Uzruna, atklājot koncertu „Svinēt dzīvi”, kas veltīts Latvijas patriotes, PSRS okupācijas laika pretošanās kustības dalībnieces Lidijas Lasmanes 90 gadu jubilejai
Ir cilvēki – simboli. Lidija Lasmane ir tikai dažus gadus jaunāka par Latvijas valsti. Visu mūžu viņas liktenis bijis nesaraujami saistīts ar mūsu valsts likteni. Ar savu cilvēcīgumu, sirdsapziņu un gara spēku Lidija Lasmane iemantojusi sabiedrības cieņu, spējot iedvesmot mūs gan maziem, gan lieliem dzīves varoņdarbiem.
Lidija Lasmane par pretošanos padomju varai tiesāta trīs reizes. Neraugoties ne uz cietumos, ne lēģerī pavadītajiem gadiem, kā nacionālās pretošanās kustības dalībniece viņa visas dzīves gaitā iestājusies par pamatlietām – patiesību un brīvību.
Lidija kļuvusi par sirdsapziņas un vienkāršības simbolu. Tā ir vienkāršība, kas sakņojas dziļā pašcieņā, savas zemes un tautas mīlestībā. Šī vienkāršība ir liels spēks, kas noraida lienošo konformismu ar tā vilinošajiem piedāvājumiem – mainīt ideālus pret materiālajiem labumiem, mīt vērtības pret ērtībām. Jo ne jau ērtības, bet vērtības mūs dara patiesi brīvus un stiprus. Tās vērtības, par ko domājam, paceļot acis uz Brīvības pieminekļa trim zvaigznēm.
Piešķirto Triju Zvaigžņu ordeni Lidija Lasmane ir noraidījusi kā apbalvojumu, ko saņēmuši arī čekas ziņotāji. Viņas sapnis ir sabiedrības izlīdzināšanās ar pagātni un uz izpratni balstīta piedošana. To sniegtu atklāta saruna par pagātnes smagajām lietām: kādā veidā Kompartija uzlika sabiedrībai totalitarārās varas iemauktus, ar kādām metodēm kompartijas pārraudzītā Valsts drošības komiteja pievilka grožus un lika klapes uz acīm, kā darbojās VDK ziņotāju tīkls. Tas ir ļaunums vai kaitējums, ko daļa mūsu sabiedrības apzināti nodarīja vai tika piespiesti nodarīt citiem – saviem līdzcilvēkiem. VDK ziņojumi lauza dzīves, izpostīja sapņus. Dažkārt šajos ziņojumos kaitējuma nebija, bija vienīgi ziņotāja cilvēciska vēlme izdzīvot vai netraucēti turpināt savu karjeru. Tomēr pati ziņošanas būtība bija amorāla un pazemojoša.
Pagātnes pārvarēšana ir nepieciešams priekšnosacījums demokrātiskas Latvijas valsts attīstībai. Izvērtējot okupācijas perioda pagātni, nonāksim arī pie dziļākas sabiedrības saliedētības. Tomēr pagātnes pārvarēšana nav iespējama bez zinātniskas izvērtēšanas. Valstij, atbalstot LPSR VDK zinātniskās izpētes komisijas un citu līdzīga mērķa institūciju darbību, jāsekmē totalitārās sistēmas izpēte un izvērtēšana. Beidzot arī jāizdiskutē jautājums par kolaborāciju, par sabiedrības sadarbošanos ar okupācijas varu un pielāgošanos tai. Mums pašiem atklāti jāsāk runāt arī par latviešu iesaisti kolaborācijā. Tas ļautu saprast politiskos un sociālos procesus mūsdienu Latvijā.
Izgaismojot okupācijas laika sistēmas necilvēcīgo dabu un to izprotot, ir iespējams ētiskas dabas izlīgums sabiedrības starpā. Tā ir piedošana cits citam, par ko runājusi un sapņojusi Lidija Lasmane. Bet lai kaut ko piedotu, piedošana jālūdz un tā ir jāsaņem. Piedošana kādam ir jādod.
Augstu vērtēju to cilvēku drosmi, kuri atklāti ir stāstījuši par sadarbību ar VDK, viņu sirdsapziņas balss nav klusējusi.
Bet vēl šodien neatbildēts paliek jautājums: vai patiesi visu un bez ierunām varēs piedot?
Līdz ar pagātnes pārvarēšanu mēs piepildītu vienu no jubilāres sapņiem. Pagātnes pārvarēšanai jākļūst par mērķi, kuru sasniedzam līdz Latvijas valsts simtgadei. Otrajā Latvijas valstiskuma simtgadē mēs ieietu bez smagās un apkaunojošās pagātnes nastas, kā brīvi un spēcīgāki ļaudis. Lidija būtu gandarīta dzīvot kopā ar mums šādā sabiedrībā.
Ir pieņemts jubilāram kaut ko novēlēt. Bet, kad skaties saulē, ir grūti vēlēties, lai tā spīdētu vēl spožāk. Drīzāk gribu novēlēt mums visiem būt Lidijas gara spēka un sirds starojuma cienīgiem.
Autore ir 12.Saeimas priekšsēdētāja, Nacionālā apvienība
Komentāri (26)
mūsu alus 28.07.2015. 19.52
Lai aizkavētu publiskošanu, pēc 25 gadiem nolemj, ka vispirms jāizpēta, bet pētīt neļauj. Padomājiet – 25 gadi! Es neredzu nekādu citu iemeslu, kā lielākās daļas esošo deputātu kaut kādu saistību ar bijušo kgb pagātnē vai esošo fsb tagadnē.
6
edge_indran > mūsu alus 28.07.2015. 23.11
———-
Pilnīgi iespējams, ka Alfreds Rubiks jau pirms 25 gadiem to “sasaisti” saredzēja labāk – tāpēc pamatoti aicināja rīkot referendumu par 4.maija deklarāciju:
“….Un beidzot, lai neizdarītu kārtējo kļūdu un nepieņemtu lēmumu, ko neatbalsta visa tauta, es redzu tikai vienu iespēju, proti, nepieciešams rīkot šajā jautājumā referendumu tā, kā to prasa spēkā esošie likumi. Ir taču pieņemti likumi par PSRS un federācijas subjektu pilnvaru norobežošanu, par kārtību, kādā notiek izstāšanās no PSRS. No tiem tad arī jāvadās, ja mēs tiešām esam par demokrātiju, par visu jautājumu risināšanu tā, kā tas jādara tiesiskā valstī. Manuprāt, nav pamatoti dažu deputātu apgalvojumi, ka esot notikusi visas tautas apspriešana. Varbūt zālē ir tāds, kas var pateikt, kur ir apspriešanas protokoli, cik cilvēku piedalījušies šajā apspriešanā, kādi ir bijuši viedokļi, kā šie viedokļi sadalījās. Bez tautas balss uzklausīšanas mēs neesam tiesīgi pieņemt tik svarīgu lēmumu.”
Latvijas Republikas Augstākās Padomes pirmās sesijas 4. sēde (vakara),
1990.g.4.maijā.
http://g2.delphi.lv/images/pix/520×315/QlJkEiVnHpg/4-maijs-1-44451826.jpg
0
edge_indran > mūsu alus 29.07.2015. 14.54
——-
Vairāk nekā 50 000 Latvijas jauniešu vecumā no 15 līdz 29 gadiem nestrādā, nemācās un neapgūst arodu, šādu informāciju apkopojuši iniciatīvas «Jauniešu garantija» aktīvisti. http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/552477-vairak_neka_50_000_jauniesu_latvija_nestrada_nemacas_un_neapgust_arodu
============================================================================
“Muļķis pat baznīcā pērienu dabūs!”
Pajautā jauniešiem – ne to vien izdzirdēsi, “patiesības meklētāj'”:
“Manai paaudzei ir nostāja: ja būs kariņš, brauks prom. Esmu intervējis cilvēkus uz ielas, un jauniešu nostāja pārsvarā ir tāda. Mani vecāki viņus nosoda, es nenosodu. Ļoti labi saprotu, ka viņos vienkārši nav ieaudzināts patriotisms. Mūsu valsts vara ir ļoti pie vainas, ka tas nav izdarīts. Lielākajai daļai cilvēku ir sajūta, ka katru dienu kāds aiziet uz Saeimu un nodod mūsu valsti.”
Ralfs Eilands: jauniešos nav ieaudzināts patriotisms
http://www.diena.lv/dienas-zurnali/sestdiena/ralfs-eilands-jauniesos-nav-ieaudzinats-patriotisms-14080704
0
edge_indran > mūsu alus 29.07.2015. 11.32
———-
Pirmdien [1.06.2015.] Saeimā iesniegta iniciatīva par marihuānas dekriminalizāciju, par kuru vietnē «Manabalss.lv» parakstījās 10 373 cilvēki, portālu «Apollo» informēja iniciatīvas pārstāvis Donats Blaževičs.
==============================================================================
Kā Saeimas “tauta” var neatbalstīt cinīšu-lasmaniešu piedāvājumus Rietum-krātijas vērtību ieviešanai?! Kad vēl, ja ne pašlaik, kad Latvijā valda vēl nebijusi brīvība un visatļautība?
http://i2.apollo.lv/img_thumbs/23_9b8f1/201410/204/595127.jpg
0
Ēriks > mūsu alus 29.07.2015. 16.39
Viens fakts nekādi nenodzēš citu.Fizika.
0
Ēriks > mūsu alus 29.07.2015. 13.01
Ar kaņepēm mēģināt atspēkot patiesību par to,ka PSRS okupācijas laikā sabraukušos kolonistus un armijniekus nevarēja uzskatīt par Latvijas tautu …edža,varēji jau ko labāku izdomāt:)))
0
ciniits > mūsu alus 29.07.2015. 01.39
> edge_indran kā autoritatīvu citē A. Rubika izteiku: “lai neizdarītu kārtējo kļūdu un nepieņemtu lēmumu, ko neatbalsta visa tauta (..)”.
Ko ar jēdzienu “visa tauta” tolaik un, pieļauju, arī šodien, saprata/saprot A.R., – tas, man liekas, tikai aklajam nav saskatāms – ikvienu indivīdu, kurš 4. maija Deklarācijas pieņemšanas brīdī piemita Latvijā. Tātad ikvienu sarkankarogotā Baltijas kara apgabala uzpleci, ikvienu jaušu/nejaušu ie- vai caurbraucēju. Ir tāds augs – vējritenis: uz kuru pusi vējš to papūš, turp arī bez aiztures aizripo. Gan VDK pagalmā notikušajā diskusijā, gan arī Saeimas priekšsēdētājas uzrunā, pievēršot uzmanību eventuālajam lustrācijas likumam, tika akcentēts: lai rīt pamats zem mūsu kājām būtu stabils, šodien ir svarīgi apzināt to vējriteņu (kolaborantu)darbību, kuri tā vai citādi ietekmēja okupācijas laika procesus (jo, ja atceramies, arī “par” 4. maija deklarācijas pieņemšanu todien nobalsoja ne viens vien LPSR AP deputāts ar VDK “klauvētāja” pieredzi. Par “pret” balsotājiem i runāt nav vērts). Un tā ir tikai viena pagātnes grimase, kas ietekmē arī valsts tagadni. Līdz ar to, lai skaidri izprastu ne tikai pagātnes procesus, viss plašais kopums, ko vienkāršoti dēvē par “čekas maisiem”, ir obligāti zinātniski izpētāms, izanalizējams un sabiedrībai izskaidrojams. Starp citu, VDK pagalmā notikušās domu apmaiņas laikā tika publiskots dokuments (rosinājums Valsts prezidentam, Saeimas priekšsēdētājai un ministru prezidentei) “Taisnīgums iespējams, pieņemot lustrācijas likumu”. Pirmā šo dokumentu parakstījusi Lidija Lasmane, taču tuvākajā laikā tas tiks ievietots portālā “manabalss.lv”. Redzēsim, kāda būs sabiedrības (ne jau A.R. minētās “tautas”) reakcija.
0
markoni 28.07.2015. 23.19
https://lv.wikipedia.org/wiki/1991._gada_3._marta_aptauja
3
edge_indran > markoni 29.07.2015. 12.05
————-
“Tobrīd, 1990.gada 4.maijā, deviņi no desmit latviešiem cerēja, ka neatkarība pati par sevi atrisinās visas problēmas.”
4.maija brīvības un neatkarības sajūsma. Kur tā pazaudēta?http://www.lvportals.lv/visi/viedokli/262637-4maija-brivibas-un-neatkaribas-sajusma-kur-ta-pazaudeta/
==============================================================================
Vajag atcerēties – vēl jau vismaz viens no desmit cer un tic…
https://www.youtube.com/watch?v=I82T-khXtF8
0
mūsu alus > markoni 29.07.2015. 08.38
Saistībā ar minēto nekad nevajag aizmirst arī šo
https://lv.wikipedia.org/wiki/1991._gada_17._marta_referendums_par_PSRS_saglab%C4%81%C5%A1anu
0
rinķī apkārt > markoni 29.07.2015. 01.19
Tas bija traks brīdis,tā balsošana, kuru izglāba pirmskara Latvijas laikā ieliktā mīlestība pret nacionālu valsti Latviju. Mūsdienās, mūsu “gaiamnmešiem ” citas mērauklas.
0
Drosma 29.07.2015. 10.08
Kopš izlasīju, ka pēc jubilāres domāma čekas ziņotāji ir attaisnojami, es neticu vairs nevienam šīs kundzes vārdam.
Lasmanes kundzei ir tā privilēģija zināt savu nodevēju, savu tiesātāju un var teikt – savas dzīves bendes vārdus.
Man šādu privilēģiju nav – es joprojām nezinu kāpēc, kas, kuri latvieši bija tie, kas mocīja un nomocīja manas dzimtas.
Čekas ziņotājs ir un paliek čekas ziņotājs, kolaborants – neatkarīgi no tā, ko un kā viņš vai viņa savos ziņojumos rakstīja.
6
+1
-1
Atbildēt
0
0
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
+2
0
Atbildēt
@Drosma > Drosma 29.07.2015. 16.55
Nē, Ērik, piedot mēs piedodam visiem, arī slepkavām un pedofīliem, bet tas nenozīmē,ka viņiem sods nav jāsaņem.
Un čekas ziņotājiem lielākais sods būtu tas,ka mēs zinātu, kuri bija tie cilvēki, kuri bija gatavi nodot – vienalga kādu apstākļu dēļ.
Lasmane taču nenodeva. Tātad – izvēle bija visiem.
Beidz šo glumo – piedot, aizmirst, samierināties. Tas nekad nekur citur nav novedis kā vien pie jaunām nelaimēm.
Lūk.
0
Ēriks > Drosma 29.07.2015. 13.06
Čekas ziņotāji bija dažādi,tas jāatceras.Citi ziņoja ar prieku,pēc pārliecības vai mantkārīgu nolūku dēļ,citi vājuma pēc.Cik mēs dzīvē gan lietu neizdarām,kuras pēc tam nožēlojam…
0
Ēriks > Drosma 29.07.2015. 16.43
Piedod tiem,kuri saprot savu vainu un to no sirds nožēlo,tāda ir atšķirība.
0
Drosma > Drosma 29.07.2015. 15.24
Kas gan par to šaubās, ka dažādi. Tomēr – ziņotāji bija un tas izsaka visu.
0
andrejs > Drosma 30.07.2015. 11.01
Vai kāds nebūtu tik mīļš un neatgādinātu, kurš bija ievietojis IRsī LPSR čekas darbinieku sarakstu? Pie kāda raksta?
0
Ēriks > Drosma 29.07.2015. 17.03
Piedot – jā,aizmirst un samierināties – nē,jo no kļūdām ir jāmācās.Bez tam,nevar jau piedot,ja nezinām,kam :)
0