Ilze Jurča atsakās no komentāriem, lieta nonākusi Drošības policijā
Biedrības “Sabiedrība par atklātību Delna” vadītājs Gundars Jankovs saņēmis draudus no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka vietnieces Ilzes Jurčas un par notikušo vērsies ģenerālprokuratūrā, ceturtdien vēsta žurnāls “Ir”.
Jankovs žurnālam stāsta, ka 22.aprīlī pirms valdības sēdes, kurā bija plānots izskatīt jauno KNAB likumprojektu, valdības mājā viņš uzsācis sarunu ar KNAB priekšnieka vietnieci Jurču, taču pretī saņēmis dubļu šalti. “Viņa bruka virsū. Sākumā tas bija par organizāciju, ka esam pērkami, vienas partijas kabatas organizācija,” atstāsta Jankovs. Jurča esot pārmetusi, ka “Delna” netur vārdu un neatbalsta jauno KNAB likumprojektu.
“Tad viņa sāka personiski uzbrukt. Teica: es tevi iznīcināšu, es pret tevi savākšu vai vācu [informāciju], un es to izmantošu izdevīgā brīdī,” turpina Jankovs. KNAB priekšnieka vietniece arī sacījusi, ka Jankova “karjerai ir pārvilkta strīpa” un “nebrīnies, ja tu par savām darbībām uz ielas dabūsi pa purnu, tu neapzinies, ar ko esi sapinies, kur iesaistījies!”.
Sākotnēji Jankovs šo uzbrukumu neesot uztvēris kā draudus, bet “otrā, trešā dienā man reāli bail palika, par sevi, par ģimeni – man ir mazs bērns,” stāsta “Delnas” vadītājs. Tāpēc Jankovs vērsies ar iesniegumu prokuratūrā, lai šāds gadījums tiktu izvērtēts un vairs neatkārtotos. Prokuratūra iesniegumu nodevusi Drošības policijai.
Savukārt Jurča žurnālam “Ir” notikušo atteicās komentēt. “Man, tāpat kā jebkurai personai šajā valstī, ir tiesības uz savu viedokli, un es uzskatu – ja es paužu viedokli sarunā ar cilvēku, tad viņam ir korekti vismaz apspriesties par to, kā viņš tālāk to interpretē,” sacīja Jurča.
KNAB priekšnieka vietniece apstiprināja, ka runājusi ar Jankovu pirms valdības sēdes, taču tā bijusi “privāta saruna, un es tiešām biju ļoti aizskarta par viņa netaktisko rīcību, sākotnēji atbalstot [KNAB jauno] likumprojektu, [taču pēc tam ne], un es viņam izteicu savu viedokli par to, ka šāda rīcība nav atbalstāma.”
Turpmākie jautājumi par šo sarunu KNAB priekšnieka vietnieci aizkaitināja un viņa paziņoja, ka iesūdzēs tiesā “Ir”. Vairāk par to lasiet žurnālā.
Komentāri (35)
traductrice 14.05.2015. 07.44
“sen pa muti neesi dabūjis?”… nav kaut kur dzirdēts citātiņš? Tas ir simptomātiski, ka tādā stilā, pat īpaši neiedziļinoties pateiktā jēgā, “sarunu” risina personas, kam valsts ir piešķīrusi lielāku varu nekā sarunas biedram.
Nav svarīgi, kādā kontekstā to pasaka, un, vai tas ir nejauši pasprucis teikumiņš bez liela nodoma vai tīši draudi. Svarīgi ir tas, ka “vara” vēršas pret “sarunas biedru”, izmantojot vārdu krājumu, kurš piederētos iesvilušu pudeles brāļu ķīviņā, nevis augstai amatpersonai.
0
rinķī apkārt 14.05.2015. 09.04
es pret tevi savākšu vai vācu [informāciju], un es to izmantošu izdevīgā brīdī… tu neapzinies, ar ko esi sapinies, kur iesaistījies!” +++ teksts burtiski ir tik traks, ka, ja tas atbilst patiesībai, tad knābis ir jātaisa ciet, jo tādā gadījumā ne jau Jurča vienīgā staigā riņķī ar šādu apziņu, ka ir tāda kā čekas varas mantiniece. Ja tā tas viss tiešām ir noticis, tad šāda gaisotne valda visā tajā kantorī un tās ir vēl joprojām 50 gadu okupācijas sekas, kuros dzīvojām komunistu pasaulē un ļaužu mentalitāte vēl joprojām ir deformēta, un arī tam, ka KNAB ir tik ” neatkarīgs”, ka sāk justies kā valsts valstī.
Tā nav normāla situācija, ka viena budžeta iestāde praktiski nepakļaujas vairs nekam, pat pilsoņu ievēlētiem varas pārstāvjiem.
9
v_rostins > rinķī apkārt 14.05.2015. 13.49
rinķī apkārt
Un otra lieta – lai cik cēli arī būtu nodomi, žurnālists nedrīkstētu izmantot nelikumīgā ceļā iegūtu informāciju.
————-
Nezinu, kā VDR, bet brīvā pasaulē žurnālisti ar to vien nodarbojas. Ar Sprancei un Ozoliņam līdzīgu paskvilu rakstīšanu gan tie īpaši neriskē, jo tur strādā tiesa.
0
dzeris49 > rinķī apkārt 14.05.2015. 10.50
Kļūdies, vismaz, vienā vietā – Rietumu prakse saka, ka, ja nelikumīgi iegūta informācija nes sabiedrisko labumu, tā ir pieļaujama, un par to nesoda.
Protams, nav runa par informāciju, kurš ar kuru guļ, utt., bet gan par korupciju, īpaši, politisko, utt.
Taisni tāpēc tā ir pieņemts, lai politiķi un to sponsori neizvairītos no soda, jo noslepenot jau var visu.
Sabiedrības interses svarīgākas par atsevišķu politiķu, amatpersonu, korumpētu darboņu, utt., interesēm, tas ir galvenais.
Un žurnalists ir izņēmums, jo viņš dara sabiedrībai svarīgu darbu.
Taisni tāpēc jau Rietumos korupcija ir daudz mazāka, kā postsovoku valstīs, ka tur, vairākums sabiedrības, to apzinās.
Skaidrs, ka arī žurnalisti to var izmantot dažādi, bet, ieguvumi šeit daudz lielāki, kā iespējamie zaudējumi.
0
kristaps_freimanis > rinķī apkārt 14.05.2015. 11.03
“Žurnālists nedrīkstētu pirkt, vai kā citādi iegūt noslepenotu materiālu, jo tā tiek radīts kaitējums valstij.”
===
Ļoti reti,un šajos retajos gadījumos žurnālistam droši vien būtu jāatsakās no publicēšanas vai jāievieš kādas korekcijas.
=
Ja ir runa par valsts “komercnoslēpumiem” (Citadeles darījums) – nekādi valsts darījumi, izņemot tieši ar aizsardzības un spiegošanas jautājumiem saistītas lietas, nedrīkst būt slepeni. Ja komersantam tas nepatīk (un parasti būtu vienalga), pats vainīgs.
0
dzeris49 > rinķī apkārt 14.05.2015. 12.26
R.A. – manuprāt, tava kļūda, ka tu domā, ka demokrātija ir kas līdzīgs “varas vertikālei”, tikai otrādi – vairākums ievēl parlamentu, un tad tas parlaments var darīt, ko tikai grib, jo, lūk, tas, it kā, pārstāv tautas vairākuma interses.
Tas ir galīgi garām, tad tas būtu nevis demokrātija, bet, ohlokrātija.
Demokrātija ir ļoti sarežģīta sistēma, ar varu dalīšanu, un dažādu varas atzaru savstarpēju kontroli, un no ohlokrātijas ( pūļa varas), tā atšķiras ar to, ka ievēro arī mazākuma interses.
Un presi, ne par velti, sauc par “ceturto varu”, kas kontrolē pārējās trīs, kas, no vienas puses, ir neatkarīgas, no otras puses, kontrolē cita citu.
0
dzeris49 > rinķī apkārt 14.05.2015. 11.07
Ko, vispār, nozīmē, “kaitējums valstij”?
Pie varas esošā vara, bieži vien, kaitējumu savām interesēm vēlas pasniegt kā kaitējumu valstij, kas ir galīgi garām, sabiedrība un valsts, no vienas puses, un pie varas esošā elite, no otrās puses, bieži vien ir pat antagonistiskās attiecībās, kur nu vēl kaut kas identisks.
0
rinķī apkārt > rinķī apkārt 14.05.2015. 13.03
Dzeri, tad kāda jēga uzturēt valsts noslēpumu? Naudas šķiešana. Es negribētu piekrist tam, ka demokrātiskas sabiedrības stūrakmens ir bezatbilďībā. Ja par žurnālistu “apsalūto sirdsapziņu”, tad visvienkāršākais piemērs – Latvijā esošie krievu mediji, par latviskajiem, arī var atrast apzinātus melus
0
dzeris49 > rinķī apkārt 14.05.2015. 13.51
Ir starpība starp valsts noslēpumu un vienkārši informāciju, kas iegūta ne visai likumīgā veidā, bet, nav nekāds valsts noslēpums.
Bez tam, pie varas esošajiem politiķiem un birokrātijai tendence pasludināt par valsts noslēpumu visu, ko tie vēlas noslēpt, jo tiem ir neizdevīgi, lai vēlētājas to zina.
Es jau neattaisnoju tos, kas nopludina valsts noslēpumus žurnālistiem, kaut zina, ka tas var sabiedrībai kopumā tikai kaitēt.
Un tur jau ir tā žurnalista un MM atbildība, ko publicēt, ko nē.
0
dzeris49 > rinķī apkārt 14.05.2015. 10.00
R.A. – šim tavam komentāram es pilnībā piekrītu.
Bet, varbūt, tagad tu saproti, kāpēc vajadzīga preses brīvība, speciāls likums, kas aizsargā žurnalistus, utt., un ka viss tas, īstenībā, ir demokrātijas aizstāvēšanas elementi ( jo, atceros, tu biji par to, lai to presi noliek pie vietas, utt.).
Ja tas viss nebūtu, tad tādas jurčas un streļčenoki ātri vien ieviestu te totalitarismu, protams, pēc att. politiķu pasūtījuma, vai, kaut vai tāpēc, ka apzinātos savu varenību un nesodamību, vara samaitā jebkuru, un brīvā prese ir tā, kas to kontrolē, pat, ja tā brīžam raksta muļķības, utt.
0
rinķī apkārt > rinķī apkārt 14.05.2015. 10.38
Dzeri, es nekad neesmu bijis pret preses brīvību. Bet..:) žurnālistam ir jāsaprot, ka viņa izteiktas vārds, viņa rakstāmrīks ir pielīdzināms dienesta ierocim. Ar neprecīzu, vai nopirktu, jeb kāda cita iemesla ” stimulētu” vārdu var nodarīt tik pat lielu ļaunumu, kā ar jebkuru šaujamo. Vēl trakāk. Ja ieroča radīts ievainojums, ja tas nav nāvējošs, sadzīst, tad ar vārdu nodarītais ievainojums var cilvēkam gandēt mūžu ilgus gadus.
Un otra lieta – lai cik cēli arī būtu nodomi, žurnālists nedrīkstētu izmantot nelikumīgā ceļā iegūtu informāciju. Žurnālists nedrīkstētu pirkt, vai kā citādi iegūt noslepenotu materiālu, jo tā tiek radīts kaitējums valstij. Tiek traucēta kāda izmeklēšana, mūsu ienaidniekiem tik piespēlēts kāds fakts utt.
Visu profesiju ļaudīm valstī ir jābūt vienlīdzīgiem viņu attiecībās ar likumu. Žurnālists nav izņēmums.
0
Optiskais Tēmeklis 14.05.2015. 08.46
Smieklīgi “drosmīgs” varas babuīns tā Jurča. Iesūdzēs visus, kas patrāpās ceļā? Karjeras agonija sākusies.
0