Latvijā iegūtas zināšanas noder Lielbritānijā

Ilze Baiža-Beldham par ķīmiju, kas atver durvis Eiropas darba tirgū

Darba tirgus analīze parāda augsti izglītotu ķīmijas speciālistu nepieciešamību. Ķīmijas programmu absolventus gaida zinātniskās pētniecības institūtos, farmācijas uzņēmumos un pārtikas kvalitātes laboratorijās. Pabeidzot Latvijas Universitātes (LU) Ķīmijas fakultāti, Ilzi Baižu-Beldham gaidīja stabils darbs tepat Latvijā, tomēr viņa karjeru veidot izvēlējās Lielbritānijā. Ilzes stāsts rāda, ka arī Lielbritānijā rēķinās ar Latvijā iegūtu diplomu.

„Kad gāju vidusskolā man padevās divi priekšmeti – ķīmija un literatūra. Es tajā laikā daudz lasīju grāmatas un labi rakstīju sacerējumus, taču mīlestība pret ķīmiju izrādījās lielāka,” stāsta Ilze Baiža-Beldham. 2010.gadā Ilze pabeigusi LU Ķīmijas fakultāti. Latvijā viņai bijis labs darbs, taču vīrs, būdams no Jaunzēlandes, nevarēja te iedzīvoties. Tādēļ ģimenei nācās meklēt kompromisu, un par mērķi kļuva Lielbritānija. Nu jau būs pagājuši trīs gadi, kopš viņa ar savu vīru un dēlu dzīvo Anglijā.

Ķīmija ir laba bāzes izglītība, kas sniedz plašas zināšanas un ieskatu, ko šī zinātne sevī ietver. Tālākā specializācija bieži sākas tieši pirmajā darbavietā pēc universitātes beigšanas vai arī turpmākajās studijās maģistrantūrā, doktorantūrā.

Ilze stāsta, ka grūtākais Latvijā ir atrast darbu uzreiz pēc studiju beigšanas. Daudzi uzņēmumi negrib pieņemt nepieredzējušu darbinieku, jo nevēlas veltīt laiku viņa apmācībai. Taču eksakto zinātņu studentiem darbu sameklēt tomēr izdodas vieglāk, jo šajā jomā trūkst speciālistu.

Savas prasmes Baiža-Beldham ieguva Valsts augu aizsardzības dienestā (VAAD), kur viņai bija iespēja specializēties. Tur viņa apguva Eiropas Savienības prasības un likumdošanu par augu aizsardzības līdzekļiem (AAL) un to reģistrācijas procesu, iemācījās strādāt ar riska modeļiem un izvērtēt iespējamos atlieku daudzumus pārtikā, kas paliek pēc AAL lietošanas.

Kad ģimenē bija izlemts doties uz Lielbritāniju, Ilze sāka darba meklējumus Lielbritānijā ar interneta starpniecību. Pieteicās uz vairākiem darbiem un aptuveni pēc mēneša saņēma uzaicinājumu uz interviju. Pirmā intervija notika ar skype palīdzību, otra klātienē, turklāt potenciālais darba devējs apmaksāja Ilzei lidojuma biļetes un pēc nedēļas viņa saņēma ziņas, ka ir pieņemta darbā.

„Augu aizsardzības līdzekļu reģistrācijas speciālisti ar pieredzi ir pieprasīti un trūkst visā Eiropā, tāpēc darbu atrast ir viegli. Galvenokārt interesēja mana pieredze Eiropas Komisijā Briselē pesticīdu atlieku jomā, taču darba intervijā viņi atzinīgi novērtēja mana diploma sekmju izrakstu. Vēl joprojām saņemu aptuveni divus zvanus nedēļā ar piedāvājumiem pāriet uz citu kompāniju,” nosmej sieviete.

Patlaban viņa strādā uzņēmumā „AgChem Project Consulting” (APC) Rietumjorkšīrā, kas sniedz konsultācijas augu aizsardzības līdzekļu reģistrācijas jomā. Ceļš jaunam augu aizsardzības līdzeklim no ražotnes līdz lietotājam ir pietiekami garš. Pirmais solis šajā procesā ir reģistrēt tā sastāvā esošo darbīgo vielu vai vielas. Darbīgā viela līdzekļa sastāvā ir tā, kurai piemīt bioķīmiskā aktivitāte un kas galvenokārt atbildīga par augu aizsardzības līdzekļa iedarbību pret augu slimībām, kaitēkļiem vai nevēlamām nezālēm. Lai darbīgo vielu reģistrētu, ir jāveic virkne pētījumu, kuros tiek noteiktas vielas fizikāli ķīmiskās īpašības, ietekme uz vidi un dzīvajiem organismiem, metabolisms augos un dzīvniekos, toksikoloģiskās īpašības un tā kaitīgums cilvēku veselībai, gan strādājot uz lauka, gan ēdot pārtiku, kas ir bijusi apstrādāta ar konkrēto vielu.

Eiropas Savienības likumdošanā ir sīki un smalki noteikts, tieši cik un kādi pētījumi jāizdara, iztirzātas labas laboratorijas prakses, lai šos pētījumus atzītu par pietiekamiem. Kad visi nepieciešamie pētījumi ir veikti, tie jāapkopo dosjē, skaidro Ilze. „Dosjē rakstīšanā piedalās vismaz septiņi eksperti – katrs no savas jomas. Es uzraugu, lai darbs tiek veikts kvalitatīvi un iesniegts laikā, kā arī veicu visu nodaļu darba apkopošanu vienā dokumentā.”

„Mēs palīdzam uzņēmumiem ieteikt, kādi pētījumi ir nepieciešami, veicam datu apstrādi, risku modelēšanu un iesakām nepieciešamās riska frāzes, piemēram, „strādājot nepieciešams lietot respiratoru vai īpašu aizsargtērpu” un tamlīdzīgi,” viņa norāda.

Kā patērētāju riska speciāliste Ilze vada un uzrauga, lai darba laikā tiek ievērotas visas normas gan augu un dzīvnieku metabolisma pētījumos, gan lauka izmēģinājumos, vēlāk viņa veic datu apstrādi, modelēšanu un raksta dosjē.

Tikai pēc Lielbritānijā nostrādāta pusotra gada Ilze tika paaugstināta amatā par projektu vadītāju: „Tagad esmu atbildīga par visiem speciālistiem, kas ir iesaistīti dosjē rakstīšanā, pētījumu vadīšanā. Mans pienākums ir koordinēt darba gaitu, komunicēt ar klientu.”

Savu izvēli pārcelties uz Lielbritāniju Ilze nenožēlo. Labi padarīts darbs viņai sniedz gandarījumu, bet no kļūdām un neveiksmēm vienmēr var mācīties. Tagadējās darbavietas īpašnieks bieži sarunās apbrīnojot jaunās sievietes entuziasmu. „Domāju, ka savā darbā smeļos to, kā man bērnībā ļoti trūka – apkārtējo novērtējumu,” – tā Ilze.

Ilze stāsta, ka darbā viņai noder pat tādi studiju gados par bezjēdzīgiem uzskatīti kursi kā, piemēram, darba aizsardzība. Viņas kolēģi Anglijā ar lielu izbrīnu klausoties, ka ķīmijas studijas Latvijā ietvērušas tādus kursus kā „augstākā matemātika, fizika un bioloģija, angļu valoda un zviedru valoda”. „Viņiem te, Anglijā, studijas ir stipri šaurākas, fokuss galvenokārt likts uz galveno priekšmetu un dažādām jomām ap to. Mūsu izglītība sniedz plašāku skatu un lielāku patstāvību,” secina Ilze.

Karjeras iespējas ķīmiķim Latvijā Ilze valsts darbā vērtē kā ļoti lēzenas, kur algu sistēma ir ļoti strukturēta un reglamentēta, neatkarīgi no konkrētā cilvēka darbaspējām. Savu algu Latvijā viņa uzskatīja par vidēji labu – 620 eiro pēc nodokļu nomaksas. Lielbritānijā viņa saņem 4,5 reizes vairāk, taču arī ikmēneša izdevumi ir daudzkārt lielāki.

Lielbritānijā ļoti novērtē darbinieku pieredzi, saka Ilze – jo lielāka pieredze, jo labāk. Pieredzējušajiem darbiniekiem kļūdas bieži tiekot piedotas un aizmirstas. „Reizēm rodas iespaids, ka nav svarīgi, cik konkrētais cilvēks ir spējīgs, ka tikai ir vairāk nekā 10 gadus ilga pieredze. Līdz ar to jaunajiem speciālistiem un vadītājiem jāstrādā vismaz divtik, lai sevi pierādītu. Latvijā novēro tieši pretējo – darbā ņem jauniešus, arī augstos amatos redzami vairāk jauni cilvēki,” – tā Ilze.

Ilzes Baižas-Beldham pārliecība ir, „ka mūsu izglītība un zināšanas bieži nav sliktākas [par ārvalstu skolas beigušajiem], taču esam ļoti bijīgi un reizēm nepamatoti kautrīgi”. Studijas LU Ķīmijas fakultātē nav vieglas, ir daudz laboratorijas darbu un garas lekcijas, bet iegūtās zināšanas ir liela vērtība jebkurā pasaules malā.

Izrādās, ka Ilze sapņo uzcelt māju Smiltenes apkaimē, kur viņai pieder gabaliņš zemes. Tā vieta viņai ļoti tuva, jo mantota no vecmāmiņas. „Daudzi turīgi briti pērk brīvdienu mājas Spānijā, es tādu vēlos Latvijā. Tad mums būtu sava vieta, kur pavadīt atvaļinājumus un, iespējams, arī vecumdienas,” ar cerībām sarunu nobeidz sieviete, kura pašlaik un vēl tuvākos gadus savu nākotni saista ar Jorkšīru.

Autore ir Vidzemes Augstskolas studente