LTV: ASV “melnajā sarakstā” iekļauts Krievijas oligarhs apmeklē Magoņa jubileju
Ir svarīgi uzturēt labas attiecības ar Krieviju, jo Krievijas kravas veido 75% Latvijas tranzīta koridora, komentējot “Krievijas dzelzceļa” prezidenta Vladimira Jakuņina ierašanos “Latvijas dzelzceļa” (LDz) valdes priekšsēdētāja Uģa Magoņa jubilejas svinībās, sacīja satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V).
“Ja mēs pazaudētu šos procentus, tas būtu ļoti liels zaudējums Latvijas ekonomikai,” sacīja Matīss.
Viņš arī norādīja, ka Jakuņins, visticamāk, ticis ielūgts uz svinībām kā Magoņa ārzemju kolēģis un tas kopumā esot labs rādītājs, jo tas nozīmē, ka Latvija ar Krieviju uztur labas attiecības gan sadarbības jomās, gan neformāli, ziņo LETA.
Matīss arī apliecināja, ka Magoņa jubilejas svinības bija neformāls pasākums un nekādi lietišķie jautājumi svinību laikā netika pārrunāti.
Jau ziņots, ka pirms vairāk kā nedēļas notikušās ,,Latvijas dzelzceļa” valdes priekšsēdētāja Uģa Magoņa 50. dzimšanas dienas svinības Rundāles pilī apmeklēja ,,Krievijas dzelzceļa” prezidents Vladimirs Jakuņins, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”. Jakuņins kopš pagājušā gada marta iekļauts ASV “melnajā sarakstā”. Sankcijas pret viņu vērst plānoja arī Eiropas Savienība, bet Latvijas politiķi un diplomāti tam iebilda.
“de facto” viesu vidū pamanīja gan satiksmes ministru Anriju Matīsu (“Vienotība”), gan Satiksmes ministrijas valsts sekretāru Kasparu Ozoliņu. Tāpat bijušo šīs nozares ministru Aivi Roni. Pavēlu uz viesībām ieradās ekonomikas ministre Dana Reizniece – Ozola (ZZS) kopā ar savu vīru – Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktoru Andri Ozolu.
Taču daudz interesantāks ir lūgto viesu saraksts no Krievijas. Viens no viņiem – Salmans Babajevs. Viņš ir ,,Krievijas dzelzceļa” viceprezidents. Šis uzņēmums ir viens no lielākajiem ,,Latvijas dzelzceļa” sadarbības partneriem. Turklāt arī pašam Magonim jau pāris gadu pieder daļas Čeļabinskā reģistrētā kompānijā, kas nodarbojas ar kravas pārvadājumiem pa dzelzceļu Krievijā un Kazahstānā.
Magoņa viesu vidū arī Boriss Lapidus – Babajeva kolēģis un ,,Krievijas dzelzceļa” prezidenta Vladimira Jakuņina padomnieks. Lapidus ir arī Krievijas prezidenta Vladimira Putina pārstāvētās partijas ,,Vienotā Krievija” nodibinātās lobistu komisijas rūpniecības un uzņēmējdarbības jautājumos loceklis.
Taču par svarīgāko Magoņa viesi var uzskatīt Vladimiru Jakuņinu. Jakuņins ir ,,Krievijas dzelzceļa” prezidents. Viņš uzskatāms par vienu no Putina līdzgaitniekiem. Kopā ar Putinu strādājis Valsts drošības komitejā. Jakuņins ir arī fonda ,,Russkij mir” padomes loceklis. Tas ir viens no Kremļa “maigās varas” finansētājiem Latvijā. Jakuņins koordinē attiecības ar prokrieviskajām partijām Eiropā. Saņēmis virkni Krievijas augstāko valsts apbalvojumu. Kopš pagājušā gada marta Jakuņins iekļauts ASV nevēlamo personu sarakstā pret kuru vērstas ekonomiskās sankcijas, kā arī liegta iebraukšana valstī.
,,Tā ir jubilāra kompetence, kuri cilvēki tiek aicināti. Es biju uzaicināta līdz ar savu vīru. Nevērtēju jubilāra izvēli, kurus aicināt, kurus nē,” īsi komentē Reizniece – Ozola. Arī viņas vīrs Ozols sakāmajā ir skops: ,,Mani neizbrīnīja. Tā ir cilvēka izvēle. Kāpēc tieši izbrīnīja? Man šķiet, ka viesus katrs uzaicina, kādus viņš grib.”
Pēc biznesa žurnāla ,,Forbes” aplēsēm 2013. gadā vien Jakuņins valsts darbā nopelnījis 15 miljonus ASV dolāru. Taču Krievijas fonds ,,Cīņai ar korupciju” izpētījis, ka Jakuņina bagātība vairojas ne tikai no viņa atalgojuma dzelzceļā. Jakuņina ģimene nodibinājusi virkni uzņēmumu, kas nopelna uz ,,Krievijas dzelzceļa” rēķina. Piemēram, lai nopirktu vilcienu biļetes internetā, pasažieriem nākas maksāt komisiju uzņēmumam, kas piederot Jakuņina ģimenei.
Krievijas fonda ,,Cīņai ar korupciju” pētnieks Giorgijs Alburovs norāda, ka Jakuņins ,,nekad nav nodarbojies ar uzņēmējdarbību. Šis cilvēks vienmēr bijis valsts pārvaldē vai strādājis valsts uzņēmumos. Tas noticis līdzās Vladimira Putina karjerai. Viņi kopā bija Pēterburgā, viņi kopā ir veidojuši ,,Ozero” kooperatīvu. Viņi kopā strādāja VDK. Katru reizi, kad panākumi karjerā bija Vladimiram Vladimirovičam, pēc kāda laika arī Vladimirs Jakuņins saņēma jaunu amatu.”
Skaidrs ir tas, ka Jakuņina saites ar Putinu ir ciešas. Turklāt Jakuņins ir Kremļa rupors ne tikai Krievijā, bet arī ārpus tās. Pērn Jakuņinu un uzņēmumu ,,Krievijas dzelzceļš” vēlējās iekļaut arī Eiropas Savienības sankciju pret Krieviju sarakstos. Pret to asi iebilda Latvijas politiķi un diplomāti. Toreiz kā iemeslu tam norādīja, ka uzņēmums ir galvenais partneris pārvadājumos caur Latviju. Taču pagājušās nedēļas nogales pasākums liek domāt, ka abu valstu amatpersonu attiecības kļuvušas ļoti ciešas.
,,Es nedomāju, ka kāds Eiropā to pārpratīs un uzskatīs, ka mēs šādu sankciju nepiemērošanu pieprasām uz personīgo pazīšanās pamata,” uzskata Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks Kalniņš (“Vienotība”). Uz “de facto” jautājumu, vai viņu neizbrīnīja Magoņa viesu saraksts, atbild: ,,Varbūt vecos laikos nē, jo daudz tādas lietas notika. Varbūt tagad mēs uz to savādāk skatāmies, ņemot vērā Krievijas agresiju Ukrainā un saspīlēto situāciju, kas tagad ir.”
Jakuņina vizīte Magoņa svinībās politiķiem ir kā “karsts kartupelis”, secina “de facto”. Situācija ir divdomīga un komentēt to īsti neviens nevēlas. Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (“Vienotība”) no intervijas atteicās norādot, ka ,,nekomentēšot privātus pasākumus”. Arī Nacionālā apvienība, kas bijusi skarba sankciju jautājumos, šoreiz cenšas atrast diplomātisku izeju. ,,Es pats personīgi nesaskatu automātiski kādu negatīvu lietu, ja dzelzceļa vadītāji apmeklē viens otra privātos pasākumus, ja tas ir tāds simbolisks draudzības apliecinājums,” norāda Saeimas Ārlietu komisijas deputāts Jānis Dombrava (VL-TB/LNNK).
Satiksmes ministrs Anrijs Matīss šonedēļ bija atvaļinājumā. Taču telefonsarunā ar “de facto” viņš norāda, ka tikai sasveicinājies ar Magoņa viesiem no Krievijas: ,,Viņam (Jakuņinam) nav nekādi ierobežojumi pārvietoties Eiropas Savienībā. Viņš Latvijā bija uz privātu pasākumu pēc Magoņa kunga uzaicinājuma, es pieļauju. Tāpat viņš noteikti apmeklē arī citas Eiropas Savienības dalībvalstis. Tā kā es nedomāju, ka tas kaut kādā veidā – juridiski vai citādi – ir nosodāmi. Tieši otrādi! Parādot attieksmi, kāda ir personīgā attieksme pret Magoņa kungu, tas ir ļoti pozitīvs signāls.”
Pats Magonis ar sava preses sekretāra starpniecību “de facto” atbildēja, ka ,,to, kādus cilvēkus viņš pazīst, kā arī privātos pasākumus, nekomentēs”. Viņš arī norāda, ka “”Latvijas dzelzceļa” līdzekļi šā pasākuma organizēšanā neesot izmantoti”.
(papildināta no sākuma)
Komentāri (47)
Viedoklis_lv 23.03.2015. 08.32
1. Manuprāt žurnālistam nav ko daudz brīnīties, kas maksāja par U.Magoņa dzimšanas dienu, ko pats rīkoja. Viņa ienākuma deklarācijā uzrādās pietiekami ienākumi, lai ko tādu segtu.
2. Man gan šī balle neizskatījās pēc izklaides pasākuma, bet gan pēc darba dienas pastiprināta stresa apstākļos, lai tikai noturētu biznesu, kas starpcitu ir LR īpašumas un ir mūsu visu interesēs.
3. Neviens jau ES nav sarāvis visas ekonomiskās saites ar Krieviju – kāpēc mums tas būtu jādara? It sevišķi tad kad mums tas nav izdevīgi.
4. Mēs LR nevaram uzspiest Krievijai to biznesa ētiku kādu vēlētos. Ne mēs esam šai spēlē noteicēji. Ja gribi biznesu – rīkojies pēc viņu standartiem un taisi pompozas jubilejas pilīs un saaicini galvenos. Gribi pēc saviem ES standartiem virzīt biznesu ar Krieviju – tad rīkojies kā Igaunija.
2013. gada dati par pārvadātajām kravām abos dzelzceļos:
Igaunija 24,3 milj. t
Latvija 55,8 milj. t
8
v_rostins > Viedoklis_lv 23.03.2015. 17.15
Viedoklis_lv
Igaunija 24,3 milj. t
Latvija 55,8 milj. t
Dārgi Latvijai izmaksā magoņu un loginovu panākumi, ka jāiet pie starptautiskiem aizdevējiem ar izstieptu roku.
0
andrejs > Viedoklis_lv 23.03.2015. 16.19
Gribi pēc saviem ES standartiem virzīt biznesu ar Krieviju – tad rīkojies kā Igaunija.
—————————-
Igauņi jau ar nav nekādi muļķi. Vienkārši mēs esam ģeogrāfiski izdevīgākā vietā.
0
aivarsk > Viedoklis_lv 23.03.2015. 17.50
Tikai nezin kāpēc dzīves līmenis Igaunijā ir augstāks, vidējā alga krietni augstāka bez tā “šausmīgi izdevīgā” krievu biznesa, tranzīta, šņabošanas utt.
Kāpēc!?
0
aivarsk > Viedoklis_lv 24.03.2015. 00.08
klusais, nu tu varēji pats padomāt!
igauņi nevēlās tirgoties ar “bezgalīgi ietilpīgo” tirgu austrumos, uz ko mūsējie NEMITĪGI uzraujas – banku krīze Nr1, Komercbankas krahs – 98.g. defolts, konservu kari, tranzīta kari, krājbanka, parex, TUA, tas viss igauņiem pamatā gājis secen! Viņi izvēlējās orienēties uz Somiju, protams, tam ir objektīvi nosacījumi, bet, ja mēs sākumā būtu apjēguši, ka bizness ar krieviem ir vienos vārtos un pamatā tas ir PRETĪGS, kas mums liedza izvēlēties Zviedrijas vai Vācijas virzienus? Leģenda par “tiltu uz austrumiem” ir valsts nodevība! Paskaties, kas to sludina, pēdējais pārstāvis šlesers. Un, kuri bija pirms tam?
0
andrejs > Viedoklis_lv 24.03.2015. 10.20
rakstot, ka igauņi nav muļķi biju domājis, ka gan jau arī viņi pielieto “nerietumnieciskas” :) metodes. Starp citu, 90-to gadu beigās Tallina pārkrāva vairāk kravu nekā Rīga, pazinu vienu igauni, kurš T ostā strādāja par pārkraušanas firmas direktoru. Īpašnieki bija krievi.
Krievu kravas viņi zaudēja pēc okupantu pieminekļa aizvākšanas no pilsētas centra.
0
klusais > Viedoklis_lv 24.03.2015. 08.34
aivarsk – lielos vilcienos Tev ir taisnība , tikai negribu piekrist , ka igauņus neinteresē austrumu tirgus.
Vēl pie tēmas no savas puses gribu piebilst , ka bez objektīvām Igaunijas priekšrocībām ,kas pirmkārt saistītas ar vēsturisko komunikāciju ar somiem un zviedriem , igauņu samērā labo transporta savienojumu pa jūru Latvijai lielāko nelaimi atnesa Šķēles darbošanās , kas sākumā bija publiski nemanāma līdz viņš iznāca arī uz politiskās skatuves. Te es uzsvērtu divas lielākās nelaimes :
a) manā uzskatā Šķēle ir idejiskais tēvs un otkatu sistēmas sargs Nr.1
b) skatamies valsts uzņēmumu privatizācijas virzienā – ja Marts Lārs Igaunijā šo procesu uzsāka jau 1992.gadā un valsts principiāli to pabeidza 1998.gadam , tad Latvijā šis process kavējās un kavējās , jo reālie lietu bīdītāji to nespēja savā starpā sadalīt .
0
klusais > Viedoklis_lv 23.03.2015. 18.12
aivarsk – jā , pastāsti gan kapēc ?
0
klusais > Viedoklis_lv 23.03.2015. 18.08
andrejs – šitā tēma jau sen zelēta . Lieta par ko daudzi skaļi nerunā ir tā , ka igauņiem tranzīts notiek caur termināliem , kuri pieder krieviem … un pāris politiski projekti kā piemēram ar Mitsubishi , kur igauņi sapirka elektromobīļus lai dabūtu kravas uz autorūpnīcām krievijā un NATO kravas arī .
0
dzeris49 23.03.2015. 06.47
Jakuņins nāk no KGB, pieder pie Putina tuvāko draugu pulka un ir viens no tiem, kas nosaka Krievijas politiku, ir viens no korumpētākajiem un bagātākajiem Krievijas amatpersonām, un vēl tēlo milzīgo “pravoslavu patriotu”, labi gan tie draugi Latvijas amatpersonām.
No otras puses, pieļaujama iespēja, ka viss tas tiek darīts, arī, lai nodrošinātu kravu plūsmu pa Latvijas dzelzceļu, kas ir atkarīgs tieši no Jakuņina, tātad, lai Latvijas ekonomika nenestu vēl lielākus zaudējumus.
Šinī gadījumā, tāda rīcība ir saprotama, arī Rietumi turpina laist iekšā un turpina biznesu ar Putinam tuviem un korumpētiem oligarhiem, un Latvijai nav jābūt svētakai par Romas pāvestuun jākaitē savai ekonomikai vairāk, cik tas nepieciešams kontekstā ar Rietumu politku.
5
klans > dzeris49 23.03.2015. 07.56
Protams, bizness ir bizness, bet kā ar PERSONĪGO draudzību?
0
ierados > dzeris49 23.03.2015. 07.39
Tātad, slaukt trako govi, kamēr dod trako pienu. Vai nepadomāji, ka tajā sūda LDz strādā tūkstosi nelaimīgo, kuri būs spiesti balsot kā saimnieks liks. Tāpat kā RS. Ja nē, rīt ārā! Tāpat kā par mūsu “populārāko, smagos noziegumos apsūdzēto”. Vai man tālāk jāskaidri, kur tas ved un ar ko beigsies? Nekāds NATO vai ES te nepalīdzēs.
0
aivarsk > dzeris49 23.03.2015. 17.46
Dzerim vienmēr atrodas “bet no otras puses”, ja pirmā puse ir skārusi vienotībnieku morāli izkropļoto stāju…
Varam tikai iedomāties lāstus, ja “biznesu” taisītu kāds no citas, ne džera mīļākās partijas…
0
andrejs > dzeris49 23.03.2015. 16.13
to dzeris
Tā viš i. Bet no otras puses nav saprotama ciešā Jakuņina un Magones draudzība. Cik esmu dzirdējis, tad krievi parasti tādiem maziem knišļiem kā Latvija nepievērš īpašu uzmanību. Ja saņemtu ielūgumu, pateiktu lielu paldies un atvainotos par aizņemtību. Vai Magone nebija no Savicka un Indriksona aprindām?
0
dzeris49 > dzeris49 23.03.2015. 08.06
Šinī gadījumā, izskatās, bizness nav atdalāms no personiskām attiecībām, un valsts “bizness” nav atdalāms no personiska Jakuņina un Magones biznesa.
Protams, ka nekas labs tas nav, ja, ne tikai Krievijā, bet, arī Latvijā iedibināta tāda demokrātijām neraksturīga sistēma un mūsu amatpersonām tādi draugi, bet, ko tur uzreiz var iesākt, nav ne jausmas, viss taču “likumīgi”, paši balsojam par att. politiķiem, kas ieliek attiecīgas amatpersonas, un tas ir vēl liels jautājums, kurš no kura vairāk atkarīgs, un kurš kuru komandē – Magones līmeņa amatpersonas politiķus, vai otrādi.
Tas, cik Latvijas politika un ekonomika ir korumpētas, un balstās uz personiskām attiecībām, tas taču nevienam nav noslēpums, te ir tikai viens piemērs, šinī gadījumā neliels attaisnojums varētu būt tāds, ka ar Krieviju tā biznesu veidot vieglāk, bet, protams, tas, ka vesela nozare un nozares vadītāja Masgones personīgais nonāk atkarībā no Putinam tuva cilvēka, un, tātad, viņš var ietekmēt politiskos un ekonomiskos procesus Latvijā, caur Latvijas amatpersonām, ir ļoti slikti, vispār, vai tas nav, vismaz, kāds interešu konflikts, ja Magonem pašam bizness Krievijā tai nozarē, par kuru viņš atbild?
0
traductrice 23.03.2015. 13.13
Man kaut kur kaut kādā atmiņas iecirknī ir iestrēdzis info, ka Magoņa sieva (škiet, otrā pēc skaita) ir šitam (vai kaut kādam citam RUS dz/ceļa šefam) meita. Tā teikt, valsts biznesa stiprināšana ar ģimenes saitēm. Var jau būt, ka kļūdos.
2
+5
-7
Atbildēt
+4
-2
Atbildēt
@aivarsk > traductrice 23.03.2015. 17.59
Nē, magoņa sieva ir Anastasija Bakuļina, tagad Magone. Viņa strādā kompānijā “Biznesa dialogs”
0
traductrice > traductrice 23.03.2015. 18.17
Darbs uzņēmumā jau nav alibi :)
0