Aicina ES atvēlēt finansējumu pētnieciskajai žurnālistikai

Uzsver UNESCO lomu vārda un preses brīvības nodrošināšanā

Eiropas Savienība (ES) atbalsta dažus žurnālistikas projektus, uztur savu televīziju “EuroparlTV”, taču tā nedod finansējumu pētnieciskajai žurnālistikai, un šī situācija būtu jāmaina, sacīja Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra “Re:Baltica” dibinātāja un redaktore Inga Spriņģe, 3.maijā Rīgā uzrunājot Pasaules preses brīvības dienas pasākumu dalībniekus, vēsta aģentūra LETA.

Viņa skaidroja, ka dalībvalstīs, kuras ES pievienojās nesen, piemēram, Latvijā, ir ļoti problemātiski iegūt finansējumu pētnieciskajai žurnālistikai. Savukārt ES fondos šim mērķim līdzekļi nav paredzēti. Lai gan ES ir programma, kas piešķir finansējumu medijiem dalībvalstīs, šī nauda pārsvarā tiek tērēta informēšanai par ES aktivitātēm, konferenču, forumu organizēšanai.

Jaunajās ES dalībvalstīs nav iedibinātas tradīcijas ziedot pētnieciskajai žurnālistikai, kā tas ir vecajās ES valstīs. Piemēram, Francijā par ziedojumiem tiek uzturēta pētnieciskās žurnālistikas organizācija “Mediapart”, kas atklāja, ka Francijas politiķe Marina Lepēna ir saņēmusi apjomīgu aizdevumu no Krievijas bankas. Ņemot vērā, ka mediju situācija pasliktinās, ES šī politika būtu jāmaina, atrodot veidu, kā atbalstīt pētniecisko žurnālistiku dalībvalstīs, pauda Spriņģe.

Vārda un preses brīvība, žurnālistu drošība, kultūras mantojuma aizsardzība un saglabāšana, īpaši konfliktu zonās, ir vitāli svarīgi jautājumi, kuros nepieciešams aktīvs Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) darbs, tiekoties ar organizācijas ģenerāldirektori Irinu Bokovu, sacīja Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (”Vienotība”). Viņš uzsvēra, ka minētajās jomās UNESCO mandāts mūsdienu pasaulē ir aktuālāks nekā jebkad.

Kā aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijas Preses un informācijas nodaļā, tikšanās laikā Rinkēvičs informēja Bokovu, ka Latvija atbalsta strukturālās reformas UNESCO, lai tā spētu aktīvi stāties pretī mūsdienu globālajiem izaicinājumiem, kas skar organizācijas kompetenci. “Esam noraizējušies par situāciju Krimā, īpaši vārda un preses brīvības, izglītības pieejamības un kultūras mantojuma aizsardzības jomās,” uzsvēra ārlietu ministrs.

Viņš pauda gandarījumu un Latvijas atbalstu šī gada aprīļa beigās UNESCO Izpildpadomes 196.sesijā apstiprinātajai rezolūcijai par Krimu, kas noteica nepieciešamību nodrošināt pienācīgu situācijas uzraudzību Krimā UNESCO atbildības jomās.

Rīgā 3.-4.maijā norisinājās UNESCO Pasaules preses brīvības dienas pasākumi, viena no lielākajām un pasaulē visplašāk organizētajām Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) iniciatīvām. Šogad Pasaules preses brīvības dienas pasākumos piedalās vairāk nekā 500 dalībnieku no 81 valsts.