Nollendorfs: Okupācijas muzeja paplašināšanu var apturēt tikai valdība

Muzeja valde un projekta izstrādātāji aicina 20 arhitektus, kas vēršas pret “Nākotnes namu”, savu enerģiju izmantot Stūra mājas attīstībai

Latvijas Okupācijas muzeja paplašināšanas projektu – arhitekta Gunāra Birkerta radīto muzeja piebūvi „Nākotnes nams” – var apturēt tikai valdības lēmums, ceturtdien īpaši sasauktā preses konferencē, iebilstot pret 20 arhitektu atklāto vēstuli par “Nākotnes nama” apturēšanu, teica Okupācijas muzeja biedrības valdes priekšsēdētājs Valters Nollendorfs. Ja desmit gadus ilgušo projektu tagad apturēs, būs viss “jāsāk no nulles”.

“Nākotnes nama” apturēšanas gadījumā muzejs piecu gadu laikā varētu “izčākstēt”, nespējot veikt savu darbu, teica Nollendorfs.

20 Latvijas arhitekti, arī tādi pazīstami arhitekti kā Zaiga Gaile, Andis Sīlis, Uldis Lukševics un citi, iebilst pret Birkerta piedāvātās muzeja piebūves “Nākotnes nams” būvniecību pie Okupācijas muzeja Strēlnieku laukumā, norādot, ka bijusī Sarkano strēlnieku muzeja ēka atstājama kā modernisma arhitektūras piemineklis, bet Okupācijas muzeja pārbūvei domātie līdzekļi jānovirza Stūra mājai.

Muzeja pārbūves tehniskā projekta autors Ints Pujāts “Nākotnes nama” kritizētājiem vēstulē norāda, ka viņiem būtu jāpiedāvā skaidri definēta argumentācija, kas veicina, nevis grauj idejas attīstību.

Ikviens arhitekts, kas pašlaik iebilst pret projektu, būtu varējis arī iniciēt ēkas Strēlnieku laukumā iekļaušanu kultūrvēsturisko pieminekļu sarakstā, tādā veidā pilnībā pasargājot ēku no jebkādām izmaiņām. “Viens no argumentiem, kas šobrīd publiski tiek minēts, ir – esošās ēkas vizuālais skats un padomju laika modernisma mantojums tiks sabojāts. Tai pat laikā neviens neatminas (vai nevēlas to darīt), ka jau padomju laikā Strēlnieku muzeja ēkai bija plānota piebūve,” skaidroja Pujāts.

“Nākotnes nama” projekts jau ir saskaņots ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju un patlaban atrodas Rīgas būvvaldē, kā arī notiek sarunas par tehniskā projekta izstrādi. Projektā valsts ieguldījusi jau vairāk nekā 400 000 eiro.

Muzeja pārstāvji šodien uzsvēra, ka projekts ietver sevī ne tikai arhitektūru, bet ir daudz plašāks jēdziens – “šis ir svarīgs sagrozītās vēstures informācijas avots pasaulei”, teica Nollendorfs. Apturot šo projektu tiek apdraudēta Okupācijas muzeja nākotne.

Arhitekte Gaile savus iebildumus pret “Nākotnes namu” pauda LTV raidījumā “100 g kultūras”, norādot, ka muzeja piebūve nav vajadzīga un ir neprofesionāli un nesaimnieciski projektēta. Pabijusi Okupācijas muzeja pagrabā, arhitekte secinājusi, ka tur ir pietiekami daudz telpas ar četrus metrus augstiem griestiem, kurā var izvietot gan izstāžu, apspriežu zāles, gan auditorijas, gan glabātuves un bibliotēkas. Viņa bija neizpratnē: „Tad ir jautājums – kā šis projekts varēja virzīties uz tā pamata, ka trūkst telpu?” Arī 20 arhitektu vēstulē uzsvērts, ka “Nākotnes nama” projektēšanas laikā nav apsvērta pagraba telpu lietderīga izmantošana. Šie arhitekti iesaka muzeju vai daļu tā nozaru pārvietot uz Stūra māju, atstājot Latviešu Strēlnieku laukumā tikai ekspozīciju.

Tam iebilst muzeja pārstāvji, atgādinot, ka Okupācijas muzejs nav valsts struktūra, bet pastāv uz privātu ziedojumu pamata. Ziedotāji šim muzejam naudu devuši konkrēta mērķa īstenošanai – “Nākotnes nama” būvei. Ir saziedots pusotrs miljons eiro. Muzeja valde ir atbildīga, ka projekts tiek īstenots un nauda izlietota mērķim. Ja projekts izčākstēs, nauda būs jāatmaksā ziedotājiem, teica Nollendorfs. Viņš arī norādīja, ka šādā neskaidrā situācijā ir apdraudēta muzeja akreditācija.

Ne Gailei, ne kādam citam nepieder tiesības izlemt, kā ēkas piebūvei paredzētos ziedojumus novirzīt, teica Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete, kas piedalījās preses konferencē. Arhitektu vēstulē piedāvātā Okupācijas muzeja pārcelšanās uz Stūra māju, viņasprāt, nav pamatota, jo būtu vajadzīgi vēl desmit līdz 15 gadi, līdz ēka būtu piemērota muzeja darbam. Stūra māja, pēc muzeja biedrības pārstāvju domām, atspoguļo tikai vienu okupāciju, darot to ļoti spēcīgi, tādējādi pilnībā nevarētu atspoguļot, piemēram, nacistu noziegumus.

Kalniete atgādināja, ka Latvijā gandrīz vēsturiski mākslas jomā valda “ļoti spēcīga konkurence”. Kā piemērus šādai ilgstošai un skandāliem apvītai konkurencei viņa minēja pagājušā gadsimta cīņu par Brīvības pieminekļa projektu, kurā uzvarēja tēlnieks Kārlis Zāle, bet konkurents Teodors Zaļkalns, pēc nostāstiem, bijis gatavs pat ļaut padomju varai iznīcināt šo pieminekli. Otrs viņas piemērs ir nesenā Nacionālās bibliotēkas projekta tapšanas gaita.

Kalniete uzsvēra, ka šādos gadījumos ļoti svarīga ir profesionālā ētika, kad arhitekti saprot, ka projekta tapšanas pēdējā stadijā ir neētiski un negodīgi gan pret tā autoriem, gan ziedotājiem runāt par atcelšanu. Kalniete cer, ka valdība sapratīs, ka “Nānotnes nama” projektu nevar atcelt un kur nu vēl pārcelt uz Stūra māju, kur pat nav veikta nekāda priekšizpēte.

„Mums liekas, ka arhitektiem ir skaidrs un ļoti labi saprotams, ka tā ir vēršanās pret Okupācijas muzeju kā atmiņu un vēstures glabātāju. Ir vēl viens svarīgs jautājums arhitektiem, kuri ir pret – kur paliek tiesiska valsts? Kur paliek visi valdības rīkojumi?” jautā Nollendorfs.

Viņš uzsver, ka svarīgi ir, lai muzejs atrodas pilsētas centrā un ir pieejams visiem. Tāpat arī muzeja funkcijas nedrīkst dalīt, kā to iesaka 20 arhitekti vēstulē. Viņam piekrīt arī Ārlietu ministrijas (ĀM) speciālo uzdevumu vēstnieks Kārlis Eihenbaums, kurš teic, ka ĀM viedoklis ir turēties pie valdības lēmumiem un atjaunot Okupācijas muzeju Strēlnieku laukumā. Viņš arī rosināja, ka tie 20 arhitekti varbūt varētu iesaistīties Stūra mājas attīstības projektā, ja jau viņiem ir tik daudz enerģijas.

“”Nākotnes nama” projektam ir bijuši dažādi termiņi, bet neviens tos nekad nav atcēlis. Mēs esam tam gatavojušies, gan pieņemot un apmācot jaunus darbiniekus, gan izdodot līdzekļus izstādei. Esam arī morāli paļāvušies, ka muzejs ir vajadzīgs. Apturot projektu, jūs to visu pārtraucat. Tas būtu vēl daudzu gadu jautājums, lai tā vietā taptu kas jauns,” stāstīja Nollendorfs.

Kā zināms, Okupācijas muzeja izveidi 1993.gadā ierosināja ārzemju latviešu iniciatīvas grupa Pauļa Lazdas un Gundegas Micheles vadībā. 22 gados muzejs sekmīgi ir darbojies, ik gadu Strēlnieku laukumā piesaistot ap 100 000 apmeklētāju gadā. Pērn, kad muzejs darbojās savā pagaidu vietā, apmeklētāju skaits saruka līdz 30 000 gadā, teica Nollendorfs.

2008.gadā Rīgas būvvaldē tika apstiprināts Birkerta “Nākotnes nama” projekts muzeja rekonstrukcijai. Kopš tā laika projekta īstenošana gadu no gada tiek atlikta, aizbildinoties ar dažādiem ieganstiem.

12.jūnijā Okupācijas muzejs gaida ciemos valdības vadītāju Laimdotu Straujumu (Vienotība), kura solījusi ierasties kopā ar kultūras ministri Daci Melbārdi (VL-TB/LNNK). Toties Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (SC) uz muzeja biedrības pirmo vēstuli nav atbildējis, tāpēc viņam nosūtīta vēl viena vēstule ar aicinājumu atbalstīt muzeja ēkas rekonstrukcijas projektu.