Reizniece — Ozola: lemšu kā rūpīga saimniece

Ekonomikas ministrijas vadītāja Dana Reizniece-Ozola (ZZS) atzīst, ka uzklausa Lemberga padomus, taču neviena personiskām interesēm par labu nestrādā

Pirms vēlēšanām tikāt minēta kā ZZS kandidāte vairākām ministrijām vienlaikus, kāpēc piekritāt uzņemties Ekonomikas ministrijas vadību?

Ja man jāizvēlas, es labprāt strādātu nozarē, kurā esmu darbojusies līdz šim un kur man ir atbilstoša pieredze. Ekonomikas ministrija tam atbilst, jo mana darba pieredze ir tieši saistīta ar uzņēmējdarbības atbalstu. Es vadīju Ventspils augsto tehnoloģiju parku, kur ir atbalsts gan ražojošajiem uzņēmumiem, gan biznesa inkubators, kas atbalsta tikko darbu sākušus uzņēmumus.

Pirms tam es pašvaldībā vadīju investīciju nodaļu, tas ir darbs ar visiem ES projektiem, sākot no sociālās sfēras līdz transporta infrastruktūrai un uzņēmējdarbības atbalstam. Tā ka es orientējos arī ES fondu izmantošanā uzņēmēju atbalstam. Paralēli es arī zinu, kas ir vajadzīgs ne tikai uzņēmējdarbības tiešajam atbalstam, zinu, ka ir ļoti svarīgi sadarboties ar izglītības nozari, ar profesionālās izglītības iestādēm, lai varētu nodrošināt kvalificētu darbaspēku Latvijā un uzņēmējiem šeit būtu patīkama vide. Pašvaldības līmenī es šīs lietas esmu darījusi un Ekonomikas ministrija būtu līdzīgas darbības valsts līmenī.

Kā praktiski izvairītiesies no interešu konflikta? (ministres vīrs Andris Ozols ir Ekonomikas ministrijas pakļautībā esošās Latvijas Investīciju un atttīstības aģentūras direktors – red.)

No juridiskās puses mēs analizējām un es arī esmu sagatavojusi vēstuli KNAB, esmu konsultējusies ar viņiem, vai viņi arī neredz kādus riskus. Šobrīd ir tā, ka interešu konflikts varētu veidoties, ja es pieņemtu lēmumus attiecībā uz LIAA direktoru. Tie lēmumi, kādi ir jāpieņem ministram ir, atvaļinājuma, komandējuma, darbā pieņemšanas lēumi. Šie tad ir visi tie, par kuriem premjerministre pieņems lēmumus.

Kādas ir jūsu trīs galvenās prioritātes ministra amatā?

Darba lauks ir ļoti, ļoti plašs. Šobrīd, protams, ir tsteidzamais jautājums, ar kuru jebkurā gadījumā būs jātiek galā – tā ir “Citadeles” bankas pārdošana.

Kopumā tas, ko šobrīd redzu – būtiski ir kavēts darbs, lai nākamajā gadā uzņēmēji saņemtu atbalstu no ES fondiem. Jāizstrādā MK noteikumi, programmu saturs jāveido, lai Finanšu ministrijas Centralā finanšu līgumu aģentūra varētu sākt programmu ieviešanu. Tas ir kavēts. Otrs lielais bloks ir gāzes tirgus atvēršana. Tam jābūt 2017.gadā un līdz tam laikam ir jāizdara milzīgs darbs, lai saprastu, kā mēs varēsim izmantot Inčukalna gāzes krātuvi pēc privatizācijas līguma beigām. “Latvijas gāzes” sadalīšanas process. Mūsu mērķis, lai būtu stabilas piegādes un iedzīvotājiem, uzņēmējiem iespējami laba cena. Alternatīvā gāzes piegāde – tas nav vienkārši paskaidrojams jautājums, es jums tagad nevaru apsolīt konkrētus risinājumus, bet jebkurā gadījumā jāapsver iespēja būvēt šeit savu termināli.

Nosauciet konkrēti izmērāmus kritērijus, pēc kuriem sabiedrība varēs novērtēt uzlabojumus ekonomikā pēc četriem gadiem, ja jums būs iespēja nostrādāt šo laiku?

Vairāk darbavietu Latvijā. Konkrētus ciparus nesaukšu, bet, kad izstradāsim valdības rīcības plānu, kopā ar ministrijas darbiniekiem skatīsimies, kādi ir precīzi sasniedzamie rezultāti. Atvērts dabasgāzes tirgus. Arī praktiski. Ceru, ka mēs būsim pie kāda risinājuma nonākuši, lai nodrošinātu alternatīvas piegādes.

Stabili strādājošs Būvniecības valsts kontroles birojs, kas, manuprāt ir svarīgs uzdevums, lai mums neatkartotos Zolitūdes traģēdijām līdzīgi stāsti.

Tie, manuprāt, ir galvenie uzdevumi. Kopā ar Finanšu ministriju arī iekšzemes kopprodukta pieaugums. Šobrīd, protams, ir grūti precīzas prognozes minēt, ņemot vērā, ka mēs ļoti nestabilā ģeopolitiskaja situācijā strādājam, bet ceru, ka pieaugums būs, ja nebūs kādi ārējie apstākļi.

Ja mēra uzņēmējdarbības vides rādītājus, tad uzņēmejdarbības nozares vēlētos redzēt, lai mūsu reitings “Doing Business” un konkurētspējas indeksos būtu kāpināts. Es gribētu, lai Latvija būtu augstāk par Lietuvu un Igauniju. Mums šobrīd ir zināmas šaurās vietas, tas gan nav jādara tikai Ekonomikas ministrijai, bet kopā ar Tieslietu ministriju, piemēram, tiesu sistēmā ar maksātnespējas procesiem.

Tie, kas mēģina shēmot, tādējādi kropļojot šo vidi, ir arī ZZS fiansiālie atbalstītāji.

Uz mani nekāda ietekme netiek izdarīta un man ir labi nodomi, es domāju, ka arī darba spējas, lai strādātu šajā virzienā.

Pagājušā nedēļā izgāzās “Citadeles” pārdošanas darījums, ko darīsit ar banku? Vai atradīsit jaunus PA valdes locekļus un virzīsiet bankas pārdošanas darījuma noslēgšanu, kā to lēma valdība, vai atcelsiet šo darījumu?

Ja sekojat līdzi “Citadeles” pārdošanas procesam, tad ir skaidrs, ka galvenie darījuma arhitekti ir “Vienotības” kolēģi kopā ar valdības vadītāju. Man ir jāsaprot, kāda būs situācija, kad stāšos amatā. Skaidrs, ka šobrīd (saruna notiek pirmdien, 3.novembrī – red.) ir arī centieni vēl līdz jaunajai valdībai šo darījumu pabeigt. Ja tas būs jau pabeigts, tad mans uzdevums ir skatīties, analizēt un pētīt, vai visss ir noticis godīgi un sabiedrībai skaidrot. Ja darījums nebūs pabeigts, tad, manuprāt, nav korekti, ka jaunā Privatizācijas aģentūras valde tiktu pieņemta tikai uz vienu darījumu. Tiem jābūt cilvēkiem, kas tur spēj strādāt ilgtermiņā. Es no savas puses arī lūgšu laiku, lai iedziļinātos “Citadeles” pārdošanas procesā un varētu ar pilnu atbildību teikt, ka viss ir noticis godīgi un tas risinājums, kas šobrīd ir piedāvāts, ir labākais Latvijas valstij un arī bankai.

Raugoties no malas nav saprotams, kas ir mainījies. ZZS bija šajā valdībā, mēs zinām, ka Aivars Lembergs vēl augustā šo darījumu nosauca par afēru. ZZS būs arī nākamajā valdībai, tikai cits ekonomikas ministrs. Jūs kopīgi valdībā pieņēmāt šo lēmumu – ZZS un “Vienotība”.

Jums būtu jānodala «jūs» kā ZZS vai «jūs» kā Dana Reizniece – Ozola. Es esmu Saeimas deputāte un nepiedalos “Citadeles” pārdošanas procesā. Ministri, kas pārstāv ZZS valdībā, slepenības ierobežojuma dēļ mums [partijā] nevar skaidrot detaļas. Es kā deputāte arī esmu uzdevusi kolēģiem gan frakcijā, gan valdē jautājumus. Esmu aicinājusi arī premjerministri atklāti skaidrot, kā notiek šis pārdošanas process, jo, manuprāt, tas netiek pietiekami labi darīts. Jo vairāk slepenības, jo vairāk spekulāciju, ka iespējams kādas darbības tur nav pārāk godīgas. Ja jūs runājat par Lemberga viedokli, ka “Citadeles” pārdošana ir afēra, tad tas ir skats no malas. Daudziem cilvēkiem Latvijā ir šāds viedoklis, jo cilvēki nesaprot, kādēļ tādā steigā jāpārdod, kādēļ par tik zemu cenu. Ir ļoti daudz jautājumu.

Cik nozīmīgs jums ir “Latvijai un Ventspilij” līdera Aivara Lemberga viedoklis, pieņemot lēmumus?

“Latvijai un Ventspilij”, Zaļā partija, Zemnieku partija, Liepājas partija – tā ir tā mūsu kopējā komanda un tajā cīņā, ko sauc par politiku, ir vajadzīgi cilvēki, kam tu vari uzticēties, ar kuriem vari apmainīties ar domām, idejām, paprasīt padomu. Lembergs tāpat kā Vējonis, Dūklavs, Augulis – viņi ir cilvēki, ar kuriem mēs šeit esam kopā, prasām padomu, ar kuriem apmaināmies viedokļiem par dažādiem jautājumiem. Mēs strādajam kopā.

Tas skaidrs, bet vai Lemberga viedoklim varētu būt izšķiroša nozīme, pieņemot kādus saimnieciskus lēmumus?

Izšķiroša nozīme ir tam, vai tas būs Latvijas iedzīvotājiem labākais lēmums un es kā rūpīga saimniece, ja tā būs Ekonomikas ministrija, kura man būs jāvada, pieņemšu saimnieciski svarīgākos un izdevīgākos lēmumus.

Vai varētu būt tāda situācija, ka jūs pieņemat lēmumu, ko Lembergs nav akceptējis?

Nu, es negrasos katru savu lēmumu skaņot ar visiem saviem kolēģiem. Jūs taču zināt, kāds ir ikdienas darbs. Es esmu saimniecības vadītāja un ir jāuzņemas atbildība. Tādi tie lēmumi arī būs – izsvērti. Ne kādam vienam, ne otram, ne trešam vai personiskām interesēm par labu es nestrādāju.

Valdības deklarācijā minēta apņemšanās izstrādāt tiesisko regulējumu dabasgāzes tirgus atvēršanai Latvijā no 2017.gada, panākot alternatīvas dabasgāzes piegādes iespējas un nodrošinot Inčukalna gāzes krātuves un gāzes pārvades infrastruktūras brīvas izmantošanas iespējas jebkuram gāzes piegādātājam. Kad varētu sākties “Latvijas gāzes” sadalīšana?

Es zinu, ka ir divi pētījumi šajā jautājumā bijuši. Nezinu, kāds ir saturs. Vajadzētu vispirms iepazīties ar materiāliem, kas šobrīd jau ir gatavoti, lai saprastu, kādas ir iespējas, kādi juridiskie un praktiskie riski, kas jāņem vērā. Es pieņemu, ka visas atbildes vēl nav un būtu jāpiesaista kādi kompetenti eksperti, kas palīdzēs šo procesu īstenot. Kad reāli tas sāksies, precīzu datumu es nevaru pateikt, bet iespējami drīz. Kad strādājām pie valdības deklarācijas, mērķis bija, ka 2016.gadā “Latvijas gāzei” jau būtu jābūt sadalītai. Precīzu datumu nenosaukšu.

Ko darīt ar “Latvijas gāzes” akcijām, kuras šobrīd pieder vācu akcionāriem, kas vēlas atstāt kompāniju?Izskanējušas ļoti pretējas domas par to, vai Latvijas valstij tās jāiegādājas un par kādu summu.

Pagaidām es uzskatu, ka Latvijas valstij nevajadzētu iegādāties šīs akcijas, bet es jums detalizētāku informāciju vēlētos sniegt, kad būšu iepazinusies ar visām niansēm.

Kā jūs vispār vērtējat vāciešu aiziešanu?

Pirmkārt, viens no “EON” īpašniekiem arī ir Krievijas gāzes ražotājs. Otrkārt, [ietekmes] faktors ir, ka Latvijas gāzes tirgus ir salīdzinoši mazs un ilgtermiņā, es pieņemu, ir vēlme strādāt ar lielāku atdevi vai lielākā tirgū. Šobrīd ir svarīgi sakārtot normatīvo bāzi, lai šī gāzes sadale un pārvade būtu nodalīta no gāzes ražotājiem – tā ir prioritate, kas jāizdara.

Latvijas ekonomiskās un enerģētiskās atkarības mazināšanu ir noteikta kā nozīmīga Latvijas prioritāte valdības deklarācijā. Kā to panākt?

Galvenais enerģētikas atkarības avots, protams, ir atkarība no gāzes, jo mēs zinām – TEC2 , kas ir mūsu elektrotirgus neatkarības garants, faktiski ir vēl pastiprinājis mūsu atkarību no enerģētiskām piegādēm no kaimiņvalsts Krievijas, jo TEC2 strādā ar gāzi. Tas ir galvenais jautājums – mums jānodrošina alternatīvas iespējas gāzes piegādei no citiem avotiem. Visticamāk, ir jautājums par LNG [sašķidrināto gāzi], vai vairam sadarboties ar lietuviešiem – jāsaprot, kā mums jāattīsta infrastruktūra starp Lietuvu un Latviju, kāda ir cena un apjomi. Vai tas ir izdevīgākais variants mums vai būtu jādomā par savu sašķidrinātās gāzes termināli. Agrāk bija doma, ka varētu būt arī reģionāls termināls Somijā, taču somi nesen ir pateikuši, ka šāda projekta realizāciju atceļ. Tā, ka mums nopietni jādomā tajā virzienā – iespējams, vajag savu. Jautājums, kā ar izdevīgiem nosacījumiem šādu gāzes termināli varētu uzbūvēt. Vai varam izmantot tam ES finansējumu? Nākamais pusgads mums ir prezidentūras laiks, kad kontakts ar Eiropas Komisiju varētu būt aktīvāks un mēs varētu runāt par šādu iespēju piesaistīt ES fondus no CEF programmas šim projektam. Ja tas ir privāts piedāvājums, jāsaprot vai varam nodrošināt arī kādu stabilu gāzes pasūtījumu. Šobrīd tādas idejas ir, skatīšos, vērtēšu, kā varam attīstīt.

Kāds ir jūsu viedoklis, vai ir nepieciešams šāds LNG terminālis? Vai tam būtu jāatrodas Rīgā vai Ventspilī?

Kopumā tā būtu nopietni apsverama ideja. Par vietu – Rīga, Ventspils vai Skulte – jebkurā gadījumā mums ir svarīgi, lai gāzei, ko šeit saņemam, cena ir atbilstoša patērētāju interesēm, iespējami zema. Tas nozīmē, ka jāskatās tas variants, kurš ir no drošības un finanšu viedokļa visizdevīgākais.

Skultē jau projekts iet uz priekšu.

Ir investori, kuri šobrīd regulatorā iesnieguši dokumentus, lai saņemtu atļauju tālākām darbībām, bet nekādas saistības Latvijas valsts šī projekta kontekstā nav uzņēmusies.

Kāpēc?

Nav veikta padziļināta analīze, cik mums ir izdevīgs šis projekts. Jāveic analīze, nevar tagad ar pirkstu gaisā durt un teikt – vajag vai nevajag. Kā jau teicu, svarīgi, lai ir drošas piegādes un cena laba.

Valdības deklarācijā arī minēts: veiksim pastāvīgu konkurētspējas un uzņēmējdarbības vides monitoringu un trūkumu novēršanu ar mērķi panākt uzlabojumus “Doing Business” un Globālās konkurētspējas indeksa reitingos. Kas, jūsuprāt, šobrīd ir traucējošie faktori un ko konkrēti darīsit, lai tos novērstu?

Tā šaurā vieta ir tiesu sistēmas efektivitāte un maksātnespējas procesa efektivitāte. Tas ir darbs kopā ar Tieslietu ministriju, lai šos jautājumus sakārtotu. Nav viegli un nezinu, nespēju novērtēt visas nianses. Vēlme [ir], jūs zināt – šādi un līdzīgi punkti ir bijuši arī iepriekšējās deklarācijās, bet uzlabojumi ir ļoti gausi. Es no savas puses mēģināšu saprast, kā varam turpmāk to uzlabot.

Vai ir kādas konkrētas lietas, ko redzat, ka var darīt?

Mediācijas procesa attīstība – tas jau ir iesākts, šis ir instruments, kas noteikti jāiedzīvina praksē. Tas ir konkrēts instruments, kas būtiski uzlabos investoru darbību šeit. Pārējie ir vēl darba kārtības jautājumi, ar speciālistiem jāsēž un jālemj, ko varam darīt.

No 1.oktobra ir stājies spēkā jaunais Būvniecības likums, bet Ekonomikas ministrijai līdz šim nav tik raiti kā iecerēts sekmējies jaunā Būvniecības valsts kontroles vadītāja atlasē. Vai šis birojs spēs nodrošināt kontroli būvniecības procesā tādā apmērā, lai valstī nekad vairs neatkārtotos līdzīgas traģēdijas, kas notika pērn novembrī Zolitūdē sabrūkot “Maximas” lielveikalam?

Jūs uzdodat ļoti kategoriskus jautājumus, bet tāds ir mērķis. Pēdējās dienas vēl strādā iepriekšējais ministrs, viņam ir iespēja arī izvēlēties Būvniecības kontroles dienesta vadību. Es ceru, ka viņš atstās to kā manu uzdevumu, lai varētu konkursa kārtībā piesaistīt speciālistu – nevis ekonomistu vai juristu, bet speciālistu būvinženieri, kas orientējas nozarē. Jūs pareizi sacījāt, ka mūsu kopīgs mērķis ir izvairīties no Zolitūdes atkārtošanās un tas lielā mērā būs atkarīgs no šī būvniecības kontroles biroja darba, tāpēc manās un arī jūsu interesēs ir lai šis birojs strādā maksimāli efektīvi profesionāla vadītāja vadībā.

Sākotnējais iespaids par šo jauno likumu ir, ka ļoti lielas cerības liktas uz būvniecības valsts kontroles biroju. Jūsuprāt, tā loma, kas ir paredzēta likumā, nodrošinās to, ka šāda traģēdija nekad vairs neatkārtosies?

Ar vienu kontroles biroju noteikti to nevar atrisināt, tas ir komplicētāks jautājums. Likums ir viens, bet jautājums, kā tas darbosies. Tas lielā mērā atkarīgs no tā, kā to realizēs dzīvē, tajā skaitā lai būtu arī kvalitatīvi sagatavoti Ministru kabineta noteikumi.

Šobrīd visi vēl nav izstrādāti.

Visi nav izstrādāti, tie ir jāizstrādā. Darbiņi visās nozarēs ir ļoti, ļoti daudz. Otrs, izglītības jautājums – būvniecības nozarē strādājošo kvalifikāciju eksperti min kā vienu no problēmām, ka strādā cilvēki, kuriem ir sertifikāti, bet nav atbilstoša kvalifikācija vai pieredze. Šis ir vēl viens jautājums, ko mēs arī apsvērām, vai likt deklarācijā, bet paliks rīcības plānā.

Vai pareizi sapratu, ka no likumdošanas puses nav izdarīts viss, lai šādas traģēdijas neatkārtotos?

Domāju, ka nē. Ar likumiem vien jau arī nevar panākt efektu. Likumi ir svarīga lieta, otra – kā šos likumus ievēro, cik godīgi ir būvnieki.

Manā kompetencē šobrīd ir iedarbināt būvniecības likumu, izstrādājot visus Ministru kabineta noteikumus, lai tas notiktu. MK noteikumu izstrādē ir svarīgs gan kvalitatīvs Būvniecības kontroles biroja vadītājs, kas orientējas nozarē, gan iesaistīt maksimāli daudz praktiķu un ņemt viņu viedokli vērā. Lai nav tā, ka jau brīdī, kad Būvniecības likumu pieņēma, viena liela daļa profesionāļu teica – visticamāk, likums praktiski nedarbosies, redzot jau noteiktus defektus.

Kā pati vērtējat jauno būvniecības likumu?

Nav ideāls, daudz vēl neatbildētu jautājumu, kā tas praktiski strādās. Tieši tādēļ es saku, ka ir svarīgi strādāt pie kvalitatīviem Ministru kabineta noteikumiem, iesaistot maksimāli daudz nozares ekspertu un uzklausot viņu viedokli.

Jūsu priekšgājējs Daniels Pavļuts pirms trim gadiem stājoties ekonomikas ministrijas vadībā deklarēja lielu mērķi – veidot nacionālo indistriālo politiku, kas būs Latvijas «ekonomikas izrāviena» pamats. Kāds ir jūsu skats uz šo ieceri, vai redzat, ka Latvijas ekonomikā ir gaidāms «izrāviens» un kas varētu būt tā pamats?

Ja jautājat par industriālo politiku, formāli dokuments ir izstrādāts, praktiski es neredzu, kur ir tas lielais efekts vai tas būtu kaut kā iedzīvināts, ka uzņēmēji vai iedzīvotāji justu. Šobrīd ir svarīgi ne tikai atbalstīt uzņēmēju iespējas piedalīties ārvalstu izstādēs un dot viņiem plašāku skatu uz jauniem ārvalstu tirgiem, bet svarīgi, ka tie nav ierēdņi, kas pasaka, kurās valstīs uzņēmējiem jāstrādā, bet ir iesaistītas ļoti daudz tieši nozaru organizācijas. Viņi ir tie, kas apzina uzņēmēju viedokli, no apakšas nāk informācija – jā, mums vajag atbalstu, lai mēs varētu ieiet tajā un tajā tirgū.

Vai konceptuāli atbalstāt, ka jaunā plānošanas perioda ES strukturfondu naudas administrēšanu veic Finanšu ministrijas pakļautībā esošā Centrālā finanšu līgumu aģentūra (CFLA). To, ko likumā ar lielām grūtībām pieņēmāt, tas arī paliek?

Es domāju, ka jāļauj sākt strādāt CFLA. Ja redzam risku, ka viņi netiek galā – jāpārskata šī sistēma un jāatļauj VIA, LIAA un VRAA šo administrēšanu turpināt. Mērķis ir, lai būtu efektīvi un saņēmējiem maksimāli ērti. Mums nav jāsarežģī birokrātija, gan pašvaldībai, gan uzņēmējiem ir svarīgi, lai būtu maksimāli vienkārša šī sadarbība.

Pabeidzot par «izrāvienu» – būs vai nebūs?

Es orientētos uz stabilu izaugsmi (smejas). Bez asiem izrāvieniem, bet uz izaugsmi.

Deklarācijā solīts veikt visaptverošu «mikrouzņēmumu nodokļa regulējuma izvērtējumu», kāds ir jūsu viedoklis par šo nodokli?

Es arī Saeimā strādājot ļoti aktīvi iestājos par to, ka mikrouzņēmuma nodoklis ir jāsaglabā esošā līmenī vismaz tiem uzņēmējiem, kuru apgrozījums ir līdz 100 000 eiro. Šobrīd ir aptuveni 38 000 mikrouzņēmumu, cilvēki, kas rada sev darbavietas un vēl kādam citam. Tas ir ieskriešanās laiks attīstīt savu uzņēmējdarbību līdz lielākiem apjomiem. No otras puses, cilvēki maksā mikrouzņēmuma nodokli un ir sociāli neaizsargāti. Tās sociālās iemaksas, kas tiek novirzītas no mikrouzņēmuma nodokļa, ir pārāk mazas, lai uzkrātu pensiju, lai cilvēks būtu drošībā situācijā, kad viņam jāsaņem bezdarbnieka pabalsts vai bērniņš piedzimst.

Mēs vienojāmies ar finanšu ministru, ka vēlreiz pārskatīs šo jautājumu par mikrouzņēmuma nodokļa paaugstināšanu, bet kā zinām – no 1.janvāra stājas spēkā likuma grozījumi, ka likme tiek palielināta līdz 11%, pēc tam ar katru gadu vēl pieaugot. Mērķis ir meklēt risinājumu, kā saglabāt šos 9%, bet vienlaikus nodrošināt arī pietiekamas sociālās garantijas. Piemēram, tiek apsvērts noteikt terminētu ierobežojumu – cik gadus cilvēks var strādāt šādā režīmā, vai arī atbalsts nozarēm. VID ir bažas, ka pēc mikrouzņēmuma nodokļa regulējuma ieviešanas nereti tika veiktas darbības, lai apietu kopējo nodokļu sistēmuā. Terminēts nodokļa maksātāja režīms vai diversifikācija pa nozarem – tie ir [risinājuma] virzieni. FM solīja aktīvi strādāt, VID solīja šādu pētījumu sagatavot jau līdz jūnijam, bet nu jau ir novembra sākums un šāds pētījums vēl nav.