Bilts: Krievijai atzīstot vēlēšanas Doņeckā, iecirsta pļauka Minskas līgumam (papild.)

Mediji: Vēlēšanas Doņeckā un Luganskā pēc padomjlaika parauga

Pat vēl nesaskaitot visas nodotās balsis, Doņeckas pašpasludinātās republikas vadītājs Aleksandrs Zaharčenko atzīts par jauno tā saucamās Doņeckas tautas republikas (DTR) vadītāju, vēsta vācu mediji. Gan “Der Spiegel”, gan “Die Welt” atzīst, ka šīs jau iepriekš nodēvētās par pseidovēlēšanām atgādinājušas jau aizmirstos padomju laikus, kad nebija svarīgi, cik vēlētāju ierodas, bet ievēlētie jau zināmi pirms balsošanas.

Tāpat rosība ap šīm vēlēšanām – dārzeņu un našķu tirdzniecība par lētām cenām, nekam nederīgu sociālo atlaižu karšu dalīšana vēlēšanu dalībniekiem – arī ļoti atgādina jau aizmirstus padomju laikus un tradīcijas.

Ar šīm vēlēšanām separātisti Doņeckā un Luganskā centās leģitimizēt savu varu, ko netaisās atzīt pasaule, tikai Krievija paziņojusi par šo vēlēšanu rezultāta atzīšanu.

Lai gan līdz pirmdienas rītam bija saskaitīta ne vairāk par pusi biļetenu pašpasludināto DTR un LTR vēlēšanās, Doņeckā esot uzvarējis Zaharčenko, bet Luganskā – Igors Plotņickis. Viņu inaugurācija jau nozīmēta otrdien.

Krievija, atzīstot Donbasa pseidovēlēšanas, ir iecirtusi pļauku Eiropas Savienībai (ES) un visiem, kas ticēja Minskas līgumiem, uzskata bijušais Zviedrijas ārlietu ministrs Karls Bilts.

“Ja Kremlis atzīst šīs pseidovēlēšanas, tā ir pļauka ES un visiem, kas ticēja Minskas līgumiem”, kas septembrī tika noslēgti Kijevas un promaskavisko kaujinieku starpā, tviterī ierakstījis eksministrs.

“Savā pirmajā paziņojumā kā [ES] augstā [ārlietu] pārstāve Federika Mogerīni norāda, ka Donbasa vēlēšanas ir “nelegālas un neleģitīmas”. Labi. Un Maskavas paziņojums par Donbasa pseidovēlēšanām ir pilnīgi pretējs. Skaidrs Minskas līguma pārkāpums,” uzsvēra eksministrs.

Jau ziņots, ka Eiropas Savienība (ES) nosodījusi promaskavisko kaujinieku svētdien Austrumukrainā rīkotās pretlikumīgās vēlēšanas. Šīs “‘vēlēšanas” ir “jauns šķērslis ceļā uz mieru,” norādīja ES augstā ārlietu pārstāve Federika Mogerīni.

Balsojumi Doņeckas un Luganskas pašpasludinātajās “republikās” ir “nelegāli un neleģitīmi, un ES tos neatzīs”, teikts Mogerīni paziņojumā.

Maskavas atbalstīto un apbruņoto kaujinieku kontrolētajām teritorijām ir jāpakļaujas pamiera līgumam, kas septembrī tika noslēgts Minskā, un vēlēšanas jārīko, ievērojot Ukrainas likumus, uzsvēra augstā pārstāve.

Ukrainas valdība balsojumu nodēvējusi par “farsu”. Savukārt Krievija paziņojusi, ka tā “respektē cilvēku gribu”, kas izpausta balsojumos. Tajos, kā sagaidāms, uzvaru gūs līdzšinējie kaujinieku līderi, ziņo LETA/BBC.

Pašpasludinātās vēlēšanu amatpersonas paziņojušas, ka atbilstoši provizoriskajiem rezultātiem Aleksandrs Zaharčenko kļūs par Doņeckas reģiona līderi, bet Igors Plotņickis nodrošinājis uzvaru Luhanskā. Kaujinieki divos Donbasa reģionos sarīkojuši arī “parlamentu vēlēšanas”.

Austrumukrainas reģioniem cauri izbraukušas 90 armijas automašīnas ar raķešu palaišanas iekārtām, pavēstīja avoti. Automašīnām nav bijis nekādu atpazīšanas zīmju, kas liecināto par to piederību kādas valsts armijai.

No Krievijas Austrumukrainā “intensīvi tiek izvietots” karaspēks un tehnika, apliecināja Ukrainas Bruņoto spēku pārstāvji.

Informācija, ka pēdējo dienu laikā Donbasā ieradušās vairākas lielas militārās tehnikas kolonnas, liek bažīties par notikumu attīstību pēc svētdien notikušajām “vēlēšanām” pašpasludinātajās “Doņeckas tautas republikā” (DTR) un “Luganskas tautas republikā” (LTR), svētdien raksta pazīstamais žurnālists, izdevuma “Ukrainskaja pravda” blogeris Pāvels Šeremets.

Viņš atsaucas uz militārajiem ekspertiem un vietējiem iedzīvotājiem, kas ziņo, kā šādas kolonnas bez pazīšanās zīmēm no Krievijas iebrauc Ukrainas teritorijā un sadalās trijos virzienos – uz Lugansku, uz Mariupoli un Debaļcevu. Vairāki aktīvisti un blogeri, kas Krievijā seko savas valsts armijas kustībai pie Ukrainas robežas un Donbasā, pieļauj lielu iespēju, ka tur var atsākties vērienīga karadarbība. Savukārt ziņu aģentūra ITAR-TASS vēsta, ka turpmāk faktiski ik dienas uz Doņecku un Lugansku dosies Krievijas “humānās palīdzības” kolonnas, ko Ukrainas Ārlietu ministrija jau nosodījusi kā provokatīvu liecību par Krievijas kursu uz tālāku situācijas eskalāciju Ukrainas austrumos.

Šeremets citē pazīstamo blogeri Andreju Maļginu, kas ir pārliecināts, ka “kaut kas tiek gatavots”. Kā uzskata Maļgins, pilnīgi iespējams, ka Maskava var izmantot nule notikušās vēlēšanas tāpat, kā iepriekš izmantojusi referendumu Krimā, proti – prezidentam Vladimiram Putinam ir vajadzīgas “leģitīmas, tautas vēlētas varas institūcijas”, lai “pēc to lūguma” nu jau atklāti okupētu Donbasu.

Ieganstu atrast nebūtu grūti – viena lieta, ja tur saimnieko neskaidri teroristu grupējumi, pavisam cita – ja tie ir “brīvās vēlēšanās ievēlēti” tā dēvētās Jaunkrievijas “tautas pārstāvji”, spriež Maļgins.

Šeremets pieļauj, ka visi lēmumi Kremlī pieņemti jau iepriekš un pēc “vēlēšanām” iespējama strauja turpmāko notikumu attīstība.

Viņš uzsver, ka nevēlas celt paniku, bet vienlaikus aicina paturēt prātā arī sliktāko iespējamo scenāriju. “No vienas puses, eksperti apgalvo, ka Krievijas armija ziemā nekaros. No otras, visi uzskata, ka Krima neizdzīvos bez sauszemes koridora,” raksta žurnālists.

Pēc viņa teiktā, jauna uzbrukuma atbalstītāji Krievijā ir pārliecināti, ka tāds karš neilgtu vairāk par pāris nedēļām un varētu iekļauties laikā pirms stabilas sala iestāšanās un 15.novembrī gaidāmās Putina tikšanās ar G20 līderiem Austrālijā.

Nav šaubu, ka pašreizējā DTR un LTR teritorija daudziem liekas nepietiekama un valda uzskats, ka to vajadzētu paplašināt. Jauna uzbrukuma iespējamība ir ļoti liela, un līdz salam, sniegam un slapjdraņķim tiešām palicis maz laika – tikai pāris nedēļas, norāda Šeremets.

(papildināta no sākuma)