Vai moskvičs pret 21.gadsimta hibrīdauto?

Salīdzinājumam Rīgas e-talons pret jauno Eiropas norēķinu karti

Novecojis tehnoloģiskais risinājums un nesamērīgas izmaksas – tāda ir pašreizējā Rīgas mēra Nila Ušakova politiskajai popularitātei veidotā „Rīdzinieka karte”, kas salīdzinājumā ar Eiropas e-norēķinu karti ir kā padomju laiku moskvičs pret 21.gadsimta hibrīdauto.

Tagad jau skaidri zinām, ka t.s. „Rīdzinieka karte”, kuras uzturēšana galvaspilsētas iedzīvotājiem kopumā izmaksās ap 140 miljoniem eiro, bet reklamēšanas kampaņa pirms gada – vairāk nekā 213 tūkstoši eiro, ir izgāzies projekts. „Rīdzinieka karte”, kas būtībā ir e-talons jeb biļete braukšanai sabiedriskajā transportā, savā risinājumā ir slēgta tehnoloģija, kuru nav iespējams attīstīt tālāk.

Savu uzvaras gājienu lielākajās Eiropas pilsētās un drīz vien arī Latvijā sāks Eiropas e-karte, kurā pakalpojumus var papildināt bez ierobežojuma, kurai ir visaugstākā drošības pakāpe un kas būtībā ir pilnvērtīga bankas karte, kurā lietotāja ieguldītie finanšu līdzekļi ir aizsargāti.

Jaunā Eiropas e-karte tehnoloģiski ir bezkontakta bankas karte, kas derīga jebkura veida norēķiniem. Tā uzkrāj sevī visa veida individuālo informāciju.

Kā zinām, pēc „Rīdzinieka kartes” bija jāstāv milzum garās rindās, reizēm uz Klientu apkalpošanas centriem nācās doties pat vairākas reizes, savukārt e-talona derīguma termiņš ir īss, un nauda par to jāiemaksā avansā. „Rīdzinieka karte” nespēj sevī akumulēt daļai rīdzinieku pienākošos pabalstus, piemēram, skolēni ar tām nevar norēķināties par pusdienām skolās, jo tur nav terminālu. Savukārt, lai iegūtu tās atlaides, kas rīdziniekiem paredzētas pāris slimnīcās, Dzemdību namā un Zooloģiskajā dārzā, pietiktu ar papīra gabaliņu vizītkartes lielumā – nav nepieciešams tērēt miljonus plastikātam.

Bezkontakta bankas kartes sistēmas ieviešana ir lētāka par e-talonu pat vairāk nekā divas reizes. Rīgā kontrole pār finanšu plūsmu un „Rīdzinieka kartes” sistēmas uzturēšanu ir vienās rokās – Rīgas domes vadības pārziņā. Naudas plūsma ir necaurskatāma un neļauj spriest par piešķirtā finansējuma atbilstību.

Jau tagad var izteikt gandarījumu, ka „Rīdzinieka karte”, kas sākotnēji diemžēl bija radīta kā politiskā PR projekts un līdzeklis papildus nodokļu maksātāju piesaistei parādos slīgstošajai galvaspilsētas saimniecībai, vairs nešķels Latvijas iedzīvotājus rīdziniekos un nerīdziniekos. Mēs zinām, cik sāpīgi cilvēki to uztvēra, un tieši tāpēc iedzīvotāju sadalīšanu īstenot neizdevās.

Paies ne tik ilgs laiciņš, un mūsu rokās, cerams, bez starpgadījumiem nonāks jaunās bezkontakta bankas kartes, kas būs derīgas, lai spētu brīvi norēķinātos par jebkuru pakalpojumu jebkurā no ES valstīm un to galvaspilsētām.

Principiālo lēmumu Latvija jau ir pieņēmusi – valstī ir nepieciešama mūsdienīga, daudzfunkcionāla, droša un caurskatāma norēķinu karte, kurā var integrēt visus iedzīvotājiem svarīgākos pakalpojumus, ieskaitot maksu par sabiedrisko transportu.

Autors ir Rīgas domes Nacionālās apvienības frakcijas priekšsēdētājs