Mogerīni: Austrumukrainā kopumā notiek pamiera ievērošana

ES sankcijas šobrīd netiks atceltas, un, ja nepieciešams, tad ES gatava tās pastiprināt

Austrumukrainā kopumā notiek pamiera ievērošana, lai arī atsevišķās jomās tas bijis pārkāpts, šodien Saeimas rīkotā ārpolitikas un drošības konferencē norādīja Eiropas Savienības (ES) augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Federika Mogerīni, vēsta LETA.

Savā runā par kopējām ārpolitikas un drošības politikas prioritātēm un uzdevumiem Mogerīni norādīja, ka pie ES robežām ir divas krīzes – Ukrainā un Lībijā.

Mogerīni vakar bijusi saruna ar Ukrainas prezidentu Petro Porošenko. Viņa sacīja, ka būtībā viss darbs ir vērsts uz to, lai ES ar savu politiku varētu sniegt atbalstu Ukrainai Minskas vienošanās izpildē. “Līdz šim pamiers atsevišķās jomās ir pārkāpts, bet kopumā mēs redzam, ka tā ievērošana notiek,” uzsvēra Mogerīni.

“Būs jānodrošina konkrēts atbalsts, proti, ES organizēs trīspusējās diskusijas par enerģētikas jautājumiem, gāzes piegādēm. Tāpat turpināsim darbu pie brīvās tirdzniecības līguma noslēgšanas. Es domāju, ka Ukraina spēs mainīt situāciju, ja strādās pie reformām, tāpēc jāsniedz atbalsts Ukrainas varas iestādēm. Tas nav viegli, jo reformas pat miera apstākļos ir sarežģīti veikt,” norādīja augstā pārstāve.

Ukraina nekad nav meklējusi un nemeklēs konfliktu ar Krieviju. Arī ES nemeklē konfliktu ar nevienu no savām kaimiņvalstīm, uzsvēra Mogerīni.

ES sadarbojas ar Krieviju starptautiskajos procesos, piemēram, terorisma apkarošanā, taču ir svarīgi turpināt kontaktus ar Krievijas jauniešiem, studentiem, lai viņiem parādītu, ka ar Eiropu jāsadarbojas. “Mēs negribam pazaudēt šos kontaktus,” viņa uzsvēra.

Runājot par krīzi pie ES dienvidu robežas Lībijā, Mogerīni norādīja, ka šajā valstī notiekošais rada draudus visam kontinentam. ES nevar atļauties, ka pie tās robežām notiek šādi konflikti, jo tas rada terorisma un cilvēktirdzniecības draudus. “Mēs darīsim visu, lai sniegtu atbalstu un atjaunotu Lībijā valsti. Jāpanāk, lai Lībija neiekļūst varas vakuumā. Šobrīd to ir grūti nosaukt par valsti,” uzsvēra Mogerīni.

Viņa arī norādīja, ka ES jāturpina piedalīties tuvo austrumu miera procesā, jo situācija var kļūt nestabilāka un traģiskāka, tāpēc to nevar atstāt pašplūsmā un ir jānovērš sadursmes.

Augstā pārstāve arī akcentēja, ka ES vienmēr jāpatur prātā kopējā globālā situācija, proti, attiecības ar Latīņameriku un Āfriku. Konkrēti ar Āfriku – politisko partnerību. Mēs esam pievērsuši mazāk uzmanības politiskai partnerībai. Vienlaikus jādomā, kā papildināt politiku un uzlabot drošību partnervalstīs. Mums jāatbalsta tiesiskums un tiesībaizsardzības iestāžu darbs. Taču ir tik daudz uzdevumu, kas jāpilda drošībā un ārpolitikā, pauda Mogerīni.

Amatpersona pieskārās arī Rīgā vasarā gaidāmajam Austrumu partnerības samitam, kurš notiks Ukrainas krīzes kontekstā. “Mums nav jābalstās uz blokiem, ES mērķis nav paust negāciju pret jebkuru valsti pasaulē. Mēs vēlamies parādīt savām partnervalstīm savu gatavību mazināt spriedzi mūsu kontinentā. Mūsu mērķis ir veidot jaunas saiknes, nevis pārcirst vecās. Austrumu partnerība nekad nav bijusi valdību savstarpējais projekts,” norādīja augstā pārstāve. Vasarā arī paredzēts Eiropadomē runāt par drošību. “Galvenie uzdevumi ir skaidri – jāgarantē drošība un jāuzlabo aizsardzības sektors. Lai panāktu reālas investīcijas aizsardzības sektorā, nepieciešamas viss sabiedrības atbalsts,” noslēdza Mogerīni.

Jau ziņots, ka Ukrainas, Francijas, Vācijas un Krievijas līderi 12.februārī sarunās Minskā vienojās par karaspēka un smagās tehnikas atvilkšanu, kā arī par uguns pārtraukšanu Ukrainas austrumos, sākot no 14.februāra pusnakts.

Izpildot Minskā noslēgtās vienošanās, Ukraina sākusi atvilkt smagos ieročus no frontes līnijas.