Ko gribam panākt ar varas lamāšanu
Solvitas Āboltiņas (V) atbildēšana ar ūjināšanu uz pensionāru piketa ūjināšanu jau ir trekniem burtiem ierakstīta Latvijas mūsdienu politikas vēsturē un tiks vilkta ārā katru reizi, kad politiķe vēlēsies kandidēt uz kādu amatu. Politiķe vēlāk atvainojās, lietpratēji nokritizēja viņas rīcību kā politiķiem un amatpersonai nepiedodamu, un punkts šai lietai vismaz uz laiku ir pielikts. Tomēr mani šis gadījums vedināja aizdomāties par ko citu. Par to, kas atļauts vieniem un kas citiem, un kurš tad nosaka šīs atšķirības.
Klāt šajā notikumā neesmu bijusi, taču, kā var saprast no īsā video, S.Āboltiņa atbildēja uz pensionāru radīto troksni, tātad ūjināšana bija no abām pusēm. Nosacītā sabiedrība un tās aktīvākie viedokļu paudēji uzreiz metās pārmest S.Āboltiņai, ka politiķim nepiedien tāda rīcība. Var piekrist, taču šāds apgalvojums vienlaikus rada jautājumu – ja politiķim vai amatpersonai nepiedien, tad kam tas piedien?
Augšas un apakšas
Savulaik Senās Romas laikos radies teiciens par to, ka vērsim nav atļauts tas, kas Jupiteram atļauts. Teiciena doma ir tāda, ka tie, kas “augšā”, var atļauties ko tādu, ko nevar tie, kas “apakšā”. To var tulkot gan materiālo un citu iespēju ziņā, gan uzvedībā. Turklāt atšķirību noteica iedzimtais statuss, nevis cilvēka paša spējas un pūliņi. Šo teicienu tiešā un pārnestā nozīmē lieto arī mūsdienās. Tiesa gan, biežāk tieši ar pretēju domu – ka tiem, kam uzticēta sabiedrības pārvalde vai ko uztveram kā sabiedrības kultūras toņa noteicējus, ir jābūt labākiem, gudrākiem, pieklājīgākiem un nesavtīgākiem nekā pārējiem.
To, kā “augšas” dzīvo neatkarīgi no “apakšām” un kas beigās iznāca no tā, ka “augšas” vairs nevarēja dzīvot pa vecam, jo “apakšas” vairs negribēja dzīvot pa vecam, mēs varam izlasīt vēstures grāmatās par Krieviju 20.gs. sākumā, kā arī dažviet pasaulē vēl redzēt dzīvē.
Taču kopš Senās Romas un cara laikiem Krievijas impērijā ir daudz ūdeņu aiztecējis, un par laimi šodien Latvijā mums ir demokrātiska iekārta, kurā paši izvēlamies ļaudis, kam uzticam savas valsts un sabiedrības pārvaldi un ko uztveram kā priekšzīmes rādītājus mākslā, kultūrā un citās jomās. Nekāds nepārvarams un iedzimts dalījums “augšās” un “apakšās” vairs nav iespējams, tādēļ par vēršiem un Jupiteriem, kā arī par “augšām” un “apakšām” klasiskā nozīmē vispār nebūtu jēgas runāt.
Protams, cilvēkiem, kāpjot pa karjeras kāpnēm, iesaistoties politikā un uzņēmējdarbībā, kā arī nereti kultūras un sporta jomā ir iespēja sasniegt no lielākās iedzīvotāju daļas atšķirīgu un gan materiālā, gan citu iespēju ziņā daudz labāku dzīves līmeni. Taču mēs zinām arī to, ka dažādu iemeslu dēļ tikpat strauja var būt arī lejupslīde no Stikla kalna un citu dārgmetālu vārdā nosaukto pakalnu virsotnēm.
Dīvains dalījums
Tomēr, neraugoties uz demokrātisko iekārtu un vienlīdzīgām iespējām, liekas, ka lielai daļai sabiedrības ļoti dziļi apziņā ir iespiedies mistiskais dalījums “augšās” un “apakšās”. Viens no spilgtākajiem piemēriem ir attieksme pret politiķiem un amatpersonām. Kad cilvēks kļūst par politiķi, attieksme pret viņu mainās burtiski vienā dienā un uzreiz tiek aizmirsts, kāds cienījams zinātnieks, kultūras darbinieks vai vienkārši labs cilvēks viņš ir bijis pirms tam.
Kļūšana par politiķi automātiski dod zaļo gaismu cilvēka publiskai nozākāšanai, apsaukāšanai, izsvilpšanai un citām tamlīdzīgām darbībām. Paraugieties, kādiem vārdiem tiek saukti mūsu politiķi sociālajos tīklos un plašsaziņā, turklāt te nav runa par anonīmiem interneta komentāriem. Par smirdīgām kucēm, rudām lapsām, tantukiem, idiotiem un stulbeņiem.
Viena lieta ir pamatoti kritizēt, kā arī argumentēti sarunāties ar politiķiem un amatpersonām par viņu rīcības saturu, bet cita lieta ir vienkārši apsaukāties. Arī labam humoram, protams, ir vieta politiķu darbības izvērtēšanā, taču arī humoram un satīrai ir savas dabīgas robežas.
Noteikti esat plašsaziņā pamanījuši daudzus gadījumus, tajā skaitā arī neseno starpgadījumu ar S.Āboltiņu un pensionāriem, kad politiķu ne pārāk pieklājīga izturēšanās vai izrunāšanās tiek kritizēta, un pamatoti. Tomēr neesmu pārāk bieži manījusi, ka sabiedrības pārvaldes lietpratēji un vērtētāji tikpat naski aizrādītu sociālo tīklu lietotājiem vai dusmīgiem un skaļiem piketētājiem par piedienības un pieklājības robežu pārkāpšanu.
Kāds ir mērķis
Tas varētu nozīmēt, ka mūsu sabiedrībā pieņemtās uzvedības normas ir atšķirīgas politiķiem un pārējiem. Politiķi nedrīkst ūjināt, kliegt, spļaut un lamāties uz citiem cilvēkiem, bet mēs visi pārējie to drīkstam darīt pret viņiem? Un ja nu kādam politiķim nervi neiztur un viņš atļaujas atbildēt ar to pašu, tad ir “karams pie lielā zvana”?
Tad nu rodas jautājums, kādēļ mēs kā sabiedrība atbalstām tādu attieksmi pret cilvēkiem, kurus paši esam vēlēšanās izvēlējušies, un ko tieši gribam panākt ar tādu attieksmi. Vai tiešām ceram, ka cilvēks labāk strādās, ja nemitīgi tiks saukāts par cūku un vēl nezin ko? Vai tā jūs izturaties arī pret saviem darba biedriem vai ģimenes locekļiem, kad gribat, lai viņi labāk strādā un mācās?
Turklāt, ja a priori tiek pieņemts, ka par politiķiem drīkst zākāties pēc sirds patikas, tad cik galu galā būs to labo, kārtīgo un strādīgo cilvēku, kuri ies un darīs nepateicīgo valsts un sabiedrības pārvaldes darbu. Tā ir uz leju, nevis uz augšu vedoša attīstības spirāle. Tādā veidā politikā strādāt spējīgi būs tikai ļoti biezādaini cilvēki, kam galīgi nerūp, ko par viņiem domā un runā citi. Vai arī tādi, kas tikpat rupji spēj atbildēt. Vai tas ir tas, ko mēs tiešām gribam?
Es domāju, ka nav par vēlu pamosties un ka mūsu sabiedrība ir spējīgāka uz ko labāku. Es atceros politiskās diskusijas, mītiņus un pasākumus no saviem pusaudžu gadiem. Tas bija Atmodas laiks un mēs visi kopā cīnījāmies pret ļoti brutālu un totalitāru varu. Taču, pat stāvot pret tādu nīstamu un svešu varu, mēs spējām būt pieklājīgi un piedienīgi. Ja būtu tikai bļāvuši, ūjinājuši un lamājušies, tad diezin vai brīvību un neatkarību būtu izcīnījuši.
Autore ir neatkarīgā žurnāliste
Komentāri (222)
traductrice 28.08.2015. 14.08
Burtiski pirms dažām dienām tika izsvilpta Merkele. Nav dzirdēts, ka viņa būtu svilpusi pretī. Laikam nemāk :)
Vispār jau mani pārsteidz šis raksts. Un pārsteidz, ka to savārstuļojusi tieši S.U. Ja paraugāmies plašāk, visā demokrātiskajā pasaulē sabiedrības neapmierinātība tiek izpausta piketos, mītiņos un demonstrācijās. Dažkārt tā tiek pausta pat visai skaļi (es nerunāju par grautiņiem franču melno stilā). Jo lielāka sāpe, jo skaļāka un masveidīgāka reakcija. Jādomā, ka Sanitai kā pasaules pilsonim šis process nemaz nav svešs.
Taču latviešu mentalitāte mūsu politiķiem ir īsta bagātība. Ja kaut kas nepatīk, cilvēki pačīkst, nu varbūt vēl saņemas pakritizēt internetā. Savākt 100 dalībniekus piketam jau ir gandrīz varoņdarbs! (Saskaņas organizētie darbaļaužu mītiņi neskaitās – tiem ar brīva viedokļa paušanu nav sakara). Un mūsu politiķi jūtas tik komfortabli. Nekas nav jāsaka, ne par ko nav jāatskaitās. Pietiek vien ar kājas piecirtienu – “tā vajag un tā būs”. Punkts.
Un, še tev! Savācas simtnieciņš un vēl ūjinās! Nu, kā tā var! Fui, tas ir tik nepiedienīgi, tik nepieklājīgi! Ja jau atvilkās, vai tad nevarēja vnk pamīņāties pie durvīm un klusi izklīst? Netraucēt. Nekavēt dārgo politiķa laiku. Galu galā – nekrist uz nerviem ar stulbām prasībām. Īsāk sakot “ņevisovivatsa”! Un ļaut politiķiem “rūpēties par tautu” (kā reiz līdzīgi izteicās viens cits odiozs politiķis). Sanita, tiešām demokrātiskā pasaulē tā notiek?
10
DD1 > traductrice 28.08.2015. 16.50
> traductrice
“pirms dažām dienām tika izsvilpta Merkele. Nav dzirdēts, ka viņa būtu svilpusi pretī. Laikam nemāk”
Cenšos iedomāties, kā Merkele ieliek mutē pirkstus un spalgi nosvilpjas. Tas būtu interneta hits, kamēr Āboltiņas ūjināšanas video ir tikai lokāls triumfs.
0
latvijas_valsts > traductrice 28.08.2015. 14.49
Demokrātiskajai pasaulei latvāniska valsts iekārta ir nejauša pataloģija, kas reiz arī izčūkstēs, jo pasaulē vispār etniskums nav pieņemts modē, izņemot Āfrikas pigmejus un aborigēnus, bet šajā bēgļu parādīšanās vietējie etnocentristi ieraudzīja sev konkurenci. Kā tad! Mēs tak esam Eiropas afrikāņi un pēdējie aborigēni! Kādēļ pie mums vēl sūtīt īstus afrikāņus?
0
andrejs > traductrice 29.08.2015. 10.35
Jūs būsiet vīlies, neizskatījās, ka tie pensionāri latviešu tautas dziesmām nebija gatavi. Tiem častuškas varētu būt tuvākas.
——————
No tava komentāra var spriest, ka jūs šķirojat pensionārus pēc tautības? Es nezināju, ka Vienotība piekopj šādu politiku?
0
andrejs > traductrice 29.08.2015. 18.30
to zane
Tātad Tu nepiekrīti baibas :) teiktajam?
0
zanE. > traductrice 29.08.2015. 15.52
…andrej…Tu tiešām domā, ka visi, kas nepiekrīt Tavam viedoklim – ir Vienotības partijas biedri?…
0
edge_indran > traductrice 28.08.2015. 14.12
———-
Mani arī reiz pārsteidza:
“Šodien mēs esam liecinieki, kā tiek veidots demokrātiskais totalitārisms, jeb, ja vēlaties, totalitārais demokrātisms.”
Par Rietumu totalitāro demokrātiju: Aleksandra Zinovjeva intervija (1999, Berlīne) https://infoagentura.wordpress.com/2014/08/20/par-rietumu-totalitaro-demokratiju-aleksandra-zinovjeva-intervija-1999-berline/
0
edge_indran > traductrice 28.08.2015. 14.32
——-traductrice:”(..)Taču latviešu mentalitāte mūsu politiķiem ir īsta bagātība.”
===============================================================================
Tieši tā!
http://www.viesite.edu.lv/files/bildes/9-10_mac_gads/4_05_2010/4maijs_logo.jpg
0
zanE. > traductrice 29.08.2015. 19.09
…kas Tev liek secināt, ka Baibai ir kāds sakars ar Vienotību?…tas, ka viņas viedoklis atšķiras no Tavējā?….
0
Baiba. > traductrice 28.08.2015. 18.25
>andrejs
Noskatījos vēlreiz to sižetu, Jūs būsiet vīlies, neizskatījās, ka tie pensionāri latviešu tautas dziesmām nebija gatavi. Tiem častuškas varētu būt tuvākas.
0
andrejs > traductrice 28.08.2015. 14.20
Ja jau atvilkās, vai tad nevarēja vnk pamīņāties pie durvīm un klusi izklīst?
——————————
un kādu tautasdziesmu uzdziedāt…
0
WAT 28.08.2015. 12.24
Protams protams visi mēs cilvēki uttt…
BET:
Ir tāda lieta kā līdzsvars, vai ne?
Ja jau ir līdzsvars, tad likumsakarīgi, ja kāds ir atvēzējies uz varen plašām tiesībām ( varas partijas, frakcijas vadītāja, ex-ministre, ex-2.persona valstī, ambīcija un premjerēšanu ir ļoti plašas un visu aptverošanas tiesības), tad arī jāprotās uzņemties atbildība, kas ir tieši tikpat liela kā sagrābtās ( deliģētās, uzticētās) tiesības.
Ja kāds domā ,ka uz viņam ir tiesības kā ķēniņam, bet atbildība tikpat liela cik pensionētai skolotājai, kas audže tomātus un dažreiz pavada laiku ar mazbērniem, tad jau tas liecina par TOTĀLU pasaules nesapratni, un likumu ( arī nerakstīto dzīves likumu) nezināšana neatbrīvo no atbildības pārkāpumu gadījumā.
Tā arī sarkanajai ir gadījies, un nevajag tagad autorei vaidēt, ka penši paši ir ļaunie stulbeņi. Penši atbild maksimums par paši sevi, un tām nelielajiem pienākumiem , kurus viņi labprātīgi uzņemās, atškirībā no sarkanās.
Rezumējot, ja V iekšienē nenotiks vismaz coup d’etat, diemžēl vēl viens līķis kapsētā , kur guļ LC/LPP/TP/PLL/Saimnieks, socdemi utt..
Sanita, tādas lietas nepiedod( līšana iekšā pa logu, penšu nonievāšana un visi citi grēki, grēciņi, personības īpatnības(wannabe kardināls)), to nu vajadzēja sarkanajai saprast.
1
andrejs > WAT 28.08.2015. 12.30
gluži manas domas. Pirms 10 mēnešiem par Āboltiņu biju daudz labākās domās (neuzskatu, ka politiķim jābūt jēzuliņam bez savām interesēm un trūkumiem). Tagad ar viņu kā politiķi ir cauri.
0
Skumjais Bruņinieks 28.08.2015. 12.37
Ūjinātājiem vajadzētu atvainoties Āboltiņai!
Un tiem, kas nepamatoti svītroja Āboltiņu vēlēšanās, pienāktos atvainoties.
Eh, kā derētu tagad kāda uzmundrinoša vārsma no Vienotības galma dzejnieces Lebedas.
..ak, svece svecīt, brīnumsvece mūsu,
vai ļausim izdzist Tev, vai kādam nelgam nopūst?
Tu visus sildi mūs ar savu liesmu,
Ar amatiem un ienesīgu vietu.
1
+9
-13
Atbildēt
@Charlie Hebdo > Skumjais Bruņinieks 28.08.2015. 13.16
Skumjais Bruņinieks
Ikviens nelietis, kurš paņēma rokās čekas kājslauķu, spitālīgo varzas, sarakstu, vienalga, lai pieliktu plusu vai mīnusu Āboltiņai ir nodarījis latviešu valstij neizmēramu postu.
0