Mācītājs Rubenis: Pārmaiņas sabiedrībā ir jāsāk katram ar sevi

Rubenis aicina respektēt sabiedrības attīstības ātrumu jautājumā par homoseksualitāti

Latvijas nākotne ir nevis tajos cilvēkos, kas sēž pie televizora, grauž riekstus un gaužas, bet gan tajos, kas vēlas piedalīties sabiedriskajā pārvaldē un mainīties, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā „1:1″ otrdienas vakarā teica mācītājs Juris Rubenis.

„Ir viens vienīgs veids demokrātiskā sabiedrībā mainīt lietas – iesaistoties politikā un sabiedriskajā pārvaldē, nevis izmantojot gļēvuļu ceļu, rakstot anonīmus interneta komentārus. Piedalies! Piedalies ar savu vārdu! Skaties, ko tu vari izdarīt!” aicināja mācītājs.

Viņaprāt, tikai piedaloties un mainot sevi, var izmainīt politisko vidi, ziņo portāls Lsm.lv. „Latvija ir tajos cilvēkos, kas nevis sēdēs pie televizora grauzīs riekstus un teiks, kāpēc viss ir tik slikti, bet tajos, kas teiks, ko es varu izdarīt. Te ir jautājums par garīgumu.. Garīgums nozīmē, ko es daru šajā mirklī. Viss ir atkarīgs no tā, ko es daru šajā mirklī, nevis pagātnē vai nākotnē. Ja mēs šādi paskatītos uz pasauli un arī Latvijas problēmām, mēs daudzas lietas varētu mainīt. Mums ir šis resurss,” pārliecību pauda Rubenis.

Mācītājs uzsvēra, ka patiesums ir visa sākums. „Pārmaiņas vienmēr sākas ar pārmaiņām manī, nekad nenotiks savādāk, ja es uzskatu, ka ar visiem džungļiem un zooloģisko dārzu, ko es nesu sevī, es esmu ārpus diskusijām un maināties jūs visi pārējie, tad nekad nekas nemainīsies.. Man jāuzdrīkstas kaut ko mainīt sevī. Ja kaut viens cilvēks paliek jēdzīgāks, iecietīgāks un gaišāks, tad mainās arī visa valsts,” norādīja Rubenis.

Jo vairāk cilvēku mainās, jo sabiedrība kļūst veselāka un tā sāk patikt un mainīties, pauda mācītājs.

Par politiķu un sabiedrības attiecībām Rubenis teica, ka faktiski sabiedrība grib, lai tai melo. Kā piemēru viņš minēja, vārdā nevienu nesaucot, gadījumu ar finanšu ministru, kurš teica, ka naudas valsts budžetā visiem nepietiks, tāpēc ir jāpaaugstina nodokļi. Taču sabiedrībai tas nepatika. Tāpēc politiķi tagad domā apmēram tā: “Ja es gribu izdzīvot, man jāpielāgojas un jāsaka tas, ko cilvēki grib dzirdēt.” Rubenis aicina atbalstīt tādus cilvēkus, kuri saka to, ko domā, jo tādi cilvēki politikā ir.

Jautājumā par homoseksuālu pāru attiecību legalizāciju jārespektē kopējais sabiedrības attīstības ātrums – sabiedrību nevar piespiest attīstīties ātrāk, nekā tā ir spējīga, teica Rubenis.

„Ir svarīgi respektēt kopējo sabiedrības attīstības ātrumu. Sabiedrība nedrīkst sajust to, ka pret to tiek pielietota varmācība un tā tiek piespiesta augt vai attīstīties kādā virzienā ātrāk, nekā mēs gribam,” sacīja Rubenis.

Viņaprāt, baznīcai jāspēj sevi izvērtēt un kritiku neuztvert kā kritiku pret Dievu. „Mums ir jāieklausās konstruktīvā kritikā. Cilvēki vēlas saredzēt to, ka viņi tiek pieņemti kā 21.gadsimta cilvēki visā savā daudzveidībā. Mums ir daudzās lietās šodien jāieklausās,” pauda Rubenis.

Savukārt, komentējot Romas pāvesta Franciska izteikumus par homoseksualitāti, Rubenis norādīja, ka pāvests nevēlas pārmainīt kristīgos pamatprincipus, bet viņš kā pastorāls cilvēks ir sapratis to, ka, sastopot grūtdieņus, „tu viņam nelasīsi priekšā dogmatiskas grāmatas, tajā brīdī svarīga ir līdzjūtība un izpratne. Ja paliec pie doktrīnām, tu paliec tālu no cilvēka.”

„Viņš velk šo ļoti svarīgo kristīgo līniju, Jēzus līniju – mēs ar mīlestību nākam pie cilvēka,” uzsvēra mācītājs.

Vienlaikus viņš atzina, ka Latvijas sabiedrībā par šo jautājumu paredzamas lielas un ilgas diskusijas, bet ir ļoti nozīmīgi, ka Vatikānā ir pacelts jautājums par viendzimuma pāru attiecībām un baznīcas attieksmi pret tām.

Mācītājs norādīja, ka garīgā izaugsme liek arvien vairāk mācīties redzēt saturu, nevis saredzēt tikai kādas lietas „ārišķīgo burtu”, nesaprotot, kādēļ „vārds vispār ir teikts”.

„Tas, ka Francisks to ir iekustinājis Romas katoļu baznīcā, kas ir smagnējs un sarežģīts organisms, tā ir milzīga drosme. Tas ir fantastiski, ka šis process ir iekustināts un tiek diskutēts par šīm sensitīvajām tēmām,” sacīja mācītājs.

Jau vēstīts, ka pāvests Francisks ir personiski aktīvi pievērsies ģimenes tematam un jau iepriekš publiski izteicies, ka – ja vien cilvēks meklē Dievu un viņam ir laba griba, tad kamdēļ viņu sodīt, tādējādi norādot, ka ir atvērts sarunai un baznīcā ilgi valdījušajai nostājai par homoseksualitāti kā ļaunumu. Francisks ir arī pirmais Romas Katoļu baznīcas galva, kurš jebkad publiski lietojis vārdu gejs homoseksuāļa vietā.