Ja kāds no iespējamiem atbildīgajiem par traģēdiju būs pametis valsti, nepieciešamības gadījumā viņu nogādās atpakaļ Latvijā
Zolitūdes traģēdijas krimināllietā aizdomās turētie varētu būt zināmi jau šomēnes un tad lietu nodotu prokuratūrā kriminālvajāšanas sākšanai, aģentūrai LETA atzina iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V).
Lai arī dažāda līmeņa amatpersonas iepriekš pieļāva, ka aizdomās turēto nosaukšana un lietas nodošana prokuratūrā varētu notikt līdz 2014.gada beigām, Kozlovskis skaidroja, ka lieta ir ļoti sarežģīta un komplicēta īpaši būvniecības likumdošanas interpretācijas dēļ.
“Esmu pārliecināts, ka gada sākumā būs redzami policijas darba rezultāti, kad policija savu darbu pabeigs un lietu nodos prokuratūrā. Tad arī varētu parādīties aizdomās turētie. Es ļoti gribētu, ka tas būtu janvāra mēnesis, kad sabiedrība redzētu šos rezultātus, taču nevaru nosaukt precīzu datumu,” uzsvēra Kozlovskis.
Nesen Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins uzsvēra, ka izmeklētāji strādā ar pilnu atdevi un pēc labākās sirdsapziņas. Arī policija nav noteikusi konkrētu laiku izmeklēšanas termiņiem, taču tā arī netikšot lieki aizkavēta.
Iespējams, ka atbildīgās personas varētu bēguļot, bet policija sola pielikt visas pūles, lai personas no soda neizvairītos. Ja kāda no atbildīgajām personām būs pametusi valsti, nepieciešamības gadījumā tā tiks nogādāta atpakaļ Latvijā, iepriekš norādīja Grišins.
Jau ziņots, ka 2013.gada 21.novembrī Zolitūdē, sabrūkot lielveikalam “Maxima”, dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus. Valsts policija uzreiz pēc traģēdijas sāka kriminālprocesu.
Vēlāk policija sāka vēl vienu kriminālprocesu – saistībā ar darba drošības noteikumu pārkāpumiem uzņēmumā “Maxima Latvija”. Kriminālprocess sākts, jo tas ir vienīgais veids, kā pārbaudīt Valsts darba inspekcijā slēdzienā minētos faktus par darba drošības noteikumu pārkāpumiem sagruvušajā tirdzniecības objektā un izvērtēt, vai darba devējs saucams pie kriminālatbildības.
Pirms tam tika sākts vēl viens kriminālprocess, jo saistībā ar Zolitūdes traģēdiju policija atklāja viltotus ar būvniecību saistītus dokumentus, un vainīgais sodu jau saņēmis.
Policija arī veica divus izmeklēšanas eksperimentus sagruvušajā veikalā. Pirmā eksperimenta rezultātā sagruvušā lielveikala jumta konstrukcijas neizturēja ūdens svara spiedienu un tā ietekmē pārlūza. Savukārt otrajā eksperimentā notika kontrolēta veikala jumta dedzināšana, jo 2011.gadā, būvējot lielveikalu, notika ugunsgrēks. Galvenais mērķis šim eksperimentam bija noteikt nestspēju visām konstrukcijām, kādas bija pirms ugunsgrēka un pēc ugunsgrēka.
Komentāri (22)
Uldis Strautkalns 03.01.2015. 20.23
Un kad tiesās tos, kas vispār akceptēja Maximas būvprojektu?
Priedaines iela 20 atrodas Dzīvojamās apbūves teritorijā, kurā maksimālā komercobjekta platība ir 2000kvm.
Maximas tirdzniecības zāle viena pati bija krietni lielāka, neskaitot visus mazos veikaliņus un banku.
KURŠ izdeva būvatļauju vietā, kur šādu Maximu principā būvēt aizliedz Rīgas apbūves noteikumi?
0
Uldis Strautkalns 03.01.2015. 20.23
Un kad tiesās tos, kas vispār akceptēja Maximas būvprojektu?
Priedaines iela 20 atrodas Dzīvojamās apbūves teritorijā, kurā maksimālā komercobjekta platība ir 2000kvm.
Maximas tirdzniecības zāle viena pati bija krietni lielāka, neskaitot visus mazos veikaliņus un banku.
KURŠ izdeva būvatļauju vietā, kur šādu Maximu principā būvēt aizliedz Rīgas apbūves noteikumi?
1
Ebenemezers-3 > Uldis Strautkalns 04.01.2015. 22.32
elementaari , bodnierkiem vajadziigi pirceeji , tas viņu menedžments , izstraadaat , izpeetiit visizdeviigaako vietu andelei ,paareejais tiek atrisinaats viesiem iespeejamiem liidzekļiem , pat liidz kukulim , kurus Riigas domee nesmaadee , ja taa lielums meeraams vismaz 10% no buuvapjoma kopeejaam izmaksaam , taakaa to pieraadiit neizdosies , tad tas paliek veeleetaaju un tiesiibsargu viizijaas.
0
Dons Kihots 04.01.2015. 15.13
pie tam, iestāšanās ES tak bija ceļš uz Eiro, vai ne tā? Jeb tev arī visi līgumi ir tukša skaņa?
1
0
-5
Atbildēt
@Ēriks > Dons Kihots 04.01.2015. 16.22
Referendumā par iestāšanos ES daudziem nebija zināms šis punkts par obligātu pievienošanos eirozonai.Un tas likums tāds nevienlīdzīgs sanācis,ko?Citiem obligāti jāiestājas,citiem nē.Kur vienlīdzīgas tiesības?Turklāt jāiestājas tad,kad tam ir gatavi,tātad pietiekami stipri,nevis vāji.Kā tas nākas,ka Latvija pēc dziļas krīzes,aizņemšanās un konsolidācijas izrādījās gatavāka eirozonai par Poliju un Čehiju,kuru krīze skāra ļoti nedaudz?
0