Lidija Lasmane ar domubiedriem aicina pieņemt Lustrācijas likumu

Lustrācijas process jau noticis gandrīz visās Eiropas valstīs, kuras atradās PSRS pakļautībā un ietekmē

Neatkarības cīnītāja Lidija Lasmane, kura nupat nosvinēja 90 gadu jubileju, kopā ar domubiedriem aicina pieņemt Lustrācijas likumu, lai savulaik Valsts drošības komitejas (VDK) savervētie cilvēki varētu brīvprātīgi atzīt sadarbības faktu, liecināt par apstākļiem, kādos sadarbība notika, un morāli attīrīties.

Vēstuli, kura nosūtīta augstākajām valsts amatpersonām, parakstījusi Lidija Lasmane, Dagmāra Beitnere-Le Galla, Knuts Skujenieks, Iveta Šimkus, Skaidrīte Lasmane, Pāvils Brūvers, Liāna Langa, Rudīte Kalpiņa un Mārtiņš Mintaurs, ziņo LETA.

Vēstulē norādīts, ka 25 gadus pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas joprojām nav notikusi ne juridiska, ne morāla okupācijas seku un kolaborācijas izvērtēšana. Nodevēji nav atzinuši savus noziedzīgos nodarījumus, nav saņēmuši nosodījumu, bet upuri – gandarījumu. Sabiedrība, intelektuāļus un politiķus ieskaitot, lielākoties bijusi inerta un neieinteresēta šo jautājumu aktualizēšanā. Tas Latvijā ir radījis apātisku un vienaldzīgu sabiedrības kopējo noskaņojumu, kura sekas izpaužas vispārējā morāles relatīvismā un valstiskā nihilismā.

Vēstules autori uzskata, ka šī bīstamā tendence ir apturama, tāpēc aicina valsts augstākās amatpersonas nodrošināt tiesisku un vispusīgu padomju okupācijas režīma represīvo iestāžu darbības izvērtējumu Latvijā. Īpaši svarīgi esot uzņemties iniciatīvu Lustrācijas likuma izstrādē un pieņemšanā. Vēstuli parakstījušie uzskata, ka VDK aģentu vārdi būtu jādara zināmi sabiedrībai.

Kā norādīts vēstulē, attīrīšanās jeb lustrācijas process jau noticis gandrīz visās Eiropas valstīs, kuras pēc Otrā pasaules kara atradās PSRS pakļautībā un ietekmē. Arī Latvijā tas dotu iespēju atbrīvoties no baiļu un neziņas sloga.

Vienlaikus vēstuli parakstījušie cilvēki aicina aktivizēt pretošanās veidu apzināšanu PSRS okupācijas režīmam. Pēc viņu teiktā, ir nepieciešams pārliecības un brīvības cīnītāju dzīves stāstus saglabāt kultūras atmiņā un pārliecinošāk iekļaut mūsdienu izglītības saturā.

“Latvijas Republika nav tikai ekonomiska telpa, kuras eksistences mērķis ir abstrakta labklājība. Latvijas valsts, latviešu valoda un kultūra ir svēts mantojums, ar asinīm un upuriem izcīnīta. Pašlaik valdošais morālo vērtību relatīvisms apdraud mūsu valsts un sabiedrības garīgo kvalitāti,” norādīts vēstulē.

1995.gadā Lidija Lasmane atdeva ordeņa domei savu Triju Zvaigžņu ordeni, jo šo apbalvojumu togad piešķīra arī vairākiem agrākajiem VDK aģentiem. Ar šādu rīcību padomju laikā trīsreiz tiesātā Latvijas patriote cerēja raisīt sabiedrībā diskusiju par vērtībām un attieksmi pret pagātni un politisko sistēmu, kurā VDK un kompartija paverdzināja cilvēkus. Diemžēl diskusija toreiz tā arī nesākās. Vēstules autori cer, ka vismaz tagad tā beidzot notiks.

Lasmane ir dzimusi 1925.gada 28.jūlijā Apriķu pagastā. PSRS režīma laikā Lidija Lasmane tika arestēta trīs reizes – 1946., 1970. un 1983.gadā. 1946.gadā – par nacionālo partizānu atbalstīšanu, 1970.gadā – par pretpadomju un reliģiskas literatūras izplatīšanu, 1983.gadā – par pretpadomju aģitāciju un propagandu (aktīvi piedalījusies “Gaismas akcijā”).

Kopumā apcietinājumā Lasmane pavadīja 14 gadus. 1987.gadā viņa atteicās no PSRS pilsonības. No 1993. līdz 2000.gadam Lasmane strādāja Totalitārisma seku dokumentēšanas centrā, kopš 1990.gada darbojās misijas “Pakāpieni” akcijā “Dzīvība”. 1994.gadā Lasmane tika apbalvota ar piektās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni, taču, protestējot pret nekonsekvenci tā piešķiršanā, atdeva apbalvojumu atpakaļ Ordeņa domei.