Bijušais Krievijas vēstnieks: 2010.gadā “krieviem bija jābūt Saeimā”

Krievijas diplomāts radiointervijā priecājas par Ušakova panākumiem un iezīmē aizkulišu lēmumus

Mums bija programma – 2009.gadam ir jābūt “krievu gadam Rīgā, bet 2010.gadam – Saeimā. Pēdējais neizdevās,” 9.marta intervijā Krievijas radio “Eho Moskvi” teic bijušais Krievijas vēstnieks Latvijā Viktors Kaļužnijs.

Gandrīz stundu ilgās radio intervijas noslēgumā Kaļužnijs atklāj Krievijas vēstniecības kārtis savas darbības laikā Latvijā. Viņš atzīst, ka “mums bija izveidota attiecību programma ar Latviju, ka 2009.gadam ir jābūt krievu gadam Rīgā, bet 2010.gadam – Saeimā”. 

Intervijā Kaļužnijs atzīst, ka “Rīgu izpildījām”. Proti, 2009.gada 6.jūnijā Latvijā notika pašvaldību vēlēšanas, un šajās vēlēšanās Rīgā uzvarēja “Saskaņas centrs”, kura priekšgalā politiķa Jāņa Urbanoviča vietā stājās jaunais no mediju vides nākušais politiķis Nils Ušakovs.

Kaļužnijs skumji atzīst, ka gadu vēlāk nav izdevies to pašu paveikt Saeimā. 2010.gada 2.oktobrī notika 10.Saeimas vēlēšanas, SC iekļuva Saeimā, bet pēc mandātu skaita partiju apvienībai bija otrais labākais rezultāts pēc “Vienotības” un valdības koalīcijā SC neiekļuva.

Jāatgādina, ka jau 2004.gadā, kad vēstnieka amatā stājās Kaļužnijs, viņa izteikumi par Latvijas okupāciju un Krievijas prezidenta Vladimira Putina paziņojums, ka Latvijas krievvalodīgajiem jābūt proporcionāli pārstāvētiem Latvijas varas struktūrās, pielīdzinot cittautiešu situāciju Latvijā bijušajai Dienvidslāvijas republikai Maķedonijai, izraisīja Latvijas politiķu sašutumu.

Kaļužnijs intervijā stāsta, ka savulaik viņš, sākot darbu Latvijā, uzskatījis, ka caur ekonomiku “iziesim uz krievu jautājumu”. Tam bijusi izstrādāta sava programma, turklāt, pēc bijušā diplomāta teiktā, “vēstniecībai jābūt atbildīgai par prezidenta direktīvu izpildi”.

Par neveiksmi “Saeimas neieņemšanā” Kaļužnijs intervijā pārmet jaunajam Krievijas vēstniekam, jo Kaļužnijs amatu atstājis 2008.gadā. Viņš arī priecājas, ka “Nils [Ušakovs] nāca pie varas, pārformēja Urbanoviča partiju”. Kaļužnijs, kā var saprast no intervijas, SC politiķiem teicis, ka viņu vecās sejas visiem ir apnikušas, “dodiet svaigu cilvēku. Atnāca svaigs cilvēks”. Uz žurnālistu jautājumu, vai Kaļužnijs priecājas, skatoties tagad uz Nilu Ušakovu, viņš atbild apstiprinoši, jo Ušakovs “pārformējis Urbanoviča partiju”.

“Diemžēl jaunais vēstnieks [Aleksandrs Vešņakovs] sāka nodarboties ar kaut ko citu un Saeimu “pazaudējām”,” sūkstās Kaļužnijs intervijā.

Viņam nepatīk arī pašreizējā Latvijas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča izteikumi par Krieviju: “Skatos, kas notiek, domāju, vai manā laikā Rinkēvičs varētu par Krieviju teikt to, ko tagad? Manā laikā nevarētu. Tad bija cieņa, mēs gribējām izvilkt [Latviju] no finanšu bedres. Kaimiņi iet pie kaimiņa pēc sāls, cukura un sērkociņiem, nekad neiet pāri ielai. Mēs esam kaimiņi, bet Amerika ir pāri ielai.”

Kaļužnijs vēstnieka amatā Latvijā ar Krievijas prezidenta Putina dekrētu tika iecelst 2004.gadā. Viņš bija viens no Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova vietniekiem, bijušais degvielas un enerģētikas ministrs.