Atjauninātas etnogrāfijas un muižniecības vēstures ekspozīcijas. Izstādē – foto ar latviešu strēlnieku kauju un ikdienas mirkļiem
Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā (LNVM), Brīvības bulvārī 32, aplūkojamas divas jaunas ekspozīcijas zāles, kā arī izstāde “Latviešu strēlnieku bataljoniem – 100”, raksta aģentūra LETA.
Muzejā pieejama atjauninātā etnogrāfijas ekspozīcija, kurā rodamas liecības par Latvijas pamatiedzīvotāju tradicionālo dzīvesveidu un nodarbošanos, apskatāmi latviešu tautas tērpi un rotas. Apskatāma arī atjauninātā ekspozīcijas daļa, kas ataino muižu un muižniecības vēsturi Latvijas teritorijā. 16.-17.gadsimtā pārveidojoties viduslaikiem raksturīgajai lēņu sistēmai, par noteiktu pienākumu izpildi vasaļu valdījumā nodotie īpašumi laukos kļuva par muižām – privātiem zemes īpašumiem. 17.-18.gadsimtā muižniecība panāca sev plašas saimnieciskas privilēģijas un ietekmi pārvaldē. Vidzemē, kā arī Kurzemes un Zemgales hercogistē muižniecību veidoja vācieši, kuri 17.gadsimtā izveidoja noslēgtas vietējās Vidzemes un Kurzemes muižniecības organizācijas. Latgales muižnieki bija Polijas-Lietuvas muižniecības daļa un saglabāja mazākas vietējās autonomijas tiesības. Muižnieki bija priviliģēta kārta, kuras dzīvesveidu noteica tradīcijas un piederība muižniecības organizācijām, kārtas un dzimtas prestižs.
Muzejā izveidota arī jauna LNVM izstāde “Latviešu strēlnieku bataljoniem – 100”. Izstādē var ieskatīties dažos spilgtākajos fotogrāfu fiksētajos latviešu strēlnieku kauju un ikdienas mirkļos, tādējādi 100 gadus pēc strēlnieku bataljonu dibināšanas godinot viņu veikumu un piemiņu. Izstāde stāsta par to, kā 1915.gada 1.augustā Ziemeļrietumu frontes virspavēlnieks ģenerālis Mihails Aleksejevs izdeva pavēli formēt bataljonus. Brīvprātīgo pieņemšana Rīgā sākās 12.augustā, drīz tika atvērti pieņemšanas punkti arī citur. Pieteikties aicināja vīriešus vecumā no 17 līdz 35 gadiem. 1915.gadā brīvprātīgi pieteicās 6292 cilvēki, no tiem izveidoja 1.Daugavgrīvas, 2.Rīgas, 3.Kurzemes, 4.Vidzemes, 5.Zemgales, 6.Tukuma, 7.Bauskas, 8.Valmieras un rezerves bataljonus. Lai gan, sākot ar 1916.gadu, strēlnieku bataljonus papildināja mobilizētie un no citām armijas daļām pārnākušie latviešu tautības karavīri, brīvprātīgi pieteikušos skaits pārsniedza 8000 cilvēku. 1916.gada 3.novembrī bataljonus pārformēja par pulkiem. Latviešu strēlnieku bataljoni savās pirmajās cīņās devās jau 1915.gada oktobrī, lai apturētu vācu uzbrukumu pie Rīgas. 1916.gada vasarā un rudenī strēlnieki cīnījās tā dēvētajā Nāves salā, 1917.gada janvārī Tīreļpurvā pie Ložmetējkalna notika tā sauktā Jelgavas operācija jeb Ziemassvētku kaujas, kur strēlnieki zaudēja trešo daļu savu biedru, bet 1917.gada rudenī turējās pret vācu pārspēku kaujās pie Mazās Juglas.
Pēc muzeja darbinieku teiktā, minētās ir tikai lielākās strēlnieku izcīnītās kaujas. Par nopelniem un varonību kaujas laukā liels skaits latviešu strēlnieku saņēma Krievijas militāros apbalvojumus – Jura krustus un Jura medaļas. Izstāde stāsta arī par dažādajiem latviešu strēlnieku likteņiem pēc Pirmā pasaules kara beigām. Daļa no viņiem palika Krievijā un karoja Pilsoņu karā dažādās frontes pusēs, daļa piedalījās Brīvības cīņās Latvijā. 1920.gadā, iestājoties miera laikam, Latvijā atgriezās liela daļa bijušo strēlnieku, kuri pēdējos piecus gadus bija pavadījuši karojot.
Vairāk informācijas muzeja mājas lapā
Komentāri (28)