Sinologa Franka Kraushāra pirmskara priekštecis Latvijas Universitātē Pēteris Šmits mūža otrajā pusē pievērsās latviešu folklorai. Kraushārs tieši otrādi – uzsver Austrumāzijas studiju nozīmību Eiropai un izzina, piemēram, mīlestības un blāvuma jēdzienus ķīniešu kultūrā
Latvijas Nacionālās bibliotēkas izstādes Civilizācijas nospiedumi: grāmatu kultūra literārajā Ķīnā (900-1900) veidotājam Frankam Kraushāram (Frank Kraushaar) par katru eksponātu ir kāds stāsts. Topošā Ķīnas valdnieka, prinča Dzjia mācību vajadzībām 1193.gadā zīmēto karti, kas 1247.gadā iegravēta akmenī konfūciešu templī Dzjiansu provincē, ārzemju tūristam Kraushāram Ķīnā savulaik bija aizliegts iegādāties. Kartē, kura netieši vēsta par divu valdošo dinastiju savstarpējām cīņām un kam princī vajadzēja radīt vēlmi atjaunot Ķīnas impēriju pilnā krāšņumā, vispār nebija iezīmēta Taivāna. «Uz iekšzemi vērstā kultūra, kas norobežojas no jūras plašumiem», kā izsakās Kraushārs, tuvējo salu vēl līdz 17.gadsimtam ignorēja. Kolonizēja tad, kad tā kļuva par opozicionāru bāzi.
Kraushārs, jauns Hamburgas Universitātes doktorants, senās kartes novilkumu tik ļoti iekārojis, ka palūdzis kādam ķīniešu draugam to nopirkt un nogādāt uz Vāciju. Pretī aizsūtījis Ķīnā aizliegto Mao biogrāfiju. «Man ir svarīga patiesība par to, kas ir un kas bija Austrumāzija, es nevaru nerunāt par to,» labā latviešu valodā stāsta profesors.
Akadēmiķis, nevis politiķis – viņš pagājušonedēļ saveda kopā Ķīnas, Taivānas, Dienvidkorejas un Japānas diplomātus LNB jaunās AsiaRes lasītavas atklāšanā. Šī telpa nosaukta tāpat kā Baltijas Austrumāzijas pētniecības centrs, kuru vada Kraushārs.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.