Nenokavēt vēlreiz

Varbūt drīzāk jādomā par mediju angļu, nevis krievu valodā

Jauna televīzijas kanāla sākšana krievu valodā Latvijā ir kā braukšana uz priekšu, skatoties atpakaļskata spogulī. Ir svarīgi zināt, kas notiek aizmugurē, bet visvairāk ir jāskatās uz ceļu priekšā – kā paaugstināt dzīves kvalitāti, kā valstī radīt labās lietas, par kurām stāstīt žurnālistiem, kā sadarboties ar cilvēkiem, kuri aktīvi izmanto iespēju būt par medijiem un publicējas sociālajos tīklos un tiešsaistes žurnālos, nevis mēģināt ielēkt pirms gadiem divdesmit aizgājušā vilcienā.

Latvijas krievvalodīgajiem iedzīvotājiem nav bijusi un nav liela interese lietot masu medijus latviešu valodā. Mūsu valstī notiekošā atspoguļojums šajos medijos nedz emocionāli, nedz racionāli viņus uz to nav mudinājis, un šāda situācija draud saglabāties. Brīdī, kad atsvešināmies, kad pieaug Krievijas masu mediju ietekme visā Latvijā, lēmums vairāk runāt krieviski pašu vidū šķiet loģisks. Bet īstermiņa.

Jauna televīzijas kanāla krievu valodā iespējamā izveide pati par sevi ir pozitīva ziņa cilvēkiem, kuriem krievu valoda ir dzimtā. Bet šī ziņa vien negarantē panākumus – ja nebūs atbilstoša satura, neviens neskatīsies šo kanālu, jo tieši tāpat, kā tagad nav iespējams piespiest cilvēkus lietot masu mediju valodā, kādā viņi to nevēlas darīt, nav iespējams piespiest cilvēkus lietot kādu konkrētu mediju.

Masu mediju ir daudz, informatīvā telpa ir pārpildīta. Jaunam televīzijas kanālam būs gandrīz neiespējami ilgstoši atraut skatītājus no Krievijas televīziju seriāliem vai krāšņajiem šoviem. Šādā situācijā atsevišķu jau esošo, kvalitatīvo LTV raidījumu krievu valodā stiprināšana, jaunu raidījumu ieviešana un pārnešana uz mobilajiem datu nesējiem būtu loģiskāks solis par jaunu televīzijas kanālu.

Kas varētu piesaistīt skatītājus jaunam televīzijas kanālam, ja valstsvīri tomēr nolems spēlēt uz visu banku? Daudz spriests par to, ka cilvēki ir tendēti pievērst savu uzmanību informācijai, kas ir interesanta, oriģināla un svaiga. Piesaista tas, kas notiek šeit un tagad. Bet vienaldzība pret vietējiem masu medijiem liecina, ka ir cilvēki, kuriem ir radusies apātija pret valstī notiekošo, tāpēc viņi izmanto ārvalstu masu mediju doto iespēju atslēgties no skarbi nomācošās ikdienas un brīdi iejusties svešā tēlā.

Jaunā kanāla panākumi vispirms būs atkarīgi no kanāla vadītājiem, raidījumu producentiem un žurnālistiem, no viņu profesionalitātes, objektivitātes un spējas stāvēt pretī politiķu centieniem pārvērst ikvienu mediju par savu ruporu. Kā jau valsts sabiedriskās televīzijas kanāla žurnālistiem, viņiem būtu jābūt savas valsts patriotiem, jāspēj sastrādāsies savstarpēji un ar skatītājiem. Varētu būt, ka visspējīgākie šajā ir vietējie žurnālisti, jauni cilvēki, kuri profesionālo izglītību iegūs krievu valodā Latvijā.

Tas savukārt rada jautājumu – vai politiķi, kuri patlaban ir par jauna televīzijas kanāla izveidi krievu valodā, dos arī iespēju žurnālistiem Latvijā studēt krievu valodā?

Jauns televīzijas kanāls nav brīnumnūjiņa, pēc kuras mājiena valsts iedzīvotāji kļūs sociāli aktīvi, vēlēsies pieņemt citus vai tiks pasargāti no citu valstu informatīvās ietekmes. Valsts pastāvēšana ir atkarīga no tā, cik ļoti valstī tiek domāts par cilvēku, ne tikai skatītāju vai vēlētāju. Patlaban Latvijā jau ierodas cilvēki, kuri neprot ne latviski, ne krieviski. Tāpēc būtu vērts veidot raidījumus gan krieviski, gan angliski, ar subtitriem latviešu valodā. Vietējo žurnālistu, kuru vidū būtu daudzi gados jauni cilvēki, un žurnālistu, kuri emigrējuši no Krievijas, veidoti televīzijas raidījumi krievu un angļu valodā, ar subtitriem latviešu valodā, skatāmi gan televizoros, gan viedtālruņos būtu noderīgāki informācijas nodošanai tiem, kuri nerunā latviski, arī ārpus Latvijas, ar plašāku perspektīvu, nekā kanāls krievu valodā ar latviešu subtitriem.

Arī krievvalodīgie jaunieši, no kuriem daudzi latviešu valodu nelieto drīzāk principa, nevis neziņas pēc, saskata perspektīvu angļu valodā. Pēc dažiem gadiem mūsu valstī būs pieaudzis to migrantu skaits, kuri būs ne no Krievijas, tāpēc integrācijai būs nepieciešama valoda, kādu viņi saprot. Angļu valoda, atšķirībā no krievu valodas, ir starptautiskās saziņas valoda. Ir vērts tagad iztērēt vairāk, lai pēc pāris gadiem nebūtu jāsaka – nokavēts.

Autors ir Biznesa augstskolas “Turība” asoc. profesors, Komunikācijas fakultātes dekāns