Izsludina ārkārtas situāciju Tukuma attīrīšanas iekārtās un Slocenes upē (papild.)

Prokuratūra sāk kriminālprocesu par ekoloģisko katastrofu Šlokenbekas ezerā

Par piesārņojumu Tukuma novada Šlokenbekas Dzirnavu ezerā, no kura izceltas jau četras tonnas beigtu zivju, Tukuma novada dome šovakar speciāli sasauktā sēdē izsludināja ārkārtas situāciju pilsētas attīrīšanas iekārtās “Tīle” un Slocenes upē, ziņo LETA.

Ārkārtas situācija attīrīšanas iekārtās “Tīle” un Slocenes upē izsludināta no 11.jūlija līdz 20.jūlijam, tas nepieciešams, lai noteiktu ierobežojumus Tukuma pilsētas kanalizācijas tīkla novadāmajiem ražošanas notekūdeņiem, nepalielinot novadāmo notekūdeņu hidraulisko slodzi.

Tāpat dome nolēma, sadarbojoties ar Engures novada domi, Šlokenbekas Dzirnavu ezerā uzstādīt aerācijas ozonēšanas sūkņus un nodrošināt ūdens līmeņa nepazemināšanu ezerā, par to noslēdzot sadarbības līgumu ar Engures novada domi.

Deputāti arī nolēma lūgt Ministru kabinetu izskatīt iespēju valstij finansiāli atbalstīt problēmas risināšanu.

Domes sēdē SIA “Tukuma ūdens” valdes loceklis Ainārs Feldmanis deputātus informēja, ka “Tukuma ūdens” pašu analīzēs iepriekš konstatēja, ka AS “Tukuma piens” regulāri pārsniedz to piesārņojuma apjomu, kāds atrunāts līgumattiecībās, un uzņēmums vilcinājies ar rīcību. Ja piektdien analīzes bija atbilstošas līgumam, tad šo pirmdien atkal konstatēta līguma normas pārsniegšana. Tomēr “Tukuma ūdens” nevarot vainot AS “Tukuma piens” zivju bojāejas radīšanā, jo tam ir blakus faktori.

Sēdes gaitā deputāti kritizēja arī reģionālās vides pārvaldes operativitāti, jo pašvaldība būtu varējusi daudz ātrāk reaģēt un pieņemt lēmumus, tostarp trūcis informācijas par iespēju glābt situāciju ar ozonatoriem, par ko SIA “VentEko” uzzinājuši tikai no plašsaziņas līdzekļiem un piedāvājuši Tukuma novadam tādus izmantot.

Dzirnavu ezerā konstatēts ķīmiskais piesārņojums, bojā gājušas četras tonnas zivju

Par piesārņojumu Tukuma novada Šlokenbekas Dzirnavu ezerā, kur no ūdenstilpes izceltas jau četras tonnas beigtu zivju, Tukuma rajona prokuratūra sākusi kriminālprocesu un tā izmeklēšanu nodevusi Valsts policijai.

Valsts policijas (VP) Zemgales reģiona pārvaldes priekšnieka palīdze Ieva Sietniece aģentūru LETA informēja, ka par šo piesārņojumu Tukuma rajona prokuratūra sākusi kriminālprocesu pēc Krimināllikuma 102.panta – par zemes, mežu vai iekšējo ūdeņu (virszemes vai pazemes) piesārņošanu ar bīstamām vai citām kaitīgām vielām, materiāliem vai atkritumiem, piegružošanu vai citādu kaitīgu iedarbību uz tiem jebkādā veidā.

Varbūtējais likumā paredzētais sods ir atkarīgs no notikušā sekām. Ja ar to radīts būtisks kaitējums dabas videi, mantiskajām vai saimnieciskajām interesēm, tad soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu. Savukārt, ja tas izraisījis smagas sekas, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem.

Kriminālprocesa izmeklēšanu prokuratūra nodevusi VP Tukuma iecirknim, kas to īstenos sadarbībā ar citiem iesaistītajiem dienestiem, skaidroja Sietniece.

Šlokenbekas Dzirnavu ezerā, kur konstatēts ķīmiskais piesārņojums, bojāgājušo zivju skaits turpina augt. No ūdenstilpes izceltas nu jau četras tonnas beigtu zivju, pastāstīja Valsts vides dienesta (VVD) pārstāve Jūlija Ņikitina.

Krastā novietots 20 tonnu ietilpības konteiners, kurā tiek vāktas beigtās zivis, raksta “Neatkarīgās Tukuma Ziņas”.

Joprojām no ezera tiek izcelti plauži, līņi, līdakas, zandarti un vīķes. Ķīmiskais piesārņojums ūdenī samazina skābekļa koncentrāciju, un šīs sugas ir īpaši jutīgas pret skābekļa trūkumu.

Plānots, ka pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts “Bior” veiks zaudējumu aprēķināšanu.

Ceturtdien VVD apsekojis arī tuvumā esošo Valguma ezeru un Slocenes upi, tomēr tur bojāgājušas zivis netika atrastas.

Ņikitina stāstīja, ka dati no uzņēmumiem, kuri caur SIA “Tukuma ūdens” attīra savus notekūdeņus, ir pieprasīti, kā arī VVD darbinieki šos uzņēmumus ir apmeklējis klātienē. Dienesta pārstāve sacīja, ka piektdien Tukuma novadā domē par pašreizējo situāciju notiks sanāksme, kurā piedalīsies domes pārstāvji, “Tukuma ūdens” pārstāvji, kā arī uzņēmumi, kuri savus notekūdeņus nodod “Tukuma ūdenim”.

VVD Ventspils reģionālā vides pārvalde veic papildu analīzes ūdenskrātuvē un organizē iespēju SIA “Tukuma ūdens” attīrīšanas iekārtās uzstādīt ozonatoru, tādējādi palielinot skābekļa līmeņa koncentrāciju ūdenī un mazinot ķīmisko piesārņojumu ūdenskrātuvē.

Vides pārvalde situāciju ūdenskrātuvē vērtē kā būtisku kaitējumu videi, uzsverot, ka piesārņojuma sekas saglabāsies ilgu laiku.

Ventspils reģionālās vides pārvaldes direktore Inguna Pļaviņa teica, ka kopš jūlija sākuma, kad pārvaldē tika saņemtas pirmās iedzīvotāju sūdzības, darbinieki veica pārbaudes “Tukuma ūdens” attīrīšanas iekārtās “Tīles”, kā arī sazinājās ar šī notekūdeņu apsaimniekotāja klientiem – vairākiem ražošanas uzņēmumiem.

“Tukuma ūdens” attīrīšanas iekārtas nespēj attīrīt notekūdeņus līdz videi draudzīgai pakāpei, līdz ar to samazinājies skābekļa daudzums, ilgstošā laika periodā radot ūdenskrātuves zivju pakāpenisku bojāeju, skaidroja direktore un norādīja, ka ūdenstilpnes piesārņojuma sekas nav iespējams novērst ātri.

(papildināta no sākuma)