Valsts kontrole: iedzīvotāji par atkritumiem pārmaksā 3,6 milj. eiro

Izvešanas maksa aprēķināta pēc pārspīlētiem datiem, nepamatoti iekasēts dabas resursu nodoklis

Latvijas iedzīvotāji 44 pašvaldībās laikposmā no 2012.gada 1.janvāra līdz 2014.gada 30.jūnijam par atkritumu apsaimniekošanu pārmaksājuši kopumā 3 647 341 eiro, revīzijā secinājusi Valsts kontrole (VK). Kā ziņo aģentūra LETA, pārmaksa radusies, atkritumu apsaimniekotājiem izmantojiot patiesībai neatbilstīgu aprēķinu metodiku un iekasējot dabas resursu nodokli par šķirotiem atkritumiem.

Revidenti secinājuši, ka atkritumu apsaimniekotāji nepareizi pārrēķinājuši izvesto atkritumu apjomu no tonnām uz kubikmetriem. Izmantoti aprēķini ar mākslīgi palielinātiem datiem, pavēstīja VK padomes locekle Marita Salgrāve. Rezultātā iedzīvotāji 25 pašvaldībās ir nepamatoti samaksājuši 2 076 380 eiro par faktiski neesošu atkritumu apglabāšanu poligonos.

Nepatiesus datus izmantojuši Ziemeļvidzemes reģiona atkritumu apsaimniekotāji, Jelgavas un Ozolnieku novada atkritumu apsaimniekotāji, kas automātiski pieņēmuši, ka viens atkritumu kubikmetrs sver 200 kg, lai gan tas neesot korekti.

Otra pārmaksa 1 570 961 eiro apmērā radusies, iekasējot dabas resursu nodokli par šķirotiem atkritumiem. Šī neatbilstība konstatēta kopumā 44 pašvaldībās, lai gan normatīvie akti paredz, ka par atkritumiem, kas nodoti šķirošanai, dabas resursu nodoklis nav jāmaksā, skaidroja Salgrāve. Šādus nepamatotus izdevumus radījuši atkritumu apsaimniekotāji Jelgavas pilsētā, Ozolnieku novadā un Jelgavas novadā kopumā 856 156 eiro apmērā, Ventspils atkritumu apsaimniekošanas reģionā 213 815 eiro apmērā, Vidusdaugavas atkritumu apsaimniekošanas reģionā un Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas reģionā 468 725 eiro apmērā.

VK revīzijās secinājusi, ka ir problēmas noslēgtajos līgumos ar atkritumu apsaimniekotājiem gan ar pašvaldībām, gan iedzīvotājiem. Lai gan pašvaldības ir atbildīgas par to, lai visi būtu noslēguši līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju, konstatēti gadījumi, kad līgumi nav bijuši noslēgti. Tas nozīmē, ka līgumus nenoslēgušie ar saviem atkritumiem vai nu piesārņo vidi, vai arī izmet tos citos konteineros, un otrajā gadījumā par šiem atkritumiem maksā citi iedzīvotāji. Atklājies, ka pašvaldībām trūkst informācijas par mājsaimniecību skaitu.

Valsts kontroliere Elita Krūmiņa, komentējot revīzijā atklāto, atzina, ka revidentiem bijis daudz pārsteigumu. Konstatēts, ka pašvaldības “caur pirkstiem” skatās, kā atkritumu apsaimniekošanas komersanti tiek galā ar saviem pienākumiem. “Jāatzīst, ka ”caur pirkstiem” ir skatījusies arī atbildīgā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Ja pārkāpumi ir sistemātiski, tas nozīmē, ka ar nozares uzraudzību kaut kas nav kārtībā,” teica Krūmiņa.

Revīzijā ir konstatēts, ka pašvaldības neefektīvi uzrauga atkritumu apsaimniekošanu, bet ir arī pārkāpumi, kas nav sistemātiskas parādības, piemēram, sadārdzinātas atkritumu transportēšanas izmaksas, nepamatotas dotācijas, rēķinā iekļauti nesaņemti pakalpojumi. Ir bijušas arī nelikumīgas darbības no nevalstisko organizāciju puses, iekasējot maksājumus no komersantiem.