Saeima ievieš kriminālatbildību par prettiesisku dalību bruņotā konfliktā ārzemēs

Šo likuma pantu varēs piemērot arī gadījumos, kad persona fiziski neatrodas konflikta valstī

Saeima otrajā, galīgajā, lasījumā pieņēma Krimināllikuma grozījumus, ieviešot kriminālatbildību par prettiesisku piedalīšanos bruņotā konfliktā, par bruņota konflikta finansēšanu, kā arī vervēšanu, apmācīšanu un nosūtīšanu bruņotam konfliktam, ziņo LETA.

Prettiesiska piedalīšanās bruņotā konfliktā šī likuma izpratnē ir aktīva piedalīšanās ārpus Latvijas teritorijas notiekošā bruņotā konfliktā, kas vērsts pret valsts teritoriālo neaizskaramību vai politisko neatkarību vai citādi ir pretrunā Latvijai saistošām starptautiskajām tiesībām. Par šādām darbībām noteikta brīvības atņemšana uz laiku līdz desmit gadiem ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem. Tāds pats sods būs arī par bruņota konflikta finansēšanu.

Kā iepriekš noskaidroja Juridiskās komisijas deputāti, šo likuma pantu varēs piemērot arī gadījumos, kad persona fiziski neatrodas konflikta valstī, bet, piemēram, Latvijā un vienlaikus attālināti veic darbības, ko var traktēt kā aktīvu piedalīšanos bruņotā konfliktā, informēja Saeimas Preses dienestā.

Līdz šim nebija tiesiska pamata ierobežot pārvietošanās brīvību un saukt pie atbildības personas, kuras aktīvi piedalās ārvalstīs notiekošos bruņotos konfliktos, norāda likuma grozījumu autori. Ja kļūst zināms, ka persona plāno iesaistīties šādā konfliktā ārvalstīs, ar viņu var veikt vien preventīvas pārrunas, taču nav efektīvu instrumentu, lai novērstu izceļošanu. Piedalīšanās ārvalstīs notiekošā bruņotā konfliktā, sevišķi gadījumos, kad tā saistāma ar dalību nekonvencionālos bruņotajos spēkos vai paramilitārās grupās, liecina par būtiskiem apdraudējumiem civiliedzīvotājiem un starptautiskajam mieram kopumā, ko apliecina arī konflikta eskalācija Ukrainā. No Latvijas ārējās drošības viedokļa ir būtiski nepieļaut valstspiederīgo iesaisti konfliktā kā tādu, uzsvērts likuma grozījumu anotācijā.

Iekšlietu ministrijas pārstāve Evika Siliņa Juridiskās komisijas deputātus iepriekš informēja, ka pie līdzīga tiesiskā regulējuma izveides strādā arī vairākas citas Eiropas valstis.