Grieķijas vēlēšanu uzvarētājs Aleksis Ciprs (40) vēlas pavisam citādu Eiropu – tādu, kurā Vācijai vairs nav tik liela teikšana kā līdz šim. Vai harismātiskais politiķis atradīs dzirdīgas ausis ne tikai savās mājās, bet arī citur?
Lai pierādītu saviem vēlētājiem, ka atšķiras no iepriekšējiem valsts vadītājiem, Aleksis Ciprs spēra simbolisku soli. Uzreiz pēc premjerministra zvēresta nodošanas devās uz Grieķijas pretošanās kustības piemiņas vietu, ko sauc par Miera altāri. Tur, Atēnu nomalē, 1944.gada 1.maijā nacisti nošāva 600 pretošanās kustības dalībnieku, to vidū 200 komunistu no Haidari koncentrācijas nometnes.
Sapulcējušies cilvēki uzgavilēja, aplaudēja, centās apskaut un sabučot. Miesassargi pat nemēģināja atstumt sajūsminātos ļaudis. Kad premjers nolika puķes, pūlis sāka skandināt: «Pretestības kustība ir mūsu nācijas ceļš!» Kāds pensionārs iesaucās: «Vācu okupācijai beidzot pielikts punkts!»
Nav ne mazāko šaubu, ka Ciprs ar šo vietas izvēli gribēja dot signālu – Grieķija cenšas atbrīvoties no jauna jūga. Priekšvēlēšanu kampaņas laikā viņš nenogurstoši atkārtoja, ka «grieķiem ir jāatgūst pašcieņa». Viņš nebūtu ievēlēts, ja liela daļa grieķu vēlētāju neizjustu pazemojumu, ko sagādājusi līdzšinējā Grieķijas politiskā elite un arī citu Eiropas valstu līderi.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.