Prorektoram Muižniekam prasa atbildību, kas viņam pēdējos 14 gadus liedzis sakārtot zinātnes jomu, kurā ir viszemākais novērtējums
Latvijas Universitātē (LU) pirmdien notikušajās debatēs starp augstskolas rektora amata kandidātiem Datorikas fakultātes dekānu Juri Borzovu un LU zinātņu prorektoru Indriķi Muižnieku izskanēja divi dažādi skatījumi, kādai jābūt turpmākai augstskolas darbībai un attīstībai, ja rektora amatā nonāks viens no viņiem. Publiskajās debatēs Borzovs atturējās kritizēt savu pretinieku, taču Muižnieks „spēlēja uz publiku” un kritizēja konkurentu.
Borzova debatēs teica, ka viņa mērķis ir panākt, lai LU iegūst piecu zvaigžņu statusu, kas pēc starptautiskajiem standartiem ir augstākais augstskolas novērtējums. Patlaban LU ir piešķirtas četras zvaigznes. “Mums nepieciešamas veikt reformas valsts līmenī, it īpaši programmu akreditācijas jomā, kas nepieciešams, lai tās būtu saskaņotas ar starptautiskajām prasībām, kas patlaban tā nav,” teica Datorikas fakultātes dekāns. Viņš piebilda, ka ir jāsakārto pētniecības joma, kā arī jāizstrādā vadlīnijas, kā un kur vislabāk pētniekiem publicēties.
Borzovs atklāja arī savu LU vadības komandas sastāvu, kāds tas būs, ja viņš tiks ievēlēts rektora amatā. Turklāt, esot jaunajā amatā, viņš plāno reorganizēt augstskolas vadību, ieceļot prorektorus attiecīgajās jomās.
Saskaņā ar Borzova plānu attīstības prorektore būs Ekonomikas un vadības fakultātes profesore Signe Bāliņa, prorektore medicīnas jautājumos būs ilggadēja Medicīnas fakultātes dekāne Ingrīda Rumba-Rozenfelde. Par eksaktajām zinātnēm atbildēs Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesore Irina Arhipova, bet par sociālo un humanitāro zinātņu prorektori iecels LU Sociālo zinātņu fakultātes profesori Žanetu Ozoliņu.
Ar šādu komandu Borzovs cer panākt, ka LU tiks piešķirtas piecas zvaigznes. “Līdz piecām zvaigznēm var novest izcilība, izaugsme un visu iesaiste,” uzsvēra Borzovs.
Savukārt otrs LU rektora amata kandidāts Indriķis Muižnieks, lūgts nosaukt savu “zvaigžņu komandu”, norādīja – lai gan viņam patīk, ka LU vadībā arvien vairāk parādās sievietes, viņš ir ievērojis žanru un dzimumu balansu. “Man ir pārstāvētas visas LU zināmās un attīstāmās jomas,” teica Muižnieks. Taču lūgts nosaukt konkrētus cilvēkus, viņš atbildēja, ka viņa saraksts esot garš un viņš patur sev izvēles un rīcības iespējas, kad nonāks augstajā vadībā.
Muižnieks gan pastāstīja, ka viņa sarakstā ir 12 līdz 14 cilvēki. Konkrēti viņš minēja trīs – bijušo izglītības un zinātnes ministri Inu Druvieti, LU Sociālo zinātņu fakultātes profesoru Jāni Ikstenu un LU Fizikas un matemātikas fakultātes profesoru Vjačeslavu Kaščejevu.
Viņš teica, ka prioritātes būtu universitātes sadarbība gan ārpus augstskolas, gan internacionalizācija, līdzekļu piesaiste studijām un zinātniskajam darbam, kā arī samazināt birokrātijas slogu. “Studijās mums ir pietiekami liels atbirums, iznāk cīnīties ar skolās nepadarīto darbu, tāpēc domāju par palīgkursu un mentora sistēmas attīstību, lai likvidētu iepriekšējās studijās iegūtos zināšanu robus un veicinātu attīstību,” par saviem plāniem teica Muižnieks.
Debatēs vairākkārt tika pieminēts jaunais Latvijas Universitātes Akadēmiskais centrs Torņakalnā. Arī šajā jautājumā abiem rektora kandidātiem bija dažādi viedokļi, tomēr domas sakrita, kad runa bija par to, ka jāturpina veidot skiču projekti attīstībai.
Rektora amata kandidātu debatēs Muižnieks neskopojās ar kritiku par savu sāncensi, taču Borzovs no konkurenta kritizēšanas atturējās.
Vērtējot LU attīstību, ja to vadīs Borzovs, Muižnieks sacīja – lai gan ciena Borzova “datoriski eksakto pieeju”, viņaprāt, šāda pieeja neļaus Borzovam “pacelties virs datora klaviatūras” un raudzīties perspektīvā. Kritizējot plānus par labu speciālistu sagatavošanu, Muižnieks norādīja, ka LU attīstība ir saistāma ar optimismu un izaugsmi, nevis vienkārši ar studentu profesionālu sagatavošanu darba tirgum.
“Universitāte ir nacionālais lepnums, nevis vienkārši profesionāla skola, kā man liekas, dzirdot Borzova teikto,” teica Muižnieks.
Borzovs atturējās kritizēt savu oponentu, norādot, ka runās tikai par to, ko gatavojas darīt vai nedarīt. Tomēr, aicināts uzdot jautājumu sāncensim, Borzovs tajā iekļāva arī kritiskas norādes. Proti, atgādinot par starptautisko novērtējumu LU, kas ir četras zvaigznes, un atgādinot, ka viszemākais vērtējums saņemts zinātnes jomā, Borzovs kolēģim vaicāja, kas viņam ir liedzis pēdējo 14 gadu laikā šo jomu sakārtot.
Uz šo jautājumu Muižnieks atbildēja, ka zemākais novērtējums saņemts zinātnes infrastruktūras jomā un to ir paredzēts sakārtot.
Savukārt Muižnieks Borzovam vaicāja, vai LU Datorikas fakultātē ir ieviesta ģērbšanās etiķete jeb “dreskods” un vai tas tiek ievērots. Borzovs atzina, ka ieviests ir, bet neviens nekontrolē, vai kāds to ievēro.
Rektora vēlēšanas notiks 4.jūnijā plkst. 13 LU Lielajā aulā.
Komentāri (8)
Lauris Grâvelis 19.05.2015. 09.55
Nezinu neko daudz ne par vienu kandidātu, bet Muižnieku dzirdēju runājam vienā no izlaidumiem – pāķa cienīgs priešnesums bez jebkāda satura.
0
agrunte 19.05.2015. 13.54
Pirms 20 gadiem klausījos vienu publisku Borzova lekciju Teikā, man viņš patīka. Gudrs, inteliģents cilvēks.
0
Absints 19.05.2015. 11.20
Nu gan jau kā parasti – abi labi cilvēki, abiem labi nodomi…
Kaut gan uzbrukt otram nav labais tonis, un šis nebūs popularitātes balsojums, bet gan balsojums par LU tālāko virzību. Un tad galvenais kļūst jautājums – kurš var “aizvest” tālāk..
0