Āboltiņa: Valstī ir konstitucionālā krīze (papild.)

Politiķe uzskata, ka ir bezatbildīgi biedēt vēlētājus ar lozungu “Bēgļi nāk!”

Saistībā ar bēgļu jautājumu Latvijā izveidojusies konstitucionālā krīze, jo valdība, kurai ir vairākums parlamentā, nespēj pieņemt lēmumu būtiskā jautājumā, intervijā Latvijas Radio teica “Vienotības” priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa. Tāpēc Valsts prezidents esot lūgts iesaistīties, lai redzētu vai valdība ir rīcībspējīga.

Āboltiņa norādīja, ka pašlaik ir viena partija, kas realizē lozungu politiku. Patlaban vairs neesot aktuāls lozungs “Krievi nāk!”, tagad esot “Bēgļi nāk!”. Politiķe uzskata, ka ir bezatbildīgi biedēt vēlētājus, ziņo LETA.

Viņa uzsvēra, ka valdības krišana bēgļu jautājumu nevar atrisināt, līdz ar to, tiem politiķiem, kuri ir ievēlēti Saeimā, šis jautājums būs jārisina.

Āboltiņa uzskata, ka, neraugoties uz partiju nesaskaņām, Latvijai būs jāuzņem papildus 526 bēgļi, tādēļ būtu racionālāk diskutēt par to, kā viņus uzņemt un integrēt.

Pēc Āboltiņas domām, “bīstama” būtu arī Latvijas pozīcija, prasot izņēmuma statuss bēgļu uzņemšanai un atsaucoties uz padomju savienības laiku sekām uz Latvijas etnisko sastāvu. “Tas, ko piedāvā NA, ir tas, ko piedāvā [Krievijas ārlietu ministrs, Sergejs] Lavrovs (..) Par nepilsoņiem runā vienā valodā,” brīdināja “Vienotības” līdere.

Savukārt Eiropas Parlamenta (EP) deputāts no Latvijas Artis Pabriks (V) raidījumā „Rīta Panorāma” pauda – tā vietā, lai Latvija veidotu nacionālo pozīciju bēgļu uzņemšanas jautājumā, pie varas esošie politiķi Latvijā nodarbojas ar „nacionālo provinciālismu”.

„Ja mēs nespējam laicīgi noformulēt savu pozīciju, citas Eiropas Savienības dalībvalstis var mūs šantažēt,” brīdināja Eiroparlamenta deputāts.

Viņaprāt, mazāk iespējams, ka Latvija varētu zaudēt Eiropas Savienības (ES) fondu naudu, vairāk iespējams, ka Latvija var zaudēt pozīcijas attiecībā uz valstij būtisko drošību. Valstis, kas palīdz sargāt Latvijas, varētu kļūt mazāk draudzīgas, teica Pabriks.

“Mūsu nacionālā provinciālā pozīcija neļauj aizstāvēt mūsu intereses citos jautājumos,” piebilda EP deputāts Pabriks.

Viņaprāt, Eiropas Komisijas (EK) vadītāja Žana Kloda Junkera jaunais plāns bēgļu uzņemšanai ir labāks nekā iepriekšējais, kas prezentēts pirms pusgada.

“Bet ir pietiekami daudz lietu, kas ir izplūdušas un kam jāpievērš vairāk uzmanības,” teica EP deputāts, norādot: vairākas citas valstis patlaban diskutē nevis par uzņemamo bēgļu skaitu, bet gan par to, kā šo plānu uzlabot.

Kā ziņots, ņemot vērā, ka bēgļu jautājums Eiropas kontekstā ir svarīgs pagrieziena punkts, kas noteiks visas savienības nākotni, un Latvija piedalās tās veidošanā, Valsts prezidents Raimonds Vējonis pirmdien un otrdien, 15.septembrī, Melngalvju namā tiksies ar Saeimā pārstāvētajām politiskajām partijām, lai šo jautājumu pārrunātu.

Prezidents iepriekš norādījis, ka bēgļu problēma ir Eiropas Savienības (ES) kopējs jautājums, kuru var atrisināt tikai kopīgiem spēkiem. Latvijas dalība šīs problēmas risināšanā esot apliecinājums, ka mums rūp Eiropas drošība un nākotne. Tāpat prezidents atgādina, ka Latvija ir pilnvērtīga ES dalībvalsts un šis ir viens no brīžiem, kad to jāapliecina darbos. “Mēs esam valsts, kas spēj risināt problēmas. Jāatceras, ka ES ir vērtībās balstīta valstu savienība, kur īpaši nozīmīga ir tieši iespēja kopīgi uzņemties atbildību un risināt dažādos izaicinājumus,” uzsvēra prezidents.

Plānots, ka pirmdien Vējonis Melngalvju namā tiksies ar sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa”, partijas “Vienotība”  un Zaļo un zemnieku savienības pārstāvjiem. Savukārt 15.septembrī prezidents tiksies ar apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai/LNNK”, Latvijas Reģionu apvienības pārstāvjiem un partijas “No sirds Latvijai” pārstāvjiem.

Paredzēts, ka 16.septembrī notiks kārtējā Nacionālās drošības padomes (NDP) sēde, kurā kā centrālo diskusijas tēmu prezidents izvirzījis bēgļu jautājumu.

Jau vēstīts, ka valdību veidojošo partiju koalīcija tā arī nespēja panākt vienošanos jautājumā par papildu bēgļu uzņemšanu.

(papildināta ar Arta Pabrika pozīciju)