Krievija mērķtiecīgi ilgstošā laika periodā 16.martu ir padarījusi par vienu no centrālajiem „fašisma atdzimšanas” pasākumiem
Ik gadu, tuvojoties 16.martam, gaisā valda taustāms satraukums par to, kā būs šoreiz – cik policistu ielās, cik skaļruņu, transparentu, cik „antifašistu”, cik lamu un spļāvienu sejā. Domājams, šis 16.marts ne par mata tiesu nebūs citādāks kā visi citi iepriekšējie, atšķirība tikai tā, ka esam Eiropas Savienības Padomes prezidējošā valsts un kaimiņš agresors ir izvērsis plaša mēroga karadarbību Ukrainā.
Varam tikai spekulēt par to, vai “Daugavas vanagu” iedibinātā karavīru atceres diena tiks izmantota kā hibrīdkara daļa, vai vienkārši kalpos par uzskates materiālu Krievijas iekšējā un ārējā propagandā, jo bez fašistiskās elpas pakausī Krievijas propaganda nespēj eksistēt.
Uzspiestā taisnošanās
Gluži ar tādu pašu regularitāti, kā katru gadu pienāk marta vidus, tā jau labu laiku iepriekš sabiedrībā kopumā un valsts pārvaldē sāk cirkulēt dažādas idejas, kā attaisnoties starptautiskajā informācijas telpā. Retoriski – bet vai valsts vadībai vispār būtu jātaisnojas par kādas sabiedrības grupas organizētu piemiņas dienu un vai vispār ir par ko taisnoties?
Iemesls, kādēļ mēs taisnojamies it kā kādas globālas neizpratnes priekšā nav mūsu pašu izdomāts, bet gan uzspiests diskurss. Krievija mērķtiecīgi ilgstošā laika periodā 16.martu ir padarījusi par vienu no centrālajiem „fašisma atdzimšanas” pasākumiem, kur tā saucamās tautiešu organizācijas var atstrādāt tajās iepriekš ieguldītos līdzekļus. Patiesībā, ja ne Krievijas īstenotā reklāmas kampaņa, tad diezin vai uz ziedu nolikšanu pie Brīvības pieminekļa pulcētos vairāk ļaužu nekā 25.martā, kad atceramies visus uz Sibīriju aizsūtītos un nobendētos.
Mēs esam ieslodzīti zināmā diskursā, kuru nenosakām mēs paši. Gluži otrādi – Krievijas varas kontrolētie plašsaziņas līdzekļi gadiem ilgi kultivējuši ideju par fašisma atdzimšanu, par neonacistu un “Waffen SS” atbalstītāju maršiem Latvijas galvaspilsētā.
Tā rezultātā no Latvijas puses mēs nerunājam vis par to, cik prātam neaptverama traģēdija bija piespiedu mobilizācija nacistiskās Vācijas bruņotajos spēkos un Sarkanajā armijā, bet gan esam spiesti taisnoties, ka mūsu tēvi, vectēvi un vecvectēvi nav bijuši kādi rūdīti nacisti un ebreju slepkavas, tikai tieši tādi paši kara upuri kā daudzi citi. Pēdējos gados ir noticis liels skaidrojošs darbs par to, kādi latviešu formējumi bija nacistiskās Vācijas bruņotajos spēkos, kā arī par to, ka 16.martā neviens normāls cilvēks neatzīmē Arāja komandas pastāvēšanu vai pastrādāto.
Pēc visa šī skaidrojošā darba starptautiski ir izveidojusies izpratne par to, kas ir bijuši latviešu leģionāri, taču pēdējā laikā tādi Krievijas propagandu apkalpojoši vēsturnieki kā Aleksandrs Djukovs sludina tēzes par latviešiem slepkavniekiem Latvijas – Baltkrievijas – Krievijas pierobežā. Vispār jau Djukovs un viņam līdzīgie regulāri vēsta par baltiešiem iedzimto nacismu – “(..) baltiešu kolaboracionisms atšķīrās no pārējiem ne tikai ar savu masveida raksturu, bet arī ar motivāciju. Krievijas, Ukrainas un Baltkrievijas iedzīvotājiem kolaboracionisms bija nepieciešams izdzīvošanas dēļ. Savukārt Baltijā nacistu politika bija daudz maigāka, jo vietējie iedzīvotāji paši labprātīgi sadarbojās ar nacistiem (..)”*
Mūsu skaidrojošā cīņa joprojām ir zaudēta tajā, ka Krievijas masu medijiem ir salīdzinoši vienalga – piespiedu kārtā mobilizēti latviešu karavīri vai policijas bataljoni, kur liela daļa tomēr bija brīvprātīgie un kuri tiešām piedalījās zvērībās pret civiliedzīvotājiem. Propagandai šādi “sīkumi” nav nozīmīgi, jo propagandai ir jāsatur tikai zināma daļa patiesības – pārējais var būt arī klaji izdomājumi.
Ik gadus, kad vecie vīri dodas uz Doma baznīcu un pie Brīvības pieminekļa pieminēt savējos – tādus pašus bez vainas vainīgos -, pārņem nelāga sajūta. Nē, ne jau tāpēc, ka neatbalstītu veco vīru tiesības pulcēties un pieminēt savējos, bet visas tās melu, lamu un spļāvienu gūzmas dēļ.
Abi mani vectēvi piespiedu kārtā ir bijuši leģionā, abi pēc tam bijuši filtrācijas nometnē, abiem karš bija neizdzēšama dzīves trauma. Vectēvs nekad nelepojās ar to, ka vispār karojis, no viņa nekad nedzirdēja kādus kara varonības stāstus. Viņš tikai klusējot vakara pustumsā nolika svecīti pie leģionāru pieminekļa Džūkstē. Pieminekli saspridzināja un nolēja ar sarkanu krāsu, piemiņu un atmiņas saspridzināt gan nevarēja.
Autors ir LU doktorants, Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks
* Дюков А.Р. Милость к падшим: Советские репрессии против нацистских пособников в Прибалтике М.: Фонд Историческая память, 2009.
Komentāri (31)
Absints 12.03.2015. 12.08
Tieši tā. Šobrīd izskatās, ka viss tiek pākārtots tam, ko šitie teiks, ko tie teiks… Kā mēs izskatīsimies. Varbūt drīkstam būt paši? Kāpēc būtu jāataisnojas?
Tas, ka krievu nacionālisti televīzijas kamerām iestudēs kādu šovu, ir diezgan skaidrs. Naudu Krievija iestudējumam ir piešķīrusi. Pie kam, viss cits, kas nenotiek pie pieminekļa, neatmaksājas. Iestudējumam jābūt pie tā… Tas, ka Krievijas kanāli zinās, kā novietot kameras, arī. Tād nu redzēsim, cik mūsu Drošības policija un iekšlietu orgāni būs tam sagatavojušies. Cik profesionāli tie ir. Tur ir jāprot kā ar to tikt galā bez fiziska spēka (jo kameras tikai to vien gaida)
Mums visu laiku liekas, ka ar argumentiem, faktiem varam pierādīt taisnību. Tā nav. Tam nav jēgas. Viņiem ir pārliecība, un nekādi mūsu argumenti to nemainīs. Tāpat kā viņi mūsējo.
A, ja nu tomēr – man pēc faktiem sanāk, ka Krievia ir daudz šovinistiskāka, fašistiskāka, kā mēs. Bet viņiem tas nav arguments…
http://www.crwflags.com/fotw/flags/ru%7Dnaz.html#int
3
edge_indran > 12.03.2015. 12.24
———-
16. marts ir 1952. gadā trimdā “Daugavas vanagu” iedibināts, – tas ir laikā, kad ģeopolitiskā situācija bija līdzīga pašlaik notiekošajam. Kā toreiz Korejas kara laikā, tā arī pašlaik, Ukrainas kautiņa kontekstā, – būs tikai viens efektīvs pretarguments: amerikāņu dolāri un tanki!
http://static6.businessinsider.com/image/5203c831eab8eac424000008/egypt-cannot-possibly-use-all-of-its-us-made-tanks-short-of-an-alien-invasion.jpg
0
Павел > 13.03.2015. 14.17
Тут мне кто ни будь напомнит, а куда делись полицейские батальоны виновные в убийстве мирных жителей? Мне что то кажется, а не на их ли базе создавались латышских ССовские части?
0
morgenstern > 14.03.2015. 23.34
Labprāt. Pēc tam, kad tu atbildēsi, kur palika NKVD bendes, kā tā beigās kļuva par KGB, no kuras iznira lielās kaimiņvalsts “prezidents”.
0
markoni 12.03.2015. 20.07
Es nevienu neaicinu – kur kā un kāpēc…bet – ja mēs visi spētu 16. martā sapulcēties Lestenē – esmu pārliecināts, ka tas būtu Zelta vērts pasākums !
0
Piligrims 12.03.2015. 23.36
Ja kādam par kaut ko te vajadzētu kaunēties, tad tikai sarkanajiem krieviem:
1.Bāzu līgums, kas oficiāli bija pasniegts kā aizsardzība pret hitleru – rezultāts 5.kolonna 40.g. okupācijai, kas arī bija šī līguma īstais un vienīgais mērķis. Mēs varētu piestādīt PSRS mantiniecei Krievijai norēķinu par to, ka tā nespēja nodrošināt apsolīto aizsardzību no hitlera.
2.Viena gada laikā panākt, ka latviešu vairākums senseno ienaidnieku Nr.1 Vāciju, sāk uzskatīt par atbrīvotāju un sabiedroto.
3.Latvija kā valsts, nekad nav parakstījusi draudzības līgumu ar hitleru un kopīgi nav okupējusi nevienu valsti, kā to veica PSRS un Vācija un nav rīkojusi kopīgu uzvaras parādi uz poļu līķiem.
4.Latvija kā valsts nav nodibinājusi nevienu nāves nometni kā PSRS vai Vācija. Un ja te kādam nāk drebuļi par Vācu organizēto Salaspili, lai palasa Solžeņīcinu un izdzīvojušo atmiņas par staļina “kūrortiem” Sibīrijā.
5.Par divu okupantu armiju sastāvos nelegāli mobilizēto latviešu karavīru pastrādāto 100% atbildība gulstas uz šo okupantu pleciem un tiem, kas šos kara noziegumus attaisno. Ne Latvijas valstij, ne latviešu tautai WW2 sakarā nav par ko kaunēties.
Par brīvprātīgo noziegumiem, atbildība tāpat 1.kārt gulstas uz saimnieku un komandieru pleciem un katra dalībnieka personīgi. Un nevajag sevi pazemot līdz staļina skrūvītes intelekta līmenim un atražot komunistu melus par “pareizajām un nepareizajām” tautām, noslīgstot pašu tik apkarotajā nacisma domāšanu kategorijās.
Ja PSRS būtu izpildījusi savus tukšos solījumus, tad vispār nebūtu nekāda leģiona un 16. datuma.
7
0
-1
Atbildēt
0
-1
Atbildēt
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
+2
-1
Atbildēt
+2
-1
Atbildēt
@edge_indran > Piligrims 13.03.2015. 13.58
——-
Kad “pūcei aste ziedēs?” / “Lielīb’ naudu nemaksā – paņem labāk Jaceņuka bikses izmazgā!”
Paskatīsimies, kā Ukrainā beigsies “dekolonizācija” un “lustrācija”, jo pašlaik jau daudzas pārkarsušās galvas sāk lēnām atdzist – pārāk augstu cenu pat oligarhi nevēlas.
https://www.youtube.com/watch?v=kqnpFHmznSE
0
edge_indran > Piligrims 13.03.2015. 10.19
———Piligrims Un mums tagad būtu jābūt pateicīgiem par to padumjo savienībai un tās ideoloģiskajiem mantiniekiem…..
===============================================================================
“Jums” tagad jāpateicas liberastiem, ka varat baudīt Rietumu labumus!
https://www.youtube.com/watch?v=5rQKIosWaYY
“Latvijas jauniešiem marihuāna kļuvusi par normu” http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/545365-tragiski_latvijas_jauniesiem_marihuana_kluvusi_par_normu
0
edge_indran > Piligrims 13.03.2015. 01.21
——–
Ja PSRS nebūtu pildījusi savus “tukšos solījumus”, tad būtu tā, kā tas rakstīts gr. pamatskolām “Latvijas vēsture” (G.Kurlovičs&A.Tomašūns):
“Latviju bija paredzēts padarīt atkarīgu no Vācijas, 20 gados iznīcināt vai pārvācot latviešu tautu.”(254.lpp.)
Tie, kas 20 gadus pēc kara, 1965.g., bija apzinīgā vecumā – tie 2015.g. spēj objektīvāk novērtēt PSRS solījumu izpildes pakāpi:
“Es pat gribētu apgalvot, ka no 1945. gada līdz 1990. gadam arī pastāvēja Latvijas valsts tādā pusvalsts, kvazivalsts statusā. Man liekas, tas bija ļoti svarīgi, ka Padomju Latvija nekļuva par Ostlandi, kā tas bija iecerēts Hitlera okupācijas laikā. Ka mums tomēr bija sava – kāda ar ne, tomēr sava – atribūtika, ka notika mācības latviešu valodā, ka bija kaut tas sarkani viļņotais, tomēr savs karogs, – ka tomēr bija savi formāli suverenitātes elementi. Un ka tika paturēta Konstitūcijā ierakstītā tiesība izstāties no impērijas, no PSRS sastāva. Tāpēc es tomēr šo laikmetu pilnīgi nenorakstītu.”
“Latvieši ar savu sīkstumu izķepurosies”. Saruna ar akadēmiķi Jāni Stradiņu
http://www.la.lv/latviesi-ar-savu-sikstumu-izkepurosies/
0
edge_indran > Piligrims 13.03.2015. 10.14
——–Ante Vatņiks:”Ja tantei būtu riteņi… ”
===============================================================================Operation Unthinkable was a code name of two related plans of a conflict between the Western Allies and the Soviet Union. Both were ordered by British Prime Minister Winston Churchill in 1945……” http://en.wikipedia.org/wiki/Operation_Unthinkable
Nebija tie “riteņi”, tāpēc rietumnieki ēda popkornu un stāstīja pasaciņas par drīzo karagājienu pret komunismu. Viens otrs toreiz uzķērās lētajai propagandai – traģisku likteni piedzīvoja.
https://www.youtube.com/watch?v=JXnp1ZQfzVg
0
Anti Vatņiks > Piligrims 13.03.2015. 02.05
“Latviju bija paredzēts padarīt atkarīgu no Vācijas, 20 gados iznīcināt vai pārvācot latviešu tautu.”(254.lpp.)
————————-
Ja tantei būtu riteņi…
Jā jā, PSRS viena pati uzvarēja nacistisko Vāciju, Sabiedrotie tikai ēdā popkornu.
0
Piligrims > Piligrims 13.03.2015. 03.16
Un mums tagad būtu jābūt pateicīgiem par to padumjo savienībai un tās ideoloģiskajiem mantiniekiem , kas šo karu izraisīja, pakļaujot mūs 3x okupācijai? Jeb mums tomēr ir visas iespējas piestādīt rēķinu okupantu pēctečiem, vismaz, lai beidz meklēt utis mūsu kažokā, bet labāk parūpējas par saviem ziloņiem, kas, taurēdami pret debesīm, danco pa pašu galvām.
0
Piligrims > Piligrims 13.03.2015. 12.52
Jā, tas māca vienu ļoti svarīgu lietu – iespēju un spēju uzņemties atbildību par savu dzīvi, tās prioritātēm. Ne mamma, ne paps, ne skola, ne valsts, ne partija un valdība, bet TU PATS 100% atbildi par savu dzīvi.
Sakarā ar padumjo mantojumu un deformēto psihi, mums vēl ir jārada visādi kruķi tiem sabiedrības locekļiem, kam šī spēja ir totāli atrofējusies un tiek nodota nākošajai paaudzei. Diemžēl arī rietumi ir saslimuši ar “bērnišķīgo kreisuma slimību” un cenšas radīt jaunu padumjo cilvēku,kas nav spējīgs vairs pats par sevi parūpēties, uzņemties atbildību par savu dzīvi.
Par latviešu jauniešiem: Kad tika pateikts A – likvidēta krievu valoda skolās kā obligāts priekšmets, bet nesekoja B – aizliegums to pieprasīt darba sludinājumos, ļoti daudzi nonāca ļoti neapskaužamā situācijā – Latvijā darbu dabūt nevarēja. Esmu atradis ļoti daudz sludinājumu krievu valodā, kur rakstīts, ka valsts valodas zināšanas nav nepieciešamas, bet NEVIENU sludinājumu, kur būtu rakstīts, ka krievu valodas zināšanas nav nepieciešamas.
Bez dekolonizācijas un lustrācijas mēs savas problēmas neatrisināsim nekad un putleristi mums ir sagādājuši šādu dāvanu – iespēju to veikt, kad viņi tiks patriekti, mums būs unikāla iespēja tikt vaļā no visām viņu metastāzēm – kleptokrātijas, kas ir caur audušas visu sabiedrību.
0