“Metalurgs” pierāda, ka Latvija spēj risināt sarežģītus jautājumus

Agrāko akcionāru pretdarbība saasināja pārdošanas procesu

“Liepājas metalurga” pārdošana patlaban strauji pietuvojusies tās veiksmīgam noslēgumam, kas apliecina Latvijas spēju risināt sarežģītus problēmjautājumus. Ražotne atsāks darbu, krāsns tiks iekurināta un cilvēki atgūs darbu.

“Metalurgs” ir viens no Latvijas retajiem uzņēmumiem, kura darbību ar neapbruņotu aci iespējams redzēt IKP dinamikā. 2012.gadā tas bija lielākais elektrības paterētājs ar aptuveni 6,3% no Latvijas kopējā patēriņa. Arī pārdošanas cena, 107 miljoni eiro, faktiski ļauj trim nodrošinātajiem kreditoriem lielā mērā atgūt visus kredītus.

Šis nenoliedzami ir ļoti komplicēts darījums ar daudzām iesaistītajām pusēm. To publiski apliecinājis arī finanšu ministrs Andris Vilks un virkne nozares ekspertu.

Spēja darījumu veiksmīgi noslēgt skaidri signalizē par visu iesaistīto pušu profesionalitāti – gan valsts pārvaldes varējumu risināt sarežģītus problēmjautājumus, gan administratora godprātīgu un profesionālu darbu, tāpat arī konsultantu kapacitāti un profesionalitāti, organizējot starptautisku investoru piesaisti.

Nozīmīgi ir tas, ka “Liepājas metalurga” kreditori ir spējuši profesionāli organizēt savu interešu aizstāvību. Tas ir unikāls gadījums Latvijas vēsturē ar to, ka kreditoriem ir izdevies vienoties par kopēju interešu aizstāvības stratēģiju un taktiku.

Biežāki ir gadījumi, kad kreditori nespēj vienoties, kas noslēdzas ar kreditējamā uzņēmuma izzušanu.

Ierasts, ka maksātnespēja uzņēmuma kreditoriem sagādā daudz stresa – ir jāsedz ķīlu uzturēšanas izdevumi, ķīlas ir savstarpēji saistītas un intereses pārklājas. “Metalurga” pārdošanas process liecina par profesionālu administratora un konsultanta darbu, spējot šīs intereses sabalansēt.

Ar zināmu spiedienu saskaras visi “Metalurga” pārdošanas veicēji. Iesaistītajām pusēm jāapliecina augsta noturība pret strestu, jo šādos procesos ierasts redzēt daudz negatīvu emociju, spiedienu, kā arī agrāko akcionāru pretdarbību, kas neiztrūka arī šoreiz. Tieši agrāko akcionāru pretdarbība saasināja pārdošanas procesu.

Jāatzīmē arī, ka investoru piesaiste tika īstenota ļoti īsos termiņos brīdī, kad metalurģijas nozare visā pasaulē atrodas ļoti sarežģītā konjunktūrā. Ja viss noritēs, kā plānots pirkuma līgumā, tad divpadsmit mēnešu laikā kopš maksātnespējas (2013.gada novembris) uzņēmums būs pārdots. Pēc būtības investors tika atrasts sešu mēnešu laikā, jo kreditori mantas pārdošanas plānu apstiprināja tikai 2014.gada marta beigās.

Metalurģijas aktīvu tirgū patlaban dominē pircēja, nevis pārdevēja tirgus. Piesaisti ietekmēja arī saspīlētā ģeopolitiskā situācijā, vēl jo vairāk tāpēc, ka investors ir no Ukrainas.

Ja palūkojamies uz citiem problēmās nonākušiem Eiropas metalurģijas uzņēmumiem, investoru intere par tiem ir minimāla. Serbijas valdība jau gandrīz trīs gadus katru mēnesi tērē vairāk nekā 8,5 miljonus eiro, lai uzturētu “Zelezara Smerdevo” darbību un saglabātu tās 5000 darba vietas. Stratēģiskā investora piesaiste līdz šim nav bijusi sekmīga.

Bulgārijas valdība pēc trīs gadu pūliņiem daļu “Kremikovtzi” akciju spēja pārdot tikai trešajā izsolē, kad to cena bija samazināta par 44%. Par itāļu “Lucchini” iegādi kopš maksātnespējas pasludināšanas 2012.gadā saņemts tikai viens saistošais piedāvājums, un vienošanās tā arī nav panākta.

“Metalurgs” ir klasisks piemērs tam, kā trīs cilvēku, trīs akcionāru, nesaskaņas un personiskās ambīcijas var novest lielu uzņēmumu līdz bankrotam. Tas parāda it kā racionālu cilvēku rīcības irracionalitāti, jo beigās zaudētāji bija visi akcionāri, bet tas tā varēja arī nebūt.

Uzņēmuma nozīmi Latvijas tautsaimniecībā nedrīkst novērtēt par zemu, jo tā ir ļoti būtiska. Ministriju dati liecina, ka kopējais pozitīvais efekts no ražošanas atjaunošanas piecos gados sasniegs aptuveni 950 miljonus eiro, darbu atgūs simtiem cilvēku.

Autors ir Prudentia valdes priekšsēdētājs