Eksperte: prezidentūra ES Padomē ir Latvijas iespēja palielināt ietekmi

Mazo valstu prezidentūras kopumā esot bijušas veiksmīgākas nekā lielajām valstīm

Prezidentūra Eiropas Savienības Padomē mazajām dalībvalstīm ir iespēja veidot savām interesēm atbilstošu dienas kārtību, jo palielinās šo valstu ietekme, Ir.lv atzīst politoloģe, domnīcas „Providus” pētniece Iveta Kažoka.

Vaicāta par mazo dalībvalstu līdzšinējo darbību, vadot ES Padomes prezidentūras, Kažoka atzīst, ka tieši mazo valstu prezidentūras kopumā ir veiksmīgākas par lielajām valstīm.

„Mazajās valstīs ir vieglāk iekšēji pieņemt lēmumus, tās ir elastīgākas, spēj ātrāk reaģēt uz notikumiem,” stāsta politoloģe un kā vienu no piemēriem min Luksemburgas prezidentūru, kur ir ļoti ātra lēmumu pieņemšana. Savukārt lielajām valstīm dažkārt ir pārāk lielas ambīcijas, kas vēlāk izrādās „nepaceļamas”. Kā piemēru viņa min pašreizējo Itālijas prezidentūru, kas vēlējās iesākt Eiropas Savienības institucionālo reformu ceļā uz Eiropas federāciju, bet tagad izskatās, ka tas nav izdevies.

„Ambīcijas var būt ļoti veselīgas, taču tām ir jābalstās dziļā izpratnē par to, kas vispār ir iespējams,” teic Kažoka un bilst, ka arī mazajām valstīm ir raksturīgs risks, pieminot Austrumu partnerības samitu Lietuvā, kas arī bija ar ambicioziem uzstādījumiem, taču vērtējumi par tā rezultātiem ir ļoti atšķirīgi, daudziem uzskatot, ka tā izgāšanās dēļ sākās krīze Ukrainā.

Kažoka kā ļoti svarīgu elementu min arī izglītojošo funkciju gan sabiedrībai, gan ierēdņiem, kas pēc prezidentūras norises ļauj daudz veiksmīgāk aizstāvēt savas valsts intereses.

Nule publiskots pētījums par to, cik veiksmīgi valsts amatpersonas un pilsoņi ir iesaistījušies un kā vērtē savu līdzdalību ES līmeņa lēmumu pieņemšanā. Pētījumā secināts, ka Latvija ir viena no valstīm, kas cieši integrējusies ES sistēmā. Tajā pašā laikā tikai 15% Latvijas iedzīvotāju tic, ka Latvijas balsij Eiropas Savienībā ir nozīme.

„Šis ir zemākais rādītājs Eiropas Savienībā, un ceru, ka pēc prezidentūras beigām tas tomēr uzlabosies,” komentē Kažoka.

Vaicāta par Latvijas gatavību vadīt prezidentūru, Kažoka uzskata, ka ierēdņu līmenī tā ir gatavota ļoti ilgi un rūpīgi, kas liek secināt, ka ikdienas līmenī darbība būs veiksmīga. Tomēr kā satraucošu viņa min ministru sagatavotību: „Neredzu starp ministriem daudz tādu, kuriem būtu vajadzīgā kvalifikācija: proti, ne tikai lieliska izpratne par savu nozari Latvijas kontekstā, bet arī Eiropas Savienības līmenī”.

Politoloģe kā risku min arī to, ka neesot skaidrs, kas pēc prezidentūras beigās notiks ar labi sagatavotajiem ierēdņiem, kuru darba vietas tiks likvidētas. Pašlaik neesot skaidrs rīcības plāns, lai Latvija nākotnē kļūtu spēcīgāka Eiropas jautājumos.

Latvija no 1.janvāra uz sešiem mēnešiem rotācijas kārtībā kļūs par prezidējošo valsti un vadīs ES Padomi. Prezidentūra organizēs Ministru padomes, COREPER (Pastāvīgo pārstāvju jeb dalībvalstu vēstnieku komiteja), kā arī dažādu darba grupu sanāksmes, konferences un diskusijas. Prezidentūras laikā Latvijai būs jāveic arī koordinācijas funkcijas, sadarbojoties ar dalībvalstīm, Eiropas Komisiju, Eiropas Parlamentu un citām institūcijām.