Šonedēļ sākas 18.Garīgās mūzikas festivāls • IR.lv

Šonedēļ sākas 18.Garīgās mūzikas festivāls

34
Māris Sirmais, akadēmiskā kora "Latvija" vadītājs un garīgās mūzikas festivāla iedvesmtājs. Foto LETA

Būs komponistu Jēkaba Jančevska, Jāņa Aišpura un Riharda Zaļupes darbu pirmatskaņojumi

18.Garīgās mūzikas festivālam, kas notiks no 18.augusta līdz 5.septembrim, un kuru rīko Valsts akadēmiskais koris “Latvija”, jaunus skaņdarbus sacerējuši Jēkabs Jančevskis, Jānis Aišpurs un Rihards Zaļupe, raksta aģentūra LETA. Savukārt festivāla atklāšanas koncertā 18.augustā Rīgas Sv.Pētera baznīcā tiks atskaņota komponista Aleksandra Grečaņinova skaņdarbi “Pie Dievmātes mēs lūdzamies” Op.29, Nr.12 no Otrās Jāņa Zeltamutes liturģijas, kā arī “Ciešanu nedēļa” op.58. Koncertā uzstāsies koris “Latvija”, kā arī īpašais viesis – viens no labākajiem kordiriģentiem Krievijā – Vladimirs Kontarevs. 

Valsts akadēmiskā kora “Latvija” mākslinieciskais vadītājs Māris Sirmais preses konferencē stāstīja, ka jaunais latviešu komponists Jēkabs Jančevskis ir viena no pašlaik uzlecošajām pasaules līmeņa zvaigznēm. Jančevskis radījis darbu par Lietuvas karali Mindaugu un viņa mīļoto Martu. Apjomīgajam jaundarbam ir astoņas daļas. Tas sarakstīts korim, stīgu, orķestrim, perkusijām un teicējam, kurš stāsta leģendu. Aktrise Zane Jančevska, kura skaņdarbā izpilda teicējas lomu un bijusi arī skaņdarba idejas autore, atklāja, ka pētāmais vēstures periods ir sarežģīts un par šiem cilvēkiem ir daudz noslēpumu. Komponists norādīja, ka rakstīt jaundarbu festivālam bijis liels prieks, bet arī izaicinājums un uzdrošināšanās. “Tas ir apjomīgākais darbs, ko esmu uzrakstījis,” atzina Jančevskis, norādot, ka šis ir specifiska žanra darbs. “Pirmkārt, tas ir stāsts. Ceru, ka tas kopā ar mūziku veidos labu rezultātu,” viņš komentēja. 

Komponists un grupas “Sound Poets” līderis Jānis Aišpurs radījis kompozīciju “I am the truth” (“Es esmu patiesība”) korim un stīgu orķestrim. Aišpurs atzina, ka šis bijis viņa lielākais “nopietnās mūzikas” izaicinājums. Kompozīcijas radīšanā viņš iedvesmojies no 12.gadsimta persiešu mistiķa Farida Ud Dina Atara dzejoļa “The Conference of the birds”, kurā atspoguļots sūfisma reliģijas iekšējais ceļojums no cilvēka līdz dievam, prāta būtības esencei, kā alegoriju izmantojot putnus. Atars savam aptuveni 200 lapaspuses garajam dzejas darbam iedvesmu guvis 8.gadsimta persiešu mistiķa Mansura al Haladža dzīvē. Haladžs, sasniedzot apskaidrības brīdi, pilsētas laukumā skaļi izsaucies: “Es esmu patiesība.” Pēc tam viņš saņemts ciet un spīdzināts, bet beigās sadedzināts uz sārta. Pirms nāves mistiķis teicis, ka nu vairāk nekas nestāv starp viņu un gaismu. Šīs mistiķa teiktās lietas iekļautas arī Aišpura skaņdarbā. Komponistu ar Atara darbu iepazīstinājis dzejnieks Uldis Bērziņš, bet pēc tam Aišpurs pētījis sūfismu arī dziļāk. 

Komponists Rihards Zaļupe darbu “Credo in unum Deum” veltījis savam vectēvam, kurš pēc tautības ir burjats. Sirmais stāstīja, ka Zaļupes darbā ir tikai viena rinda teksta, kas parāda viņa talantu, jo liekvārdība ir nevajadzīga un arī skaņdarbs dzīvo ilgāku mūžu, ja tajā ir mazāk teksta. Komponists skaņdarbam iedvesmojies, pētot materiālus par Burjatiju. Diriģents skaņdarbu raksturoja kā savdabīgu, arhaisku un arī meditatīvu. “Tas ir piemiņas darbs viņa dzimtas saknēm,” norādīja Sirmais. 

Visu trīs komponistu darbu pasaules pirmatskaņojumi notiks 25.augustā Rīgas Vecajā Sv.Ģetrūdes baznīcā. 

27.augustā Liepājā, bet 28.augustā Rīgas Sv.Pētera baznīcā koris “Latvija” ar ilggadējo sadarbības partneri – Liepājas Simfonisko orķestri – diriģenta Andresa Mustonena vadībā atskaņos Izraēlas garīgo mūziku. Koncerta “pamatakmens” būs klezmera klarnetists Giora Feidmans, kurš savu dzīvi sācis Buenosairesā no Austroungārijas izceļojušā ģimenē. Feidmans strādājis Izraēlas simfoniskajā orķestrī, kā arī visu laiku attīstījis klezmeru muzicēšanas tradīciju. 70., 80.gados viņš kļuvis par vienu no atpazīstamākajiem tradīcijas pārstāvjiem. Viņš ieskaņojis klarnetes solo partijas filmā “Šindlera saraksts”. Koncerta programmā būs Feidmana klarnetes improvizācija “Lūgšana”, Betijas Oliveras “Lo Ira Ra” (“Ļauna nebīšos”) korim, klarnetei, akordeonam, klavierēm un arfai, “Adagietto” no Gustava Mālera 5.simfonijas, Ora Beta Šaima “In the self” (“Sevī”) klarnetei un stīgām, kā arī Oliveras “Lūgšanas” korim, klarnetei un orķestrim. 

5.septembrī Rīgas Sv.Pētera baznīcā koris “Latvija” un Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris diriģenta Andra Pogas vadībā atskaņos Antona Bruknera Mesu fa minorā. Kā norādīja Sirmais, šis būs interesants, iespējams, ilgi gaidīts notikums, jo skaņdarbs iepriekš izpildīts ļoti sen. 

Biļetes uz festivāla koncertiem var iegādāties www.bilesuparadize.lv

Komentāri (34)

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu