Kāpēc uzbruka “Charlie Hebdo”?

Teroristu sarīkotā asinspirts neapturēs satīriskā žurnāla iznākšanu, jo “stulbums neuzvarēs”

Šonedēļ Parīzē notika asiņainākais teroristu uzbrukums Francijā 40 gadu laikā, kad bruņoti cilvēki trešdien iebruka Francijas satīriskā žurnāla “Charlie Hebdo” redakcijā un apšaudē nogalināja kopumā 12 cilvēkus. Bez policistiem un apsardzes darbiniekiem tika nogalināti astoņi žurnāla darbinieki, arī pazīstami karikatūristi. Desmit cilvēki uzbrukumā guva ievainojumus.

Kas bija “Charlie Hebdo”?

Iknedēļas žurnāls “Charlie Hebdo” tika dibināts 1969.gadā, balstoties uz satīriskā žurnāla “Hara-Kiri” bāzes. Tā pamatkoncepcija ir izpausties par visiem aktuāliem notikumiem, tai skaitā arī traģiskiem. Sākumā žurnāls saucās “Hara Kiri Hebdo”, kas bija veltījums tā priekšgājējam, taču jau pēc gada Francijas varas iestādes žurnālu slēdza par tajā publicēto joku par bijušo Francijas prezidentu Šarlu de Gollu. Pēc tam medijs mainīja savu nosaukumu uz “Charlie Hebdo” (franču valodā saīsinājums “hebdo” nozīmē “nedēļas”).

“Charlie Hebdo” pārstāv kreisus politiskus uzskatus, kā arī savās satīrās vēršas pret reliģiskajiem aizspriedumiem, sākot no katoļiem, beidzot ar islāmu. Žurnālisti kritizē un izsmej arī politiķus, it īpaši Francijas politiķus.

“Charlie Hebdo” redakcija uzskata, ka jokiem nav aizliegtu tēmu, tāpēc arī reliģija nevar būt tabu. 2008.gadā medijs uzvarēja tiesā musulmaņu kopienu, kurai nepatika, ka žurnāls 2006.gadā bija pārpublicējis no dāņu laikraksta “Jyllands-Posten” musulmaņu pravieša Muhameda karikatūras un tādējādi arī par “Charlie Hebdo” uzzināja visā pasaulē.

2006.gadā žurnāls arī publicēja “12 manifestu”, kurā islāmisms tika nosaukts par “jauno totalitārismu”. Manifesta autori aicināja sabiedrību nepadoties reliģiskajam totalitārismam un paziņoja, ka “runa nav par civilizāciju sadursmi vai Rietumu un Austrumu antagonismu, bet par globālu cīņu, kurā demokrātijai pretstāv teokrātija”.

Redakcijā skaidro – lai arī tā katrā numurā publicē daudz provokatīvu materiālu par dažādām tēmam, asi negatīvu reakciju izsaukušas tikai karikatūras par pravieti Muhamedu.

Šis nebija pirmais uzbrukums “Charlie Hebdo” redakcijai. 2011.gadā notika uzbrukums redakcijai, kurā tika izmantoti tā dēvētie Molotova kokteiļi. Toreiz žurnāls pravieti Muhamedu nodēvēja par savu viesredaktoru un uz žurnāla vāka publicēja pravieša attēlu, kurā Muhameds teic: “Simts sitienu ar pātagu tiem, kuri no smiekliem nenomirs.” Uzbrukumā redakcija tika pilnībā sadedzināta.

Tomēr nedz draudi, nedz vardarbība, nedz tiesas prāvas līdz šim nebija piespiedušas “Charlie Hebdo” atkāpties no savas nostājas, un 2012.gadā tā slejās atkal parādījās Muhameda karikatūras. Šoreiz pravietis bija attēlots kails. 

Kāpēc uzbruka 7.janvārī?

Šā gada 7.janvārī “Charlie Hebdo” numurs ievadrakstā stāstīja par franču rakstnieka Mišela Velbeka jauno romānu “Soumission”, kas vēsta par musulmaņu nākšanu pie varas Francijā 2022.gadā, ka Francijas prezidents tad ir musulmanis un Eiropa islamizējas. Romāns kļuva par sensāciju vēl pirms tā iznākšanas. “Soumission” nonāca pārdošanā tieši trešdien, kad ar automātiskiem ieročiem bruņoti islāmisti Parīzē iebruka žurnāla “Charlie Hebdo” redakcijā.

Bez tam dažas stundas pirms uzbrukuma redakcijai “Charlie Hebdo” tviterkontā parādījās karikatūra par “Islāma valsts” līderi Abu Bakralu Bagdadi.

Kas uzbruka?

Francijas drošības spēki par uzbrukumu redakcijai aizdomās tur divus brāļus. Tie ir 32 gadus vecais Šerifs Kuaši un viņa 34 gadus vecais brālis Saids, kuri abi dzimuši Parīzē. Viņi raksturoti kā bruņoti un bīstami.

Abi gadiem ilgi atradušies ASV terorismā aizdomās turamo personu sarakstā, atklājusi kāda ASV tiesībsargājošo iestāžu amatpersona.

Viens no diviem aizdomās turamajiem par slaktiņa sarīkošanu Saids Kuaši 2011.gadā nelegāli ieradies Jemenā. Saids Kuaši Jemenā palicis kopā ar cilvēku, kurš bijis saistīts ar “Al Qaeda”, un vēlāk kalnu rajonā pievienojies grupējuma militārās apmācības nometnei.

Teroristu organizācijas “Islāma valsts” garīdznieks grupējuma kaujinieku vārdā uzņēmies atbildību par uzbrukumu Francijas žurnāla “Charlie Hebdo” redakcijai. “Mēs sākām ar Francijas operāciju, par ko mēs uzņemamies atbildību. Rīt būs Lielbritānija, Amerika un citas,” sprediķī “Islāma valsts” kontrolētajā Irākas pilsētā Mosulā paziņoja garīdznieks Abu Saads al Ansari. “Šī ir vēsts visām valstīm, kas piedalās [ASV vadītajā] koalīcijā, kas nogalinājusi “Islāma valsts” dalībniekus,” viņš piebilda.

Kas ir bojāgājušie?

Stefans Šarbonjē (Šarbs), 48, “Charlie Hebdo” galvenais redaktors un karikatūrists

Nostrādāja redakcijā vairāk nekā 20 gadu. Pēc pravieša Muhameda karikatūras publicēšanas 2011.gadā viņam bija pastāvīga apsardze. 2012.gadā Šarbonjē teica, ka nebaidās no atriebības. “Man nav bērnu, nav sievas, nav kredītu. Varbūt izklausīsies patētiski, bet es dodu priekšroku labāk mirt stāvus, nevis dzīvot uz ceļiem.” 2013.gadā viņš tika iekļauts “Al Qaeda” tā saucamajā melnajā sarakstā. Žurnāla pēdējā numurā bija publicēta viņa karikatūra “Francijā joprojām nav terora aktu? Pagaidiet, mums vēl priekšā ir viss janvāris apsveikumiem”.

Žans Kabī, 77, franču karikatūras klasiķis

Savus darbus publicēja kopš 1954.gada. Viens no “Charlie Hebdo” priekšteča satīriskā žurnāla “Hara – Kiri” dibinātājiem. 2006.gadā uzzīmēja karikatūru žurnāla vākam, kurā attēlots raudošs Muhameds, ar parakstu: “Smagi, kad tevi pielūdz stulbeņi.”

Žoržs Volinskis, 80, karikatūrists

Strādāja daudzām Francijas izdevniecībām, tai skaitā “Le Monde”, “L’Humanité”, “Libération” un “Le Nouvel Observateur”. Dzimis Tunisā, arhitektūru studējis Parīzē, 1960.gados sāka nodarboties ar zīmēšanu. Studentu nemieru laikā 1968.gadā piedalījies satīriskā žurnāla “L’Enragé” dibināšanā. Zīmējis karikatūras par politiku un seksu žurnāliem “Hara-Kiri” un “Charlie Hebdo”.

Bernārs Verlaks (Tiņū), 57, karikatūrists

Foto: Redaktora vietnieks Bernārs Marī, Žoržs Volinksis, Žans Kabī, Šarbs, Tiņū un Filips Onorē. Foto: AFP/LETA

Zīmēja kopš 1980.gada. Asociācijas “Cartooning for Peace” dalībnieks, tās mājas lapā bieži tika publicētas viņa karikatūras.

Filips Onorē, 73, karikatūrists

“Charlie Hebdo” strādāja kopš 1992.gada, katru nedēļu publicēja divas trīs karikatūras. Pirmo karikatūru publicēja 16 gadu vecumā. Sadarbojies ar daudzām Francijas izdevniecībām, sākot no “Le Monde”, līdz pat “Hara-Kiri”. Viņš ir arī autors zīmējumam, kas tika ievietots žurnāla tviterkontā dažas stundas pirms uzbrukuma.

Bernārs Marī, 68, pazīstams ekonomists, viens no “Charlie Hebdo” īpašniekiem

Žurnāla lasītāji viņu pazina kā “vectētiņu Bernāru”. Dzimis Dienvidfrancijā Tulūzā, tur ieguvis ekonomikas zinātņu doktora grādu. Viņš ir arī grāmatas, kas stāsta par Parīzes nomales puisēna dzīvi, autors. 1995.gadā žurnāls “Le Nouvel Économiste” viņu atzina par gada ekonomistu. Līdz 2008.gadam strādāja par izpildredaktoru, pēc tam rakstīja rakstus. Kopš 2011.gada strādāja Francijas Centrālās bankas “Banque de France” vadībā.

Rakstā izmantoti dažādu mediju publicēti materiāli

Kā beidzās ķīlnieku krīze Francijā, lasiet šeit.