Vairāk uzmanības būtu jāpievērš nevis prezidenta ievēlēšanas kārtībai, bet amata pilnvarām
Pavisam nesen, 5. martā, man bija lieliska iespēja Biznesa augstskolā “Turība” tikties pie viena diskusija galda ar juridiskās nozares ekspertiem no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, lai pārrunātu patlaban aktuālo jautājumu – vai Latvijā ir vajadzīgs tautas vēlēts prezidents?
Liels gandarījums, ka gandrīz visi diskusijas dalībnieki bija vienisprātis par diskusijas nepieciešamību, jo daļa sabiedrības nav apmierināta ar esošo politisko sistēmu un vēlas uzlabojumus, taču cer to izdarīt vienkāršotā veidā – tikai izmainot prezidenta ievēlēšanas kārtību. Diskusijas gaitā vairums klātesošo piekrita, ka tas nedos vēlamo rezultātu – neuzlabos valsts pārvaldes darbu, bet tieši pretēji – radīs pretrunas Satversmē, konfliktus sadrumstalotajā partiju sistēmā un risku, ka Valsts prezidenta amatu Latvijā varētu ieņemt cilvēks, kurš dažādu iemeslu dēļ iemantojis popularitāti sabiedrībā, bet ir neatbilstošs minētajam amatam.
Latvijā pastāv parlamentārā demokrātija un šī sistēma strādā, tomēr Valsts prezidentam jebkurā gadījumā ir nepieciešams Saeimas atbalsts. Ticiet man – tas, kā ievēlam Valsts prezidentu, nav tik būtiski kā jautājums par pilnvaru apjomu. Man ļoti patika kolēģa, Latvijas Universitātes Tiesību teorijas un vēstures zinātņu katedras vadītāja, docenta Jāņa Plepa teiktais, ka „tautas vēlēts prezidents nebūs Laimes lācis, kas notīrīs sniegu un sakārtos pagalmu”.
Sabiedrībā joprojām valda zināma nostalģija un Kārļa Ulmaņa glorifikācija, par kuras pamatotību ir pavisam atsevišķa diskusija. Tas attiecīgi rada plašo sabiedrības atbalstu tautas vēlētam prezidentam. Visticamāk, tuvojoties 15.maijam, šī ideja uzplaiksnīs ar jaunu sparu. Uzskatu, ka vēsturiska nostalģija nav pietiekami pamatots iemesls, lai mainītu mūsu valsts pamatlikumu – Satversmi. Kā norādīja bijušais tieslietu ministrs Jānis Bordāns, katrai valstij ir savs, konkrētās situācijas diktēts, modelis. Lietuvai ir senas valstiskas tradīcijas, bet Igaunijai un Latvijai līdzīgi kā Šveicei ir tradīcijas bieži rīkot referendumus par dažādām tēmām. Viņš uzskata, ka sentiments par visas tautas vēlētu prezidentu nāk no Krievijas ietekmes, kas kādu laiku pēc inerces vēl būs, bet ies mazumā.
Solījumi ieviest tautas vēlētu prezidentu ir partiju koķetērija. Sabiedrībā iezīmējas zems uzticības līmenis parlamentam, līdz ar to loģiska šķiet sabiedrības vēlme „atņemt” Saeimai šīs pilnvaras – vēlēt prezidentu. Statistika liecina, ka Latvijas iedzīvotāju aktivitāte vēlēšanās samazinās. Tāpēc rodas jautājums – ja jau esam tik kūtri, dodoties ievēlēt Saeimas deputātus, vai nebūsim tikpat slinki, ievēlot Valsts prezidentu? Vai tā nebūs labvēlīga augsne ārvalstu interešu ietekmei, kas galu galā var iespaidot vēlēšanu iznākumu?
Pretrunas Satversmē, valsts pārvaldes sistēmas iespējamā deformācija, pārsteidzīgu izmaiņu radīts risks, atbalsta trūkums Saeimā, izjaukts līdzsvars starp valsts varām, vēlēšanu rezultātu iespaidošana u.tml. – tie visi ir būtiski, vērā ņemami argumenti PRET tautas vēlētu prezidentu, bet kur tad ir argumenti PAR?
Idejas virzītāji uzskata, ka tautas vēlēts prezidents radīs sakārtotu varas un politisko sistēmu… Tieši pretēji – neizstrādātais un paviršais piedāvājums, kurā nav precizēta prezidenta atlaišanas kārtība un impīčmenta procedūra, radīs tikai papildu sarežģījumus.
Vairāk uzmanības būtu jāpievērš nevis prezidenta ievēlēšanas kārtībai, bet gan amata pilnvarām, kas mūsu valstī nav plašas.
Šai sakarā gribu pieminēt bijušo valsts prezidentu Gunta Ulmaņa un Valda Zatlera uzskatus, jo viņiem ir sava personīga pieredze. Guntis Ulmanis uzskata, ka prezidents var sekmīgi pildīt savas funkcijas arī esošā pilnvarojuma apjomā. Savukārt Valdis Zatlers norādīja, ka militārajā un drošības sfērā Valsts prezidenta pilnvaras neatbilst šodienas reālajai situācijai – apdraudējuma gadījumā viss notiek daudz ātrāk nekā smagnējā sistēma spēj noreaģēt.
Valsts prezidenta pilnvaru potenciāls būtiski pieaug brīžos, kad Satversme nenosaka precīzu darbības modeli – neplānotās situācijās, krīzes brīžos u.tml. Ir daudz piemērotāki instrumenti, kā uzlabot valsts pārvaldes darbu un politisko sistēmu, nevis tikai Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtības maiņa.
Autors ir Dr.iur., Biznesa augstskolas “Turība” Tiesību zinātņu katedras profesors
Komentāri (18)
DD1 12.03.2015. 08.52
Gribules/Brokules ievēlēšanai Eiroparlamentā jākalpo par brīdinājumu, kā manipulāciju rezultātā tautas vēlēšanās uzvar nevis cienījamākais pretendents, bet tas, kura kampaņā ieguldīta lielāka nauda, tādēļ nekādā gadījumā nedrīkst mainīt prezidenta ievēlēšanas kārtību.
Tāpat nepieļaujama ir prezidenta funkciju palielināšana, par biedinājumu jākalpo tam, ko Ulmanis, kas bija uzurpējis funkcijas, izdarīja ar mūsu brīvību.
Piekrītu bijušajam tieslietu ministram Jānim Bordānam, ka sentiments par visas tautas vēlētu prezidentu nāk no Krievijas ietekmes, kas kādu laiku pēc inerces vēl būs, bet ies mazumā.
1
v_rostins > DD1 12.03.2015. 09.37
DD1
Čekas sunīte, VVF, apliekot žogu Brīvības piemineklim, ir nesalīdzināmi vairāk nodarījusi mūsu tautai, čekas kurmim, Bordānam, pēc taisnības bija jāšūpojas Daugavas dzelmē ar iebetonētām kājelēm. Lai mazinātos Krievijas ietekme, čekistu piesmietam izdzimtenim, Dombrovskim, un pārējām kremļjaģām ir jāsaņem sods pēc pilnas programmas.
0
Mantrausis 12.03.2015. 09.29
Vērā ņemamas būtu divas lietas. Viens – Saeima, atsaucoties uz vēlētāju gribu un visu citu, faktiski kļuvusi par jebkā bremzētāju un Latvijas likumu un regulējumu tirgu. Faktiski – paši deputāti, kuru stipri ierobežotais domāšanas stils nav pieņemams tai sabiedrības daļai, kas pieradusi rīkoties, radījuši vēlmi nevis pēc milzu amorfa kolektīva varas, bet pēc viena, kas… es teiktu – zina, ko darīt. Otrs – sabiedrības apjausme, ko dara prezidents. Patlaban izskatās, ka valda divi viedokļi – viens – ļausim vēlēt prezidentu (tāpat kā “mūs” = deputātus), ievēlēs …. Te gan ir virkne jautājumu, kāpēc kādaprāt ievēlēs Grigules mantinieku vai prezidenta amatu nez vai gribošo Lembergu… Cits viedoklis – ja prezidenta pilnvaras paliek esošās (un tas varētu būt it pieņemami), sabiedrības vēlētajam būtu spēcīgāks arguments iebilst, protestēt un aktīvi līdzdarboties politiskajā dzīvē. Te neredzu neko sliktu! Patlaban Latvijā daudzos līmeņos valda drūma stagnācija… Ja nesper soli kādas valsts struktūras virzienā, viss ir labi. Bet “valsts” ir balasts pie daudzu kājām un tās darboņu vidū valdošā apmierinātība ir daudzu problēmu sakne. Vai prezidents ko mainīs? Vabūt, ja tam būs sapratne un nostāja kaut 3-4 jautājumos! Piemēram, ir jāpārtrauc nemitīga likumdošanas piņķerēšana un jāsaprot, ko no šiem likumiem vispār vajag! Tā vietā turpinās “ražošana”… Kur tad ir tā mazā un sakarīgā valsts pārvalde????
0
rinķī apkārt 12.03.2015. 10.16
It kā jau tā ir, ka LR prezidents ir valsts seja un tikai. Bet praksē viss notiek citādi. Praksē gan ārvalstīs, gan arī Latvijā prezidents ir gan seja, gan reizē arī viedoklis. Ja premjers ir saimnieks, Saeimas spīkers pārstāv valdošās koalīcijas kompramisā panāktu vienošanos, tad prezidents pauž valsts nostāju un prezidentam šī nostāja, jeb stāja ir jāspēj formulēt, tā, kā tas notiek Igaunijā, kur valsts pārvaldes sistēma ir līdzīga mūsējai.
Neko jau es jaunu nepateicu šajā sakarā, viss tas ir sen zināms, bet, ja valsts prezidentam tiešām būtu tikai reprezentatīva loma LR politikā, tad prezidenta ievēlēšanas kārtību sen jau Saeimā būtu mainīta un prezidentu ievēlētu atklātā balsojumā, un, ja tā tas nav, tas tikai pierāda to, ka LR politiskajos procesos prezidenta loma ir lielāka par to, kāda tai formāli ir atvēlēta Satversmē.
To vajadzētu saprast vēlētājam. Vajadzētu saprast arī to, ka ” tautas” vēlēts prezidents ir valstij bīstams, tādēļ, ka vara Latvijai nepieder tikai latviešu tautai.
Šajā laikā, pirms vēlēšanām ir jāuztur jautājums, kurš būs nākošais LR prezidents. Šim jautājumam ir jākļūst tik karstam, lai deputāti Saeimā no tā nobītos un atmestu vēlmi šajā kontekstā bīdīt savas lietas.
0