Pirmais miljons nu ir veikts!

Tiešraide no plūdiem Ogrē un Saeimas deputāta veidota ārpolitikas diskusija – šie ir tikai pāris piemēri jaunajiem sabiedriskā pasūtījuma raidījumiem, par kuriem gadā valsts maksā miljonu eiro. Kā trim maziem kanāliem izdodas aizpildīt ētera caurumu, ko pērn radīja TV3 un LNT aiziešana no bezmaksas nacionālās apraides?

Atrast Ogres televīziju Maskavas ielā 459 šķiet tikpat liels izaicinājums kā uziet labu auto Rumbulas tirgū. Aiz rezerves daļu tirgotavas un autoplača, kas pilns ar piekabēm, daudzstāvu ēkā vienas no durvīm paver ceļu uz redakciju. Norāžu nav, bet viņi paši sevi dēvē par «optimistu televīziju». Cieši sarūmējies strādā bariņš jauniešu – notiek raidījumu ierakstīšana, montāža. Sabiedriskā pasūtījuma ietvaros valsts pērn par šīs redakcijas gatavotiem raidījumiem samaksāja 349 tūkstošus eiro, tāda pati summa paredzēta arī šogad. 

Tātad divos gados šai televīzijai atvēlēti 0,7 miljoni eiro nodokļu maksātāju naudas. Salīdzinājumam – tas ir gandrīz tikpat, cik informatīvā kara apstākļos valsts šogad sabiedriskajai televīzijai piešķīrusi ziņām krievu valodā (LTV7 šim mērķim šogad paredzēti 742 tūkstoši eiro).

Trīs jaunie sabiedriskā pasūtījuma pildītāji Latvijā bezmaksas virszemes apraidē sāka raidīt pirms gada, aizpildot tukšumu pēc MTG lēmuma pārcelt populāros kanālus TV3 un LNT tikai uz maksas platformām. Raidorganizāciju uzraugs NEPLP steigā izsludinātā konkursā atrada šos aizvietotājus, kā galveno sava lēmuma argumentu piesaucot to, ka citādi visas virszemes apraides izmaksas – aptuveni miljons eiro gadā – tik un tā būs jāsedz Latvijas televīzijai jeb nodokļu maksātājiem, bet par to pašu summu vismaz jācenšas dabūt pretī jaunu saturu. Atbilstoši konkursa nolikumam trīs kanāli – Re:TV, Rīga TV24 un OTV – trīs gadus saņem no valsts budžeta 348,6 tūkstošus eiro gadā katrs, lai veidotu sabiedriskā pasūtījuma raidījumus. Pirmais gads ir pagājis, un miljons iztērēts – laiks secinājumiem, ko sabiedrība par šo naudu ir ieguvusi.