Bērziņš: Skaļa kliegšana ne vienmēr nozīmē aktīvu pozīciju

Valsts prezidents savā amatā saskata būtisku veikumu ekonomikas uzlabošanā

Manas prezidentūras laikā Latvijā ir bijuši vērojami būtiski uzlabojumi valsts ekonomiskajā situācijā. Savukārt skaļa kliegšana ārpolitikā ne vienmēr nozīmē aktīvu pozīciju, tā otrdien LNT rīta raidījumā „900 sekundes” teica Valsts prezidents Andris Bērziņš, atbildot iepriekš izteiktajai kritikai par kuslajām Latvijas vadošo amatpersonu izpausmēm ārpolitikā.

Bērziņš teica, ka „Latvijas prezidentūra ES padomē uzliek mums daudz pienākumu, arī ārpolitikā”, tāpēc „skaļa kliegšana nenozīmē aktīvu pozīciju”. Piemēram, 9.maija jautājumā lēmums par nebraukšanu uz Maskavu pieņemts ciešā kontaktā ar citām Latvijas augstākajām amatpersonām. Tā bija kopīga un saskaņota rīcība, izejot no tā, ka Latvija ir Eiropas Savienības prezidējošā valsts, teica Bērziņš.

Jau rakstīts, ka bijušais prezidents Valdis Zatlers raidījumam “Nekā personīga” svētdien par Valsts prezidenta nostāju teica, ka “katram vēstures periodam ir savs cilvēks, un nākošajos četros gados jābūt ļoti aktīvam. Es pat teiktu – skaļam. Labi saprotamam gan Latvijai, gan arī ārzemēs. Jo būtiski, ka arī cilvēkiem Latvijā ir jāsaprot, ko viņš saka ārzemēs”.

Prezidents Bērziņš šorīt izteicās, ka viens nav karotājs, tāpēc viņa “darbība uz ārpusi” bijusi vērsta uz to, lai “iesaistītu pēc iespējas lielāku daudzveidību no dažādām nozarēm”. Bērziņš paskaidroja, ka viņa darbības laikā ir notikušas vairāk nekā 12 plašas ārvalstu vizītes ar biznesa, izglītības un citu nozaru pārstāvju piedalīšanos.

Kā jomas, kurās nav vērojams pietiekams progress, Bērziņš nosauca reģionālo attīstību un pašvaldību reformu, jautājumus, kas saistīti ar migrāciju un darbaspēka mobilitāti, kā rezultātā Latvija ir pazaudējusi ceturto daļu iedzīvotāju, un arī enerģētikas jautājumi esot palikuši “tikai tādā likumdošanas līmenī”. Tie ir jautājumi, kur mēs esam kļūdījušies un ir jāstrādā, piebilda politiķis.

Prezidents teica arī, ka katrai valstij hibrīdkara ziņā ir sava situācija un Latvijā būtiska ir pašvaldību loma, īpaši pierobežā. Bērziņš uzsvēra, ka šobrīd Latvijai militāru draudu nav.

Taujāts, ko svarīgu viņš savas prezidentūras laikā ir izdarījis, Bērziņš norādīja, ka viņa prezidentūras gados Latvijas eksports ir pieaudzis par vairāk nekā 20%, bet bezdarbs ir krities no 16% līdz 10%, tomēr Bērziņš atzina, ka tas nav gluži viņa vienpersonisks nopelns.

Bērziņš līdz šim nav atklājis, vai grasās atkārtoti kandidēt uz Valsts prezidenta amatu, solot to izdarīt tikai aprīlī. Otrdienas rītā viņš teica, ka atklātas Valsts prezidenta vēlēšanas vēlas iekšēji nestabilas partijas, kas šaubās par savu biedru balsojumu. 

Jāatgādina, ka viņš pats amatā nonāca aizklātā balsojuma apstākļos, kad lielākā daļa Saeimas deputātu publiski savu atbalstu bija solījuši otram prezidenta amata kandidātam – Valdim Zatleram, raksta LETA.

Bērziņš atkārtoti nesniedza skaidru atbildi, vai viņš atbalsta atklātu Valsts prezidenta ievēlēšanu. Tas ir politiķu jautājums, lai viņi tur strīdas, izteicās Bērziņš, tomēr paskaidrojot, – ja partijā neesot skaidras situācijas, “tad viņiem, protams, vajag kontrolēt savus biedrus” un ir vajadzīgs atklātais balsojums, bet, ja partija ir vienota, tad šādam spēkam šaubas nerodoties. Šajā jautājumā nav vienkāršas atbildes un katrai politiskajai partijai ir savas intereses, piebilda politiķis.

Prezidents nedomā, ka šī jautājuma dēļ varētu sašķelties koalīcija. Bērziņš atturējās sniegt konkrētu atbildi, cik stabila pašlaik ir Laimdotas Straujumas (V) vadītā valdība, tomēr, skatoties uz valdības locekļu sadarbību valsts aizsardzības jautājumos, viņam radusies pārliecība, ka valdība darbojas saskaņoti.