Šekspīra lugas jaunais ekranizējums kino – apdullinošs vēriens
Šis ir Maikla Fasbendera gads. Aktieris pārliecinoši nospēlēja titullomu biogrāfiskajā drāmā Stīvs Džobss un ne mazāk spoži atveidoja robustu, pa Amerikas mežonīgajām ārēm klīstošu vienpati vesternā Gausie rietumi. Šo rūpīgo aktierdarbu «kroņa dārgums», protams, ir titulloma Makbeta ekranizējumā, austrāliešu režisora Džastina Kurcela (Justin Kurzel) filmā.
Šekspīra luga viņa «izpildījumā» ir dižs kinematogrāfisks veikums – gan ar vizuālu, gan dramaturģisku vērienu. Episka, nebūt ne teatrāla, tā ir viens no cilvēciskākajiem Makbeta atainojumiem kino, ko droši var likt vienā plauktiņā ar kino dižgaru Orsona Velsa un Romāna Polaņska veidotajiem «skotu lugas» (kā to dēvē teātra vidē) ekranizējumiem.
Makbeta dziņa
Kurcels ir radījis kinodarbu ar spēcīgu atmosfēru – uz lielā ekrāna lentes tumšā noskaņa burtiski virmo gaisā. Turklāt režisors neapstājas ne mirkli – filma sākas ar sirdi sažņaudzošu ainu, kurā tiek apbedīts Makbeta un lēdijas Makbetas mirušais bērns, bet neilgi pēc tam triecientempā seko asiņaina kauja. Lai arī bez īpašām atkāpēm no Šekspīra lugas, Kurcels savā darbā, salīdzinot ar citām Makbeta ekranizācijām, ir iejūtīgs pret galvenajiem varoņiem.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.