LTV trešo programmu veidos kā tikšanās vietu Latvijas krievvalodīgajiem (papild.)

Programmas izstrādātāji raidījumus krieviski adaptēs no esošā LTV satura un iepirks “neideoloģizētu saturu krievu valodā”

Latvijas Televīzija (LTV) ir sagatavojusi LTV trešās programmas krievu valodā koncepciju, kas paredz veidot jauktu žanru TV kanālu krievu valodā ar subtitriem latviešu valodā, paredzot kā izņēmumu tiešraides raidījumus, informē Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP).

Jaunais kanāls varētu izmaksāt līdzīgi kā Igaunijā – līdz četriem miljoniem eiro gadā.

„Trešās programmas ideja ir veidot „satikšanās vietu” jeb vidi, kurā satiekas Latvijai piederīgie, Latvijas nākotnē ieinteresētie. Jaunā kanāla uzdevums ir veicināt kritisko domāšanu, piederības sajūtu Latvijai un Eiropas demokrātiskajām vērtībām,” teikts LTV izstrādātajā programmas koncepcijā.

Programmas mērķis ir sasniegt auditoriju, kura lielākoties dzīvo Krievijas TV radītajā informācijas telpā, kuri priekšroku dod mediju lietojumam krievu valodā, bet orientējas uz dzīvi Latvijā.

Koncepcijā norādīts, ka jaunā kanāla satura žanri būs ziņas, aktuālā informācija un analītika, informatīvi izklaidējoši un dzīves stila raidījumi, izklaides šovi, filmas un seriāli, kā arī saturs bērniem. Koncepcija paredz satura veidošanu ne tikai lineārās TV kanālā, bet arī interneta platformā – sociālajos tīklos, izveidojot Sociālo tīklu redakciju, un attīstot sabiedrisko mediju portāla Lsm.lv krievu valodas sadaļu.

Kā informē NEPLP, jaunā kanāla satura pamatu veidos pašreizējie LTV ziņu un informatīvi dokumentālie raidījumi krievu valodā, kas tikšot izvērsti.

Vienu daļu raidījumu satura pasūtīs neatkarīgajiem producentiem un vietējiem/reģionāliem Latgales elektroniskajiem medijiem. Savukārt citu daļu satura adaptēs no LTV1 produktiem latviešu valodā un no arhīviem. Tāpat tiek solīts iepirkt un adaptēt saturu no Eiropas sabiedriskajiem medijiem, galvenokārt izklaides un dokumentālajā žanrā.

Interesanti, ka tiek solīts arī iepirkt neideoloģizētu saturu krievu valodā no satura ražotājiem Ukrainā un citviet. Te gan ir piebilde – galvenokārt izklaides žanrā.

Tāpat tiks veidoti projekti sadarbībā ar Latvijas Radio 4 (LR4).

Kanāla konkurētpējas priekšrocība būšot lokāli veidots saturs par Latviju, ieskaitot „reģionālo logu” Latgalē, sola koncepta izstrādātāji. Programmas koncepcija tika sagatavota, pamatojoties uz NEPLP darba uzdevumu, un marta sākumā dokuments iesniegts NEPLP. LTV7 satura pieaugums krievu valodā kopš 2014.gada novembra bija vienīgais pašreizējās Saeimas un Ministru kabineta atbalstītais NEPLP priekšlikums satura pieaugumam LTV no 2015. gada valsts budžeta.

“Šis politiskais atbalsts lika virzīties uz priekšu, līdzīgi kā Igaunijā, jo NEPLP ir vairākkārt norādījusi lēmumu pieņēmējiem, ka jaunie LTV raidījumi krievu valodā ir uzskatāmi tikai par pilotprojektu atsevišķam kanālam krievu valodā, jo latviešu valodas kanālā tie nevar būt efektīvi no mērķauditorijas sasniegšanas viedokļa,” uzsver NEPL padomes priekšsēdētājs Ainārs Dimants.

Atbilstoši spēkā esošajam nozares tiesiskajam regulējumam pēc koncepcijas izskatīšanas NEPLP 13. martā pieņēma lēmumu atbalstīt LTV trešās programmas izveidi. Tās saturs tiktu veidots krievu valodā un apraides teritorija būtu visa Latvija.

NEPLP ar LTV paralēli sagatavoja un iesniedza Finanšu ministrijai papildu finanšu pieprasījumu 2016.-2018.gada budžetam. NEPLP un LTV vēl nav aicināta koncepciju prezentēt valdībā, līdz ar to turpinās darbs pie tās pilnveidošanas.

LTV kanāla krievu valodā koncepciju izstrādāja LTV Programmu daļa. Izstrādes vadītājs bija LTV valdes loceklis programmu attīstības jautājumos Sergejs Ņesterovs, saturiskais redzējums – satura redaktore Rita Ruduša, programmu tīkls – programmu direktore Jana Semjonova. Tika piesaistīta arī LTV tehnoloģiju daļas vadība un juristi.

Finanšu ministrija neatbalsta LTV krievu kanāla veidošanu. “Gan mūsu, gan kaimiņvalsts vēlme veidot jaunus TV kanālus izskatās pēc tērēšanas. Ja uzklausām speciālistus, piemēram, profesori Andu Rožukalni, tad saprotams, ka vajadzīgi vismaz pieci gadi, lai šādu kanālu izveidotu pienācīgā līmenī. Tad tas būs par vēlu. Pieskaitot privātos medijus, valstī ir laba televīzijas un radio infrastruktūra. Loģiski būtu saturu pirkt no privātajiem,” iepriekš intervijā “Latvijas Avīzē” skaidroja finanšu ministrs Jānis Reirs (V).

TV3 raidījums “Nekā personīga” vēstīja, ka tā rīcībā nonākusi NEPLP iesniegtā tāme, kurā nākamgad no valsts budžeta lūgts piešķirt trīs miljonus eiro, gadu vēlāk – 5,3 miljonus, bet vēl pēc gada – 5,6 miljonus eiro. Tas ir krietni vairāk, nekā nepieciešams Igaunijā – Igaunijas sabiedriskās televīzijas jaunajam kanālam krievu valodā šogad atvēlēti aptuveni 2,5 miljoni eiro un turpmāk – četri miljoni eiro gadā. Oficiāli gan vēl aptuvenās izmaksas nav nosauktas, rakstta LETA.

LTV raidījumā “Sastrēgumstunda” pagājušajā nedēļā viedokļi dalījās, vai Latvijā nepieciešams šāds TV kanāls krievu valodā. Šaubas raisīja gan Latvijas mediju spēja nodrošināt kanālu ar kvalificētiem žurnālistiem, gan satura piepildījumu. Tāpat arī šaubas oponentiem raisa, vai jaunais kanāls piesaistīs to auditoriju, kurai tas teorētiski būs domāts.