bijuši vīrieši pārsvarā vecumā no 18 līdz 59 gadiem, 33% – sievietes. 20% no visiem bēgļa statusu saņēmušajiem bijuši bērni vecumā līdz 18 gadiem.

2015.gadā lielākais patvēruma meklētāju pieplūdums bijis no Gruzijas, Afganistānas, Ukrainas un Vjetnamas, liecina Pilsonības un Migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) dati. Patvērumu līdz 30. jūnijam lūgušas kopumā jau 152 personas. Nevienam pagaidām nav piešķirts bēgļa statuss, taču alternatīvais jau 12 personām.

Kopš 1998. gada Latvijas pilsonību ieguvuši četri no visiem bēgļiem un personām ar alternatīvo statusu. PMLP nav informācijas par to, cik no bēgļiem un personām ar alternatīvo statusu izvēlas palikt uz dzīvi Latvijā, tomēr lielākā daļa izvēlas doties uz pārticīgākām ES valstīm.

Kuri ir biežākie patvēruma meklētāju galapunkti Eiropā?

Liela daļa no Latvijā nonākušajiem patvēruma meklētājiem grib doties tālāk uz pārtikušākām Eiropas valstīm, taču, nelegāli šķērsojot robežu, viņus notvēruši Latvijas robežsargi. Visbiežāk nelegālie imigranti Latvijā ieplūst pāri Krievijas – Latvijas robežai.

2014.gadā patvēruma meklētāju iekārojamākās Eiropas valstis bijušas Vācija un Zviedrija. Grafikā redzamas TOP10 Eiropas valstis, kuras pērn saņēmušas visvairāk patvēruma meklētāju iesniegumu.

Šajos galamērķos patvēruma meklētāji saskata ne vien labākas izredzes karjerai un izglītībai, bet arī iespējas saņemt lielāku sociālo atbalstu. Tā, piemēram, bēgļi Vācijā mēnesī saņem 380 eiro lielu pabalstu, intensīvu vācu valodas apmācību un bezmaksas veselības aprūpi.

Kur Latvijā uzturas patvēruma meklētāji?

Kamēr valsts izskata patvēruma meklētāju aizsardzības pieprasījumu, imigrantiem jāuzturas kādreizējā padomju armijas bāzē netālu no Ulbrokas – patvēruma meklētāju centrā „Mucenieki”. Labiekārtotajā mītnē patlaban dzīvo aptuveni 50 cilvēku, to skaitā vairāki bērni. „Muceniekos” var izmitināt 200 patvēruma meklētājus, ja izvieto saliekamās gultas arī gaiteņos, bet 30 četrvietīgajās istabiņās ērti būtu divreiz mazākam skaitam.

Patvēruma meklētjau centrs “Mucenieki”. Pie ēkas ir rotaļu laukums bērniem. Foto: Andrejs Terentjevs, F64

Patlaban kopmītņu tipa ēkā dzīvo patvēruma meklētāji no Ukrainas, Vjetnamas, Šrilankas, Krievijas, Sīrijas un Gruzijas.

Izmitinājuma vietā bēgļa statusa lūdzējiem jāpavada aptveni 6 – 12 mēneši, līdz saņemts slēdziens, vai piešķirt prasīto aizsardzību.

Patvēruma meklētāju centrs ir kompītņu tipa dzīvojamā māja. Istabiņās pietiek vietas divām divstāvīgajām gultām, slēdzamiem sapīšiem un plauktiem. Katra stāva gaitenī ir tualetes un dušas, veļas mazgāšanas telpas, kā arī plašas virtuves ar ledusskapjiem un gāzes plītīm. Atpūtas telpā ir televizors un dīvāni, sporta zālē vairāki trenažieri. Ēkā ir saulaina bibliotēka un istaba ar dažiem datoriem.

Bērnu rotaļu istaba “Muceniekos”. Foto: Ieva Cielava

Par pārtiku iedzīvotājiem jāgādā pašiem. Katram „Mucenieku” iemītniekam valsts maksā dienas naudu – 2,15 eiro. Par to jāsagādā pārtika, higiēnas preces un citas lietas. Ar nelielo dienas naudu nepietiek, lai patvēruma meklētāju bērniem sagādātu skolas preces un nodrošinātu ceļu uz skolu, tāpēc par šo parūpējas centrs.

Bibliotēka “Muceniekos”, kur patvēruma meklētāji var lasīt vai mācīties. Foto: Ieva Cielava

Bēgļiem palīdzību sniedz Sarkanais Krusts, gādājot apģērbu, vēl līdz 2015.gada jūnijam arī Eiropas bēgļu fonds, ik nedēļu sagādājot gan pārtikas, gan higiēnas preču pakas. No jūlija finansējums beidzies, taču Kultūras ministrijas Sabiedrības integrācijas departaments līdz gada beigām sola atrast alternatīvus veidus.

Patvēruma meklētāji drīkst pārvietoties pa Latviju, taču ne tālāk – kamēr nav iegūts bēgļa vai alternatīvais statuss, cilvēkam nav ceļošanai derīga dokumenta. „Mucenieku” iedzīvotājiem jāatgriežas centrā līdz naktij vai, ja rodas vajadzība izbraukt uz divām dienām, par to obligāti jābrīdina.

Ja Robežsardze vai Valsts policija atklāj, ka patvēruma meklētāju viņu pašu drošībai nepieciešams izmitināt slēgtā tipa nometnē, cilvēks tiek pārvietots uz Daugavpils Aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centru. Tur nonāk arī patvēruma meklētāji, kas cenšas bēgt no patvēruma meklētāju centra „Mucenieki”, un nelegālie imigranti. 

Nelegālo imigrantu uzturēšanās nometne „Olaine” tika slēgta 2011.gadā, jo ēka bija kritiskā stāvoklī. Visi nelegālie imigranti tagad pārvesti uz aizturēto ārzemnieku nometni Daugavpilī.

Kā piešķir bēgļa vai alternatīvo aizsardzību?

Lai kļūtu par patvēruma meklētājiem, ieceļojušās personas raksta iesniegumu Latvijas Robežsardzei, kas veic pirmo interviju ar patvēruma meklētāju, cenšoties noskaidrot cilvēka identitāti un bēgšanas iemeslus.

Iegūtos datus Robežsardze nodod Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP), kurai tālāk jāveic personas pārbaude un jākonstatē, vai lūgtais statuss ir pamatots. Pārbaude var aizņemt 6 – 12 mēnešus. PMLP nav tiesīga atklāt visas metodes, kas tiek izmantotas pārbaudes laikā, lai patvēruma meklētāji nevarētu ietekmēt informāciju, kas par viņiem atrodama. Skaidrs, ka ar saistīto valstu vēstniecībām ne vienmēr iespējams sazināties, jo patvēruma meklētāji nereti bēg tieši no valsts īstenotajām represijām.

Ar patvēruma meklētāju izskatīšanu departamentā nodarbojas 17 darbinieki.

Ja PMLP personai statusu nepiešķir, patvēruma meklētājam ir tiesības šo lēmumu pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā, taču, ja arī tā lemj, ka aizsardzības statusa piemērošanai nav pamata, lēmums vairs nav pārsūdzams.

Kur paliek patvēruma meklētāji, kas nesaņem atļauju palikt valstī?

Ja patvēruma meklētājam lūgtais aizsardzības statuss netiek piešķirts, Latvijas Robežsardze personu nogādā atpakaļ uz pilsonības valsti vai iepriekšējo mītnes zemi. Šīs izmaksas sedz Latvijas valsts.

Ko valsts nodrošina bēgļiem un personām ar alternatīvo statusu?

Kad patvēruma meklētājs saņēmis lūgto bēgļa statusu, „Mucenieki” viņam jāpamet, un jāmēģina iekļauties Latvijas sabiedrībā. Lai palīdzētu iesākt patstāvīgu dzīvi, Latvijas valsts uz laiku šīm personām piešķir pabalstu. Tabulā redzams, kā pabalsta saņemšanas laiks atšķiras atkarībā no tā, kāds aizsardzības statuss patvēruma meklētājam ir piešķirts.

Kādas ir sociālās integrācijas programmas bēgļiem?

Latvijā nav izveidota konceptuāla pieeja bēgļu integrācijai sabiedrībā. Būtiska loma šo procesu nosdrošināšanā bijusi nevalstiskajai organizācijai „Patvērums „Drošā māja””, kas kopš 2009. gada īstenojusi deviņas Eiropas Bēgļu fonda atbalstītas integrācijas programmas.

30. jūnijā ir beigusies pēdējā šāda veida programma, un finansējuma, lai turpinātu darbu, organizācijai patlaban nav. Taču Kultūras ministrijas Sabiedrības integrācijas departaments meklē alternatīvus organizācijas finansēšanas veidus un sola to sakārtot līdz gada beigām.

Finansējuma neesamība, visticamāk, nozīmēs to, ka bēgļi kļūs par sociālo dienestu klientiem, jo šiem cilvēkiem ir nepieciešams nepārtraukts atbalsts un palīdzība, uzksta NVO „Patvērums „Drošā māja” advokāts Alvis Šķenders skaidro. Svarīgākās bēgļu vajadzības ir mājvietas, darba atrašana, medicīniskā palīdzība un valodas apgūšana.

Līdz šim „Drošā māja” sniegusi palīdzību 80 bēgļiem un personām ar alternatīvo statusu.

Ideāli, ja Latvijā gan sabiedriskām organizācijām, gan pašvaldības iestādēm būtu izveidots vienots saprotams bēgļu iekļaušanas modelis, skaidri nosaucot katras puses tiesības un pienākumus.

Žurnāla “Ir” rakstu par patvēruma meklētājiem Latvijā un sīriešu bēgļu stāstus varat lasīt šeit.