Rinkēvičs: ES drošības stratēģija ir novecojusi

Ministrs: ES joprojām nav atkopusies no krīzes sekām

Eiropas Savienības (ES) drošības stratēģija ir novecojusi, šādu viedokli ārpolitikas debatēs Saeimā pauda Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V).

Runājot par situācijas attīstību pasaulē, ministrs norādīja, ka ES robežu tuvumā, kā arī tradicionālajos un jaunajos karstajos punktos ES drošības stratēģija ir novecojusi.

“Tās pirmais teikums “Eiropa nekad agrāk nav bijusi tik labklājīga, droša un brīva” jau pats par sevi liecina, cik tāla ir šī gada realitāte no 2003.gadā rakstītā. Tāpēc jau mūsu prezidentūras laikā ir nepieciešams uzsākt tās pārskatīšanu. ES daudz vairāk jāinvestē kopējo aizsardzības spēju attīstībā, aizsardzības budžetu palielināšanā, sadarbības ar NATO uzlabošanā, kā arī aizsardzības rūpniecības modernizācijā,” pauda ministrs.

Politiķis norādīja, ka Latvija sniegs ieguldījumu Eiropas Kopējās drošības un aizsardzības politikas stiprināšanā, piedaloties Kopīgās drošības un aizsardzības politikas misijās un operācijās Afganistānā, Gruzijā, Somālijā un Mali. Tāpat tiek plānota arī Latvijas dalība ES civilajā misijā Ukrainā, ziņo LETA.

ES joprojām nav atkopusies no krīzes sekām, norādīts ārlietu ministra ikgadējā ziņojumā par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un ES jautājumos.

Ministra ziņojumā atgādināts, ka pagājušais gads Latvijas integrācijas Eiropā vēsturē paliks kā gads, kurā Latvija pievienojās eirozonai, kļūstot par deviņpadsmito tās dalībnieci. Tomēr šogad izaicinājumus ES noteiks starptautiskā vide, kā arī iekšpolitiskā situācija ES. Tiek paredzēts, ka šogad lielākais izaicinājums saistīsies ar drošības situāciju pie ES robežām un tās varbūtēju pasliktināšanos. Tāpat aktualitāti nezaudēs migrācijas spiediens, galvenokārt uz ES dienvidu robežām.

No ES iekšējiem faktoriem vislielākais izaicinājums joprojām būs ekonomiskās izaugsmes un konkurētspējas veicināšana, kā arī sociālie jautājumi. Tāpat tiek uzsvērts, ka ES joprojām nav atkopusies no krīzes sekām. Šī iemesla dēļ ekonomiskās stagnācijas draudi šogad aktualizēs diskusiju ES par līdzšinējo ekonomikas pārvaldes un budžeta disciplīnas instrumentu efektivitāti.

Savukārt ES konkurētspējas veicināšanā liela nozīme būs ES vienotā tirgus stiprināšanai, nodrošinot investīciju piesaisti, efektīvu regulējuma piemērošanu un veicinot uzņēmējdarbības attīstību. Tāpat būtiska būs Latvijas iesaiste līdzīgi domājošo ES dalībvalstu grupas pašiniciatīvas pasākumos, veicinot pilnvērtīgāku vienotā tirgus potenciāla izmantošanu un veidojot proaktīvu un pozitīvu Latvijas tēlu.

Latvijai arī šogad būs būtiski sadarboties ar ES augsto pārstāvi ārējā un drošības politikā, veicināt drošību, ekonomisko un sociālo stabilitāti ES kaimiņu valstīs un plašākā pasaulē.

“Ekonomiski spēcīga un sociāli stabila ES, kas īsteno aktīvu un vienotu ārpolitiku, ļaus vairot iedzīvotāju ticību Eiropas sadarbības idejai, kā arī stiprinās ES pievilcību starptautiskajā arēnā,” pausts ziņojumā.

Āboltiņa: Latvijai par drošību jādomā aizvien aktīvāk

Tagad Latvijai kā nelielai valstij par drošību ir jādomā aizvien aktīvāk, pievēršot uzmanību savām vājajām vietām, arī civilajai aizsardzībai un sabiedrības iesaistei drošības stiprināšanā, ceturtdien, uzrunājot kolēģus Saeimas ārpolitikas debatēs, uzsvēra partijas “Vienotība” Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.

Nākotnē aizvien lielāks uzsvars liekams uz sabiedrības iesaisti drošības stiprināšanā – jaunsargu un zemessargu plašāku iesaisti militāru iemaņu apgūšanā, sabiedrības izglītošanā un arī patriotisma vairošanā, teica Āboltiņa, uzsverot, ka drošības apdraudējuma gadījumā tas var būt nozīmīgs iekšējās drošības balsts.

“Krievijas agresija ir satricinājusi globālo starptautisko kārtību, un, neraugoties uz to, ka Latvijā tiešu militāru draudu nav, Krievijas aizvien uzstājīgākie spēka demonstrējumi, agresīvās militārās mācības ne tikai Baltijas pierobežā, pastāvīga klātbūtne pie jūras robežām, provokācijas gaisa telpā, neļauj mums šogad ieslīgt pašapmierinātībā,” pauda Āboltiņa.

Vienlaikus deputāte atgādināja, cik nozīmīgs ieguvums Latvijas drošības stiprināšanā ir pagājušajā gadā notikušais NATO samits Velsā. “Alianses apņemšanās stiprināt NATO, tostarp Baltijas valstu, militārās spējas, NATO spēku klātbūtne Baltijā un Latvijā, ņemot vērā mūsu valsts vēsturisko pieredzi un pastāvošo spriedzi, cilvēkiem nozīmē daudz,” norādīja Āboltiņa. 

Arī nesenie traģiskie notikumi Parīzē diemžēl ir apliecinājums tam, ka draudi Eiropas drošībai ir ne vien daudzveidīgi un savstarpēji saistīti, bet kļūst aizvien sarežģītāki un vērienīgāki. “Mēs neapšaubāmi varam ar zināmu atvieglojuma sajūtu uzņemt atbildīgo drošības dienestu vērtējumu tam, ka Latvijā, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, terorisma draudu līmenis ir zems, tomēr mums jāapzinās, ka Latvija nepastāv izolēti kopējā Eiropas kartē,” pauda Āboltiņa. Savā uzrunā deputāte norādīja, ka jau tuvākajā laikā ļoti nopietni visos līmeņos jāpievēršas tieši radikalizācijas un neiecietības mazināšanai, kā arī naida runas problemātikas novēršanai.

Vērtējot Eiropas valstu reakciju uz nesenajiem traģiskajiem notikumiem un drošības izaicinājumiem, Āboltiņa atzina, ka šoreiz Eiropa simboliski parādījusi ārkārtīgi lielu saliedētību, ticību, cieņu un nozīmi tās vērtībām – mieram, solidaritātei, cilvēktiesībām un pamatbrīvībām. “Lai nosargātu demokrātiju, un demokrātiskās vērtības, lai rastu stabilitāti Eiropā, svarīgāk par visu ir būt vienotiem un saliedētiem,” uzsvēra Āboltiņa.

“Tas ir atmodinājis mūs visus, jo esam apzinājušies propagandas bīstamību, jeb precīzāk, tās monopola bīstamību. Un šī nav tikai Latvijas vai Baltijas problēma,” uzsvēra deputāte, norādot, ka vairākas Eiropas valstis, saskaroties ar Krievijas izvērstā informatīvā kara sekām, ir apzinājušās nepieciešamību cīnīties ar Krievijas propagandas aktivitātēm.

Visu Rinkēviča uzrunu Saeimā lasiet šeit.