Rīgas arhitektu kolēģija velk garumā Okupācijas muzeja jautājumu

Rosina sākt diskusiju par iespējamo Okupācijas muzeja piebūves risinājumu

Sekojot spraigām diskusijām par Latvijas Okupācijas muzeja piebūves kvalitāti un tās lietderību Vecrīgas arhitektūrā, Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas dalībnieki vienojušies, ka nepieciešama profesionāla diskusija par iespēju rast risinājumu Okupācijas muzeja piebūvei, ziņo LETA.

Okupācijas muzeja pārstāvji pilsētas arhitekta kolēģijas sēdē trešdien atgādināja, ka jebkura piebūves projekta īstenošanas aizkavēšanās rada papildu izmaksas. Arī Valsts nekustamo īpašumu (VNĪ) aģentūras pārstāvji uzsvēra, ka aizkavēšanās ar termiņiem rada problēmas.

Kolēģijas locekļi izteicās, ka Rātslaukuma apbūvi nepieciešams veidot kompleksi, ņemot vērā, kāda attīstība varētu notikt nākotnē. Tāpat esot jāņem vērā Grēcinieku ielas apbūves attīstīšanas iespēja, jo pašreizējais piebūves projekts to varētu ierobežot.

Arhitekts un Kultūras ministrijas eksperts Jānis Dripe uzsvēra, ka diskusijai ir jānotiek ne tikai tādēļ, lai rastu risinājumus Okupācijas muzeja ēkas piebūvei, bet arī samierinātu arhitektu dažādos viedokļus. Viņš norādīja, ka ir iespējams valdībai skaidrot, kāpēc ir nepieciešams termiņa pagarinājums ēkas būvniecības sākšanai. Arī risinājumi finansējuma pārplānošanai esot atrodami. “Ir nepieciešama visu iesaistīto institūciju labā griba, kā arī profesionāli dažas lietas jāizdara,” komentēja Dripe.

Rīgas pilsētas arhitekts Gvido Princis norādīja, ka ir jārunā par to, kā un vai iespējams uzlabot pašreizējo piebūves projektu. Arhitektam bija bažas par to, ka iepriekš nav notikusi piebūves ieceres publiska apspriešana un ka tagad nav noticis pragmatisks dialogs starp iesaistītajām pusēm. Princis norādīja, ka redz trīs riskus – tiek zaudēts Okupācijas muzeja ēkas kultūrvēsturiskais mantojums, netiek piepildīta Stūra māja, kā arī būtiski samazinās iespēja harmonizēt Rātslaukuma apbūvi.

Rīgas domes Rīgas pilsētas kultūras pieminekļu aizsardzības nodaļas vadītājs Viesturs Brūzis skaidroja, ka laikā, kad tika lemts par Okupācijas muzeja ēkas paplašināšanu, publiska apspriešana nebija vajadzīga. Brūzis arī uzsvēra, ka muzejam ir tiesības uz paplašināšanu. Pašreizējais projekts atbilstot arī Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojumam.

Arhitekts Jānis Krastiņš norādīja uz spēkā esošā Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojuma neatbilstību Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības noteikumiem, kuri paredz, ka saistībā ar jaunām būvēm ir jāveic attiecīgās teritorijas attīstības analīze. Okupācijas muzeja piebūves veicēji šādu analīzi nav veikuši. Krastiņš uzskata, ka piebūve “Nākotnes nams” būtu jāvērtē kā jauna ēka, nevis tikai esošās pārbūve. Viņam piekrita vairāki kolēģi, norādot, ka piebūves baltā krāsa to izceļ, padarot ļoti pamanāmu. Krastiņš nenoliedz, ka Okupācijas muzejam ir nepieciešama paplašināšanās, bet to vajadzētu darīt, saglabājot tagadējo vērtību un dodot vietu nākotnes apbūves iespējām šajā Vecrīgas teritorijā. Krastiņš arī minēja arhitekta Gunāra Birkerta, kurš ir “Nākotnes nama” autors, teikto, ka piebūve neaizskar un neuzbrūk Okupācijas muzeja ēkai. “Tā ēku stipri aizskar,” uzsvēra Krastiņš, norādot, ka 15% no piebūves ir pilnīgi citādi nekā Okupācijas muzeja ēka.

Arhitekts Toms Kokins kolēģu diskusiju raksturoja kā tēva un mātes šķiršanos, norādot, ka galvenais iemesls problēmai ir tas, ka agrāk nav notikušas diskusijas. Viņaprāt, mūsdienu sabiedrībā nav pieļaujams, ka priekšā tiek nolikts skiču projekts, kuru nekritiski pieņem. Arhitekts gan norādīja, ka ar maziem labojumiem ir iespējams saglābt pašreizējo projektu, lai ēka apjoma ziņā neierobežotu teritorijas attīstību.

Latvijas Arhitektu savienības vadītāja Gunta Grikmane norādīja, ka Rātslaukuma apbūves plānošana notikusi no otra gala. “Ir tapis Rātsnams, Melngalvju nams, kā arī skiču projekts piebūvei, bet tikai pēc tam apstiprināts detālplānojums,” skaidroja Grikmane, norādot, ka piebūve ir nesekmīga, jo atrodas neskaidrā vidē.

Arī Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātes pārstāvis arhitekts Egons Bērziņš atzina, ka pašlaik ir “samuļļāta pilsētbūvniecības situācija”. Viņš uzsvēra, ka Okupācijas muzeja piebūve rada draudus Grēcinieku ielas apbūvei, kas varētu notikt nākotnē. Bērziņam pievienojās arhitekts Vilnis Šlars, kurš arī norādīja uz Okupācijas muzeja pārstāvju pausto par ilgo laiku, kas pagājis no projekta izstrādes sākuma, bet vienlaikus vērsa uzmanību pilsētas ieguvumam kopumā.

Latvijas Okupācijas muzeja biedrības pārstāve un arhitekte Maija Sinka uzsvēra, ka Okupācijas muzeja ēka jau tāpat neiederas Vecrīgas vēsturiskajā apbūvē. “Lai tā mūžīgi ir kā piedauzības akmens. Tā ir kā ērkšķis Vecrīgas sirdī un kā simbols nākotnei,” pauda Sinka, skaidrojot arī Birkerta ieceri, ka piebūve simbolizē skatu nākotnē.

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) vadītājs Juris Dambis diskusijā arī skaidroja, ka Vecrīgā nav notikusi atgriešanās pie tā, ka vajadzētu atjaunot visu vēsturisko arhitektūru. Tā vietā ir iets kompromisa ceļš, vienu daļu vēsturisko ēku atjaunojot, bet citās vietās to neīstenojot. VKPAI savu atzinumu Rīgas pilsētas būvvaldei jau sniegusi, norādot, ka Okupācijas muzeja ēka desmit ballu skalā novērtēta ar septiņi – kā kultūrvēsturiski vērtīga ēka, tomēr tas nenozīmē, ka to nevar pārbūvēt, saglabājot kultūrvēsturisko mantojumu. Klātesošo vidū izcēlās diskusijas par to, vai pašreizējais projekts pietiekami aizsargā ēkas kultūrvēsturisko mantojumu.

Rīgas pilsētas arhitektu kolēģija savu redzējumu Rīgas pilsētas būvvaldei plāno nosūtīt aptuveni nedēļas laikā.

Trešdien Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas sēdē izvērtēja Latvijas Okupācijas muzeja rekonstrukcijas būvprojekta atbilstība kvalitatīvas pilsētvides veidošanas principiem.

Muzeja piebūvi – “Nākotnes namu” – varētu sākt būvēt septembrī. Līgumu ar būvnieku, kurš būs uzvarējis konkursā par “Nākotnes nama” būvniecību, plānots noslēgt septembrī, un tā ilgs 14 mēnešus.