Patriotisma veicināšanas plakāti saņem kritiku par Kārli Ulmani un dizainu

VISC vadītājs vēsturnieks Catlaks plakātus redzējis tikai gala variantā

Vēsturnieki apšauba, vai Valsts izglītības satura centra (VSIC) sagatavotajos četros plakātos skolēnu patriotisma veicināšanai korekti norādīta informācija par Latvijas vēsturi, savukārt dizaineri apšauba to māksliniecisko vērtību.

„Jocīgi, ka Kārlis Ulmanis ielikts likumīgi vēlēto valstsvīru rindās,” vienu no VISC veidotajiem plakātiem par Latvijas Valsts prezidentiem vērtē vēsturnieks Kaspars Zellis, vienlaikus atzīstot, ka šādos gadījumos nav īsti skaidrs, kādu titulu Kārlim Ulmanim varam piešķirt – autoritārā režīma vadītājs pats sevi bija iecēlis Valsts un Ministru prezidenta amatā. Zellis uzskata, ka Ulmaņa nenošķiršana no pārējiem valsts vadītājiem skolēniem paredzētā plakātā varētu raisīt jauniešu neizpratni, kad vēstures skolotāji mēģinās skaidrot par 1934.gada valsts apvērsumu.

Neskaidrības vēsturnieku un juristu vidū, viņaprāt, varētu atrisināt valdības deklarācija, kas skaidri norādītu, kāda ir Latvijas valsts attieksme pret Kārli Ulmani.

VISC kritikai iebilst: „Tas var patikt vai nepatikt, bet oficiāli viņš bija valsts prezidents.” Šā plakāta saturam informāciju VISC ņēma no oficiālās mājaslapas www.president.lv. 

VISC vadītājs vēsturnieks Guntars Catlaks piekrīt, ka skolotājiem ir jārunā par šo tēmu ar skolēniem un jāspēj izskaidrot tā laika notikumus, bet „plakāts ir ilustratīvs materiāls, būtu dīvaini, ja Kārļa Ulmaņa tur nebūtu”. Paskaidrojošs teikums par Ulmani, pēc Catlaka domām, ir labs un vērā ņemams ierosinājums, taču pats plakātu viņš redzējis tikai tā gala redakcijā un nav paspējis tam pievērst uzmanību.

„Plakāts nav profesionāļiem, tas domāts maziem bērniem. Viņiem vienalga, vai Kārlis Ulmanis ir vēlēts prezidents vai pats ņēmis varu,” pārliecināts Latvijas Kara muzeja vēsturnieks Mārtiņš Mitenbergs, kuru VISC pieaicināja kā ekspertu valsts simbolikas un svinamo dienu plakātu izstrādē. Viņaprāt, būtiskākais, lai plakātā redzamā informācija bērniem būtu vienkārši uztverama.

„Plakāti savu funkciju kā Latvijas vēstures gaišo pušu un simbolu vizuāla ilustrācija pildīs labi, ja skolēni neuzdos nekādus jautājums,” spriež Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas studiju nodaļas profesore Vita Zelče. Viņasprāt, ir svarīgi, lai skolās būtu zinoši skolotāji, kas prastu bērniem izskaidrot sarežģīto vēstures laiku. 

Tomēr svarīgākā problēma, viņasprāt, slēpjas tajā, ka šajos plakātos netiek pieminēta ne nacistiskā, ne padomju okupācija: „Patriotismu nevar audzināt, tinot skolēnus labsajūtas un lepnuma “vatē” un neliekot domāt par problēmām, par labā un ļaunā attiecībām, par demokrātiju un totalitārismu, neveidojot sapratni, ka cilvēks un viņa tiesības dzīvot ir augstākā vērtība.”

Viņa piekrīt, ka vienmēr būs diskusijas par to, kā dēvējam Kārli Ulmani, tomēr skaidro, ka vēsturē pieņemts viņu uzskatīt par Valsts un Ministru prezidentu un vienlaikus arī vienu no Latvijas demokrātijas dibinātājiem 1918.gadā, taču plakātā to iztirzāt nav iespējams.

Tāpat vēsturnieku šaubas raisa, vai patriotiskas jūtas skolēniem varam veicināt ar plakātiem skolās. Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras  maģistra studiju programmas „Politika un valsts pārvaldība” vadītājs Valters Ščerbinskis pārliecināts, ka no šādu plakātu izvietošanas būs maza jēga, jo patriotismu tas neveicinās un valsts vēsture bērniem saprotamā veidā jāskaidro skolotājiem.

Tam piekrīt arī vēsturnieks Kaspars Zellis: „Latvijas skolēni nav tik dumji, lai mēs taisītu plakātus, kuros rādām, kāds ir Latvijas karogs un ģerbonis.” Viņš piemetina, ka patriotismu varētu mēģināt veicināt ar stāstiem par Latvijas pretestību okupācijai, valsts dibināšanu, atjaunošanu un Latvijas sasniegumiem.

Visu četru plakātu – par Latvijas Valsts prezidentu, Latvijas valsts himnu, Latvijas valsts karogu un ģerboni, svētku un atzīmējamām dienām Latvijā – drukāšana valstij izmaksājusi 1113,20 eiro, savukārt māksliniecei Daigai Brinkmanei par plakātu dizainu samaksāti 800 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Plakātu dizains raisījis asu arhitektūras, pilsētvides un dizaina kritiķes Ievas Zībārtes kritiku, kas šo iniciatīvu salīdzina ar sirsniņu uz Rīgas zīmes – „ierēdņi aizmirsuši, ka valstī ir arī profesionāli dizaineri, kas var piedalīties šādā projektā”. Plakāti, viņasprāt, dizaina ziņā ir ļoti vāji un tā autori, „visticamāk, neko nezina ne par „Facebook”, ne „Instagram”, jo nav painteresējušies, kas interesē jauniešus vizuāli”. Dizainere pārliecināta, ka vēstījums jauniešus nesasniegs, jo nešķitīs vizuāli atraktīvs.

Plakātu diziana autore ir grafiskā māksliniece Daiga Brinkmane. Viņa Ir.lv atklāj, ka šādus plakātus pēc VISC pasūtījuma gatavo jau kopš Vairas Vīķes – Freibergas prezidentūras laika. Pirmajā reizē uzvarējusi VISC izsludinātā konkursā, bet pārējās trīs reizēs pieaicināta iepriekšējās pieredzes dēļ. Māksliniece atzīst: „Šoreiz jau fantāzija sāk beigties.”

Dizainere katrā plakātā iekļāvusi dažādu novadu jostas. Darba uzdevumā VISC neesot minējis neko par patriotisma veicināšanu, tāpēc viņa izvēlējusies konservatīvi informējošo stilu: „Šie ir informatīvi, ne filozofiski plakāti.”

Plakātu komplekts šonedēļ tiek nodots vispārējās izglītības, profesionālās izglītības, pirmsskolas izglītības, interešu izglītības un profesionālās ievirzes mūzikas, mākslas un sporta izglītības iestādēm.

Plakātus apskatīt iespējams šeit.