Atrisinot sociālo garantiju jautājumu, tiks saglabāta 9% mikrouzņēmuma nodokļa likme • IR.lv

Atrisinot sociālo garantiju jautājumu, tiks saglabāta 9% mikrouzņēmuma nodokļa likme

23
Foto: Andrejs Strokins, F64

Likumprojektu galīgajā lasījumā paredzēts pieņemt 16.aprīlī

Saeima otrajā lasījumā atbalstīja 9% nodokļa likmes piemērošanu mikrouzņēmumiem pirmajos trīs to darbības gados, ja tiks atrisināts jautājums par sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu apmēra noteikšanu mikrouzņēmumu darbiniekiem, ziņo LETA.

Ja izmaiņas par obligātām sociālām iemaksām netiks ieviestas, tad mikrouzņēmumu nodokļa likmi nākamajos gados iecerēts paaugstināt.

Likumprojektu atbalstīja 55 koalīcijas pārstāvji, pret bija seši Latvijas Reģionu apvienības deputāti, 21 parlamentārietis atturējās, bet vēl trīs deputāti balsojumā nepiedalījās. Balsojumā atturējās opozīcijas frakcija “Saskaņa”, kā arī deputāts Romāns Naudiņš (VL-TB/LNNK).

Plašas debates izmaiņas mikrouzņēmuma nodokļa likumā Saeimas sēdē neizraisīja, un deputāti diskutēja vien par dažiem atsevišķiem priekšlikumiem.

Šo likumprojektu galīgajā lasījumā paredzēts pieņemt 16.aprīlī, savukārt priekšlikumus uz trešo lasījumu deputāti varēs iesniegt līdz 31.martam.

Saeimas atbalstītais Kārļa Šadurska (V) priekšlikums paredz, ka valdībai līdz 30.septembrim jāiesniedz parlamentā grozījumi likumā par valsts sociālo apdrošināšanu, kas paredzētu, ka mikrouzņēmuma darbinieki papildus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā noteiktajam ir sociāli apdrošināmi ar mērķi triju gadu laikā sasniegt sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu apmēru, kas atbilst darba devēja un darba ņēmēja iemaksu summai, kas aprēķināta no minimālās darba algas.

Ja šis nosacījums netiks izpildīts, tad no 2016.gada 1.janvāra mikrouzņēmumu nodokļa likme uzņēmumiem ar apgrozījumu no 7000 līdz 100 000 eiro būs 13%, bet 2017.gadā – 15%. Šīs augstākās mikrouzņēmuma nodokļa likmes nestāsies spēkā, ja stāsies spēkā minētie grozījumi likumā par valsts sociālo apdrošināšanu.

Ja līdz nākamajam gadam jautājums par mikrouzņēmumu darbinieku sociālo apdrošināšanu tiks atrisināts, tad mikrouzņēmumu nodokļa likme pirmajos trīs uzņēmuma darbības gados būs 9%, bet, sākot ar ceturto taksācijas gadu, – 12%.

Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā arī paredz noteikt nozares, kurās, veicot saimniecisko darbību, mikrouzņēmums būs tiesīgs izvēlēties maksāt mikrouzņēmumu nodokli. Šīs nozares noteiks valdība. Ministru kabinetam attiecīgi noteikumi būs jāpieņem līdz šī gada 15.augustam, un plānots, ka jaunā kārtība stāsies spēkā no 2016.gada 1.janvāra.

Valdība iesaka mikrouzņēmumu nodokļa saglabāšanu 9% apmērā finansēt no “World Expo 2015” naudas un programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”, iepriekš skaidroja Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens (V).

Saeima iepriekš nolēma pagarināt pirmā ceturkšņa mikrouzņēmumu nodokļa deklarācijas iesniegšanas un nodokļa nomaksas termiņu. Likumā noteikts, ka mikrouzņēmumu nodokļa ceturkšņa deklarācijas iesniegšanas un mikrouzņēmumu nodokļa nomaksas termiņš šogad būs no 15.maija līdz 25.maijam.

Saeima 2013.gada novembrī grozīja Mikrouzņēmumu nodokļa likumu, paredzot pakāpeniski palielināt mikrouzņēmumu nodokli, sākot no 2015.gada, kamēr 2017.gadā tas sasniegs 15%. Likums pašlaik paredz, ka mikrouzņēmumu nodokļa likme mikrouzņēmuma apgrozījumam līdz 7000 eiro ir 9%, bet mikrouzņēmuma apgrozījumam no 7000,01 eiro līdz 100 000 eiro 2015.gadā – 11%, 2016.gadā – 13% un no 2017.gada – 15%. Tomēr vēlāk tika nolemts vēl saglabāt 9% nodokļa likmi mikrouzņēmumiem.

 

Komentāri (23)

Optiskais Tēmeklis 26.03.2015. 12.00

Ja rūpes par sociālo apdrošināšanu tik patiesas, — kā pienāktos saprast, noticot Kārlim Šadurskim, — tad valstij vajadzētu vērsties pret pseido mikruuzņēmumiem, katru pastāvīgo darbinieku juridiski pārvēršot mikrouzņēmumā. Spilgtākais no ilggadējiem piemēriem, — Jelgavas autobusu parks kādreizējā sociāldemokrāta Pētera Salkazanova vadībā.

Kad un kurš Saeimā ierunāsies par MU un pašnodarbināto statusu aplamu izmantošanu? Visticamāk, ka nerunās neviens, jo, attiecīgos statusus izmantojot aplami, valsts un pašvaldību uzņēmumi “ekonomē” tieši pensiju iemaksas.

MU un SDV statusu uzspiešana un šīs uzspiešanas pieļāvums ir problēmas sakne. Interesanti, ka ne finansu ministrija, ne VID, ne kāds cits no valdošās koalīcijas šai virzienā nedomā.

Kas attiecas uz sapņiem par nodokļu ieņēmumu palielināšanu, derētu paskaitīt, kurās nozarēs MU ir iespējams izdzīvot, maksājot 12 — 15% np apgrozījuma?

+3
0
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu