Valsts ir tas, kas paliks, kad šie politiķi aizies – tāda ir Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces atbilde cilvēkiem, kas vīlušies pašreizējā politiskajā elitē un maldīgi domā, ka tāpēc ir vīlušies arī Latvijas valstī. Ar skaidru un tiešu valodu, kāda krietnu sprīdi nav dzirdēta no augstākajām valsts amatpersonām, Mūrniece pēdējā laikā paceļ Saeimas priekšsēdētāja amatu pāri politikas tehnikas, aizkulišu intrigu vai vienkārši zīmēšanās līmenim, padarot to par svarīgu tribīni vērtību paušanai un sevi piesakot kā politisko līderi.
Tāpēc nolēmām intervēt Saeimas priekšsēdētāju tieši Valsts prezidenta vēlēšanu karstumā, kad valdības koalīcijas nespēja vienoties par kopīgu kandidātu ir padarījusi balsošanu par rēbusu ar krievu ruletes elementiem. Otrdienas vakarā, kad nododam šo žurnālu tipogrāfijā, vēlēšanu rezultāts nav paredzams, bet saruna ar Saeimas priekšsēdētāju sniedz vērtīgu iespēju padomāt – cik tuvu vai tālu šī lemšana ir no lietu kārtības, ko sabiedrība pieņemtu kā godīgu un uzticamu.
Prezidenta personībai un politiskajai stājai būs liela nozīme nākamo četru gadu laikā, kuros ne tikai svinēsim valsts simtgadi, bet gana spiedīgā finanšu situācijā būs jāizdara iekavēti mājasdarbi Latvijas drošības, tiesiskuma un neatkarības patiesai nostiprināšanai. Ne velti Mūrniece atgādina skarbo Ukrainas pieredzi – cik grūti valstij ir virzīties uz priekšu, ja vienā rokā jātur reformu grābeklis, otrā kara zobens. Labāk mācīties no svešām kļūdām, nekā raudāt par savējām. Un labāk neizlaist grābekli no rokām, lai vēlāk tā kāts neatstāj zilu punu aizmāršīgajā pierē.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.