Šomēnes plānots beidzot sākt būvēt Gunāra Birkerta projektēto Okupācijas muzeja piebūvi, kuras saskaņošana, bremzēšana un pieskaņošana ilgusi jau četrpadsmit gadus.
Taču trešdien, 9.septembrī, vienu dienu pirms Rīgas pilsētas būvvaldes solītā administratīvā akta, kas ļautu slēgt līgumus un sākt būvdarbus, Rīgas pilsētas arhitekts Gvido Princis savā atzinumā būvvaldei ieteica neatbalstīt būvatļaujas izsniegšanu «Nākotnes nama» būvniecībai.
Būvvaldes lēmums neizsniegt būvatļauju faktiski varētu nozīmēt Okupācijas muzeja likvidēšanu. Jauna projekta izstrādāšana varētu vilkties atkal gadiem ilgi, bet pirms tam acīmredzot būtu ilgas diskusijas, vai šim muzejam jāpaliek pašā Rīgas sirdī, vai arī tas jāaizvāc tālāk projām no acīm. Turklāt šīs diskusijas tad jau varētu būt visai teorētiskas, jo pašreizējam projektam nodrošinātais finansējums būtu zaudēts un rezultātā muzejs, iespējams, netiktu uzcelts nekad.
Šādam rezultātam – Okupācijas muzeja likvidēšanai – būtu divas galvenās blakus sekas.
Pirmkārt, tiesiskas. Izrādītos, ka pat valsts nozīmes projektu, kas izgājis visas likumos un administratīvajos aktos paredzētās procedūras, var pašā pēdējā brīdī apturēt, ja kādam vai kādiem ir ļoti liela privāti merkantila, ideoloģiska vai profesionālo ambīciju sakairināta interese to izdarīt un prasme un iespējas ietekmēt vajadzīgos lēmējus.
Otrkārt, šajā gadījumā sekas būtu arī politiskas. Tie, kuriem šis muzejs ir kā dadzis acī un atgādinājums par Krievijas nekad neatzīto Baltijas valstu okupācijas faktu, varētu justies ļoti gandarīti par šādu Latvijas pazemošanu, kad tiktu iznīcināts viens no svarīgākajiem valsts simtgades projektiem.
Rīgas mērs Nils Ušakovs, kuram piekristu galvenā atbildība par šādu iznākumu, diezin vai paliks vēsturē kā redzams sociāldemokrāts, toties gribot vai negribot kļūtu par pilsētas galvu, kura valdīšanas laikā Rīgā likvidēts Okupācijas muzejs. Varbūt viņš pats personiski šādas slavas nealkst – Ušakovs ir paudis atbalstu ēkas rekonstrukcijai un vēl jūnija beigās tikšanās laikā ar muzeja pārstāvjiem uzsvēra, ka ēkas pārbūves projekts jāturpina. (Tāpat uzskatīja arī ar viņu kopā muzeju apmeklējušais Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs.) Taču aiz «Saskaņas» politiķa stāvošās aprindas varētu pamatoti svinēt šādu iznākumu kā «Ušakova laiku» lielu uzvaru ideoloģiskajā karā.
Pērles un mēsli
Svinētāju pirmajās rindās būtu, protams, arhitekte Zaiga Gaile, kurai pērnruden pēkšņi radās iebildumi pret projektu, bet kopš šā gada pavasara viņas vadībā notiek īsta kampaņa ar mērķi nepieļaut ēkas rekonstrukciju un vispār aizvākt muzeju no Vecrīgas.
Protams, arhitektiem var būt ļoti dažādi uzskati par dažādiem projektiem, un ir ļoti labi, ja šādās viedokļu sadursmēs tiek atrasts labākais risinājums, it īpaši, kad runa par sabiedriski nozīmīgām ēkām. Taču jebkura projekta tapšanas gaitā ir diskusiju, lēmumu pieņemšanas un to īstenošanas posmi.
Laika diskusijām par Okupācijas muzeja rekonstrukciju ir bijis vairāk nekā diezgan. Gunārs Birkerts «Nākotnes nama» projektu uzdāvināja Okupācijas muzejam jau 2001.gadā. Taču Rīgas dome bija nolēmusi muzeju nojaukt, un to izdevās novērst tikai 2005.gadā, kad valsts pārņēma savā īpašumā ēku un zemi, uz kuras tā atrodas. Saeima 2006.gadā pieņēma likumu par Latvijas Okupācijas muzeju. 2007.gadā valdība nolēma veidot muzeja piebūvi. 2008.gadā bija pabeigts un apstiprināts skiču projekts. 2011.gadā Ministru kabinets pieņēma lēmumu par padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla kompleksa celtniecības finansēšanu. 2013.gadā tika noslēgts līgums par muzeja ēkas rekonstrukcijas tehniskā projekta izstrādi un autoruzraudzību. Celtniecību bija plānots sākt šoruden.
Taču pavasarī arhitektei Gailei piepeši radās stipras estētiskas pretenzijas pret pasaulslavenā latviešu arhitekta Birkerta projektēto «mēslu», kā viņa to dēvē. Tik novēlota atskārsme par Birkerta projekta it kā nesaderību ar padomjlaiku Sarkano strēlnieku muzeja melno kasti jeb «modernisma arhitektūras pērli», kā to dēvē Gaile un viņas domubiedri, ir uzkrītošākā, taču nav vienīgā šās kampaņas īpatnība.
Projekta pretinieku komandas kaismīgajos it kā profesionālo (bet, kā pastāvīgi aprāda muzeja pārstāvji, bieži vien klaji nekompetento vai pat vienkārši melīgo) argumentu plūdos palaikam pasprukušas norādes uz ļoti vērtīgo zemi, uz kuras atrodas muzeja ēka, un par «nākotnes apbūves iespējām», kuras iecerētā piebūve apdraudot. Un līdzās profesionāli skanošiem arhitektoniskiem argumentiem uzstājīgi tiek atkārtots tīri politisks ieteikums – aizvākt Okupācijas muzeju prom uz «Stūra māju» Stabu ielā kopā ar tā rekonstrukcijai paredzēto finansējumu.
Gailes grupas izvirzītajiem līdzīgus argumentus tagad min arī pilsētas arhitekts Princis – tikšot zaudēts muzeja ēkas «kultūrvēsturiskais mantojums», «netiek piepildīta Stūra māja» un būtiski samazinoties iespēja «harmonizēt Rātslaukuma apbūvi».
Muzejam jābūt
Atteikšanās tagad no projekta nozīmētu tajā jau ieguldīto 400 tūkstošu eiro valsts līdzekļu un 500 tūkstošu eiro privāto ziedojumu zaudēšanu. Kā uzsver vēsturnieks un Saeimas deputāts Ritvars Jansons, «tas novestu pie muzeja likvidēšanas». 1993.gadā izveidotais muzejs pieder Okupācijas muzeja biedrībai, kurai ziedotāji prasītu atpakaļ ēkas būvniecībai atvēlēto naudu, bet jauna projekta izstrādāšana un finansējuma piesaistīšana būtu ilgs un neparedzams process. «Tas ir nopietns drauds Okupācijas muzeja izdzīvošanai,» piekrīt arī muzeja direktors Gunārs Nāgels.
Okupācijas muzejs, represēto organizācijas un arī politiķi – Valsts prezidents Raimonds Vējonis, premjerministre Laimdota Straujuma, kultūras ministre Dace Melbārde, arī Rīgas mērs Ušakovs – uzstāj, ka projekts jāturpina.
«Jāizbeidz šīs brīžiem politiskās, brīžiem arhitektoniskās debates par šo jautājumu un jāiet uz priekšu,» prezidents Vējonis pirms mēneša paziņoja pēc muzeja apmeklēšanas. «Katrā būvniecības procesā ir noteikta stadija, kad var debatēt (..) Bija skiču piedāvājumi, tika izvēlētas konkrētās skices, kā varētu izskatīties «Nākotnes nams», lēmums ir pieņemts, un tāpēc vairs nav pamata apšaubīt lēmumu.»
Bet premjerministre Straujuma ir pateikusi, ka valdība varot pieņemt vēl vienu lēmumu, «ja tas ir nepieciešams», taču «nav citu domu – muzeja rekonstrukcijai ir jānotiek».
Lai cik šķietami profesionāli būtu arhitektu cilātie argumenti, Rīgas pilsētas būvvaldes lēmuma rezultāts būs smagi politisks – būt vai nebūt Latvijas Okupācijas muzejam. Pat ja projekta pretinieku motīvi būtu šķīsti nesavtīgi, viņu viedoklis ir tikai dažu cilvēku viedoklis, bet šādu «patīk – nepatīk» diskusiju laiks bija pagājis, pirms viņi tās sāka. Latvijas Okupācijas muzejam jābūt, lai arī cik ļoti tas kādiem nepatiktu.
Komentāri (142)
Skumjais Bruņinieks 13.09.2015. 09.25
Daudzi tagad apspriež Gailes personību, kas nostājusies Birkerta – Nāgela privātprojekta pretinieku pirmajās rindās.
Bet es Jums teikšu tā – man ir vienalga, kas to pretošanos vadītu, vai Gaile, vai kāds cits, vai pat,(perdon) Āboltiņa, vai pat(vēlreiz perdon) nīstais Ušakovs.
MAN SVARĪGAS IR MANAS DOMAS, MANAS GAUMES IZJŪTAS UN MANS KOPĒJAIS SKATS UZ ŠO VISU.
Un tas ir šāds:
1.Patreizējo OM nevar atraut no VDK “Stūra mājas”(un tas tiek visiem spēkiem darīts).
2.Nav ideālāka vieta OM, kā baisā Stūra māja, kur tik daudz latviešu(un citu tautu) asins ir izlietas.
3.Stūra māja ir OKUPĀCIJAS simbols un tieši no Stūra mājas latviešu KP sekretāri “lembergi” deva pavēles deportācijām un arestiem.
4.VDK Stūra māja bija ierocis komunistu rokās, lai šausmīgo OKUPĀCIJU realizētu, nostiprinātu un nosargātu.
5.Aiz pompozā “Nākotnes nama” projekta, tas skaidri ir redzams(to nevar nepamanīt), slēpjās valdošās Sistēmas elites(VDK un komunistu) vēlme šo vistiešāko okupācijas liecinieku Stūra māju” nolemt pakāpeniskai aizmirstībai.
6. Pats projekts ir, maigi izsakoties, šaubīgs. Jau patreizējā OM ēka nedara Rātslaukumu skaistāku un vēsturiski patiesāku, kur nu vēl šī piebūve.
7. Projekta autora Birkerta pēdējais darbs( VIZĪTKARTE ), un nevajag te bāzt mums viņa agrākos nopelnus, tā saucamā “Gaismas pils” ir šausmīga. Kad pieej tai klāt un skaties uz “Gaismas pili”, tad vārdi “Gaisma” un “Pils” ir pēdējie, kas ienāk prātā. Lēts “lielveikala līmenis”.
8.Pats fakts(to kaut kā biju palaidis garām), ka OM noprivatizējusi kaut kāda cilvēku grupiņa(sevi dēvē par nacionāļiem un patriotiem) un šo latviešu tautas bēdu stāstu ir pārvērtuši par privātprojektu, kas savam privātīpašumam grib dabūt valsts naudu, manī izraisa pretīgumu.
9. Šis pretīgums mazāks nepaliek, kad redzam, ka visa Okupācijas privātmuzeja nomenklatūra ir parūpējusies, lai nenormāli dārgajā piebūvē vairāk būtu pašu iekārotie plašie biroji un kabineti.
10. Tendenciozie virsraksti – “OM likvidēs”, ” OM būt” utt. – liecina, ka šī projekta bīdītājiem un tiem, kas aiz tā stāv, argumentu nav.
Ir tikai vēlme nopelnīt, dabūt naudu savam privātprojektam, dabūt honorāru un nolemt Stūra māju aizmirstībai, pārvēršot to par glamūrīgu Tetera namu ar tirgus vērtību.
BŪT OKUPĀCIJAS MUZEJAM, BŪT.
UN BŪT VIŅAM TAJĀ VIETĀ, KUR VISVAIRĀK IR IZLIETAS TAUTAS ASINIS UN ASARAS –
STŪRA MĀJĀ.
9
Andris > Skumjais Bruņinieks 13.09.2015. 21.38
zaigu par prezidenti.
0
Berta > Skumjais Bruņinieks 14.09.2015. 01.40
Vai tad “Ak, lakstīgala, nedziedi/ pie mana loga sērīgi/ – man rītu agri jāceļas/ sirds kūst man vienās žēlabās/
/ Tur putekļi un lampas kūp/ tur lēni mana dzīve drūp/ Tur lēni, tā kā pulkstens sit/ man velkas stundas sešpadsmit/…” – vai tad nebija Mirdzas Ķempes-?
0
edge_indran > Skumjais Bruņinieks 13.09.2015. 11.45
———
Es nevaru iedomāties, ka Raiņa “nacionālisms” parādītos OM vai Nākotnes namā.
https://www.youtube.com/watch?v=HcVe1ZKk440
Uguns un nakts, 5. cēliens.
KAREIVJI:Lāčplēsi, Lāčplēsi, / Dzied tavi kareivji:
Vācieši sakauti, / Gubām guļ samesti, / Kā dadži gar sētmali,
Sveiki un priecīgi / Dzied tavi kareivji.
0
Vitālijs Silins > Skumjais Bruņinieks 21.07.2017. 14.56
Cits komentārs
0
edge_indran > Skumjais Bruņinieks 13.09.2015. 11.21
——–
“Rainis: tauta, valoda ir dzīvs organisms, nedrīkst pieļaut tā bojāeju.
Brāļi: vai nu nacionālisms, vai sociālisms; valodu atšķirība – nepatīkams šķērslis strādnieku solidaritātei.”
===============================================================================
Zinu, jau zinu, kas visas šitās “patiesības” (interpretācijas) par Raini sarakstījis. Es jau ar ilgu laiku jūsmoju par R.Dobrovenska – “Aklā no tatāru zemēm” – “Rainis un viņa brāļi”. Bleķis tas man pašlaik liekas. Atliek vien Raiņa paveikto izvērtēt sociālā taisnīguma īstenošanā (agrārā reforma) un izglītības sistēmas izveidē (mazākumtautību skolu tīkla izveide), lai to “nacionālismu” labāk saprastu.
Un kas notika ar Raiņa idejiskajiem domubiedriem un līdzgaitniekiem pēc 1934.g. 15.maija, kad tie īstenie nacionālisti patrieca Saeimu – un kopā ar “melnajiem profesoriem”&melnsvārčiem tenteļiem, ausējiem u.c. ludiem bērziņiem sāka tīrīt – par to var izlasīt J.Greste gr. “Krist un celties” (R., Zvaigzne, 1990):
“Tad nāca 1934.gads.Tas noslaucīja daudz ko. Skolotāju savienību likvidēja. To, kam bija naudas vērtība, pievāca veikli pirksti. Vēsturiskos dokumentus iznīcināja. Aktīvākos darbiniekus padzina. Padzina tos, kurus mēs vienmēr esam uzskatījuši par mūsu skolas greznumu:Kūlu, Rītiņu, Lancmani, Odiņu, Lambertu, Martinelli, Āboliņu, [ Dēķēnu, Gresti ] utt. Padzina simtiem skolu darbinieku, kam bija sakari ar Kūlas vadīto Skolotāju savienību.” (-235.lpp.)
Par Raiņa “nacionālismu” viņam pirmajam Padomju Latvijā piešķīra augsto Tautas dzejnieka goda nosaukumu, izdeva Kopotos rakstus, uzņēma kinofilmu utt.utml.
Nacionālists bija E.Virza, kurš atklāti nosauca Raini par cienījamu pretinieku, “kuram salutē”. Bet pašlaik jau neo-liberālisti gan Raini, gan Virzu cenšas izmantot, jo paši neko jēdzīgu radīt nevar.
0
edge_indran > Skumjais Bruņinieks 13.09.2015. 10.16
——-klusais Vēl piebildei par ko daudz nerunā – vēsturiski Okupācijas muzeja patreizējās telpas bija Latviešu Sarkano strēlnieku muzejs ar tā laika ideoloģiju…
================================================================================
Latviešu strēlnieku muzejs – tāds bija oficiālais nosaukums pēc 1990.g.4.maija. Par tā laika ideoloģiju pašlaik retais ko uzraksta:
“Likteņa ironija ir tā, ka Rainis latviešu sabiedrībai atklāja sociālisma un sociāldemokrātijas ideju, pirmais savā ceļasomā ievedot no Rietumiem aizliegtu literatūru. Mūsdienās mums riebjas viss, kas saistīts ar sociāldemokrātiju, tomēr, cik tālu sociālā taisnīguma jomā esam aizgājuši no Raiņa Fabrikas meitenes dziesmas?” Arno Jundze. http://nra.lv/viedokli/arno-jundze/150164-rainim-150.htm
0
klusais > Skumjais Bruņinieks 13.09.2015. 10.27
edge – aizvakar pa rādžiņu dzirdēju interesantu stāstu , kur Raiņa kā socialdemokrāta idejas bija sakonfliktējušas ar citiem Latvijas socialdemokrātiem … stāsts bija par to vai valsij ir jābūt ar nacionālu zīmogu , proti Rainis uzstāja , ka valstij ir jāsaglabā savas nacionālās iezīmes, kamēr oponenti uzstāja uz valsti ,kas ir multinacionāla.
0
klusais > Skumjais Bruņinieks 13.09.2015. 09.32
Vēl piebildei par ko daudz nerunā – vēsturiski Okupācijas muzeja patreizējās telpas bija Latviešu Sarkano strēlnieku muzejs ar tā laika ideoloģiju … tapēc vairāk piekrītu idejai , ka Okupācijas muzejam mentāli vispiemērotākā būtu Stūra māja .
0
DD1 > Skumjais Bruņinieks 13.09.2015. 09.50
> Skumjais Bruņinieks
“Nav ideālāka vieta OM, kā baisā Stūra māja”
Nav neviena iebilduma, parakstos zem katra vārda.
0
DD1 13.09.2015. 09.36
Aivars Ozoliņš kļuvis par propagandistu un līdzīgi kā Kremļa rupori katrā rindkopā visu apgriež ar kājām gaisā. Tas bija negaidīti. Liekas, ka rakstījis kāds cits, bet Ozoliņam likts parakstīt. Kāpēc?
4
lno > DD1 13.09.2015. 12.08
DD1. Ozoliņš vienmēr kalpojis valdošajai partijai, bet tas nenozīmē, ka viņam vienmēr nav bijusi taisnība. Starptautisko stāvokli viņš parasti komentē labi, viņam fobijas pret NA, tāpēc varbūt viņa atbalsts OM ir objektīvs?:):):)
0
lno > DD1 13.09.2015. 12.10
Skumjais Bruņinieks. Lai kāds būtu Ozoliņš, tu ar savu zatlermīlestību nevari viņam pat čībiņas pienest:)
0
edge_indran > DD1 13.09.2015. 10.08
———
“Šomēnes plānots beidzot sākt būvēt Gunāra Birkerta projektēto Okupācijas muzeja piebūvi, kuras saskaņošana, bremzēšana un pieskaņošana ilgusi jau četrpadsmit gadus.”
===============================================================================
Vajag atcerēties, kad un kā te Latvijā uzpeldēja visi šitie bremzētāji ozoliņi, snipi u.c. īvāni. Bumeranga efekts visā savā krāšnumā….
VAK demonstrācija pret metro. 1988.
https://www.youtube.com/watch?v=rllTZJCeFZk
“Savākti 8854 paraksti pret “Rail Baltica” tuneļa būvniecību Āgenskalnā.”
Ziņu aģentūra LETA, 10.septembris,2015.
0
Skumjais Bruņinieks > DD1 13.09.2015. 09.57
Vajaga atcerēties, kā Ozoliņš parakstīja un pārrakstīja tekstus Dienas redakcijā, kad Liepnieks tur ieradās, lai norādītu oligarha Šķēles vēlmes.
Ozoliņš ir nožēlojams sulainis, pērkama dvēselīte. Savus kungus un saimniekus maina pēc izdevīguma principa.
No žurnālista tur nav nekā, prasts propogandists- demagogs. Ozoliņa “pētnieka” gars un entuziasms noplok un pazūd, kad priekšā viņam noliek “lācīša” portfelīti Nr3.
0
jautajums_4 12.09.2015. 22.28
Bija skiču piedāvājumi, tika izvēlētas konkrētās skices, kā varētu izskatīties «Nākotnes nams»
————————————————————–
Kā skan…Okupācijas muzejs kā…Nākotnes nams!
Tāds Nagelam un Ozoliņam ir Latvijas nākotnes redzējums? Cik simboliski…
1
+6
-1
Atbildēt
@Arturs Pērkons > jautajums_4 14.09.2015. 10.30
uz jautajums_4
Tas, ka trimdas latvieši Nāgels un Nollendorfs ir veikli biznesmeņi un merkantīlisma vadīti vij intrigas, nemaz neizbrīna.
Izbrīna vien tas, ka kā progresīvu sevi pozicionējošā žurnāla IR komandā ir aitas un auni, kuri nespēj apjēgt, ka okupācijas procesam kabināt klāt gaišu tēlu, to nosaukt par nākotni ir ārprātīgs tupums, tik nenormāls tupums, ka ir vienkārši kauns par tik aprobežotiem ļaužiem.
0