Vienīgais risinājums – ilgtermiņa investīcijas Latvijas cilvēkos, kas nav iespējams ar šauru nozarisku skatījumu
Atbilstoši Pasaules Veselības organizācijas 1948.gadā pieņemtajai definīcijai – “Veselība ir pilnīga fiziska, garīga un sociāla labklājība”, ne tikai stāvoklis bez slimības vai fiziskiem trūkumiem. Tā ikviena no mums veselību veido fiziskā, garīgā un sociālā veselība. Ar fizisko veselību saprotam orgānu sistēmu un visa ķermeņa netraucētu funkcionēšanu. Savukārt sociālā veselība izpaužas cilvēka spējā adaptēties sociālajā vidē, un to būtiski ietekmē vides sociālekonomiskā un sociālpsiholoģiskā situācija.
Kāpēc šāds ievads? Tāpēc, ka izpratnei par veselību kā pilnīgu fizisku, garīgu un sociālu labklājību būtu jābūt pamatam, uz kura tiek veidota valdība un iezīmētas tās prioritātes un darāmie darbi. Tikai izpratne par veselības nozīmi kopējā valsts budžeta veidošanā var ļaut cerēt uz ilgtermiņa, ne viena mirkļa risinājumiem veselības aprūpes budžetam un galu galā sabiedrības veselībai Latvijā.
Tā pati Pasaules Veselības organizācija ir norādījusi uz nepieciešamību starpnozaru sadarbības uzlabošanai, iestrādājot ministriju sadarbības principus politikas dokumentos. Tas nozīmē, ka sabiedrības veselība nav viena ministra, ne ministrijas jautājums.
Latvijas iedzīvotāju veselība ir valdības kopīga atbildība un ikvienam no šīs komandas būtu jābūt ieinteresētam tādas politikas veidošanā un īstenošanā, kas ilgtermiņā uzlabotu sabiedrības veselību.
Līdz ar to nepietiek tikai ar to, ka partijai, kura uzņemas atbildību par premjera un finanšu ministra amatiem, uztic arī veselības nozares pārvaldību, kā tas tiek apspriests pēdējā laikā. Tā ir bezatbildīga īstermiņa valsts politika. Jau tagad nepieciešama izpratne par ilgtermiņa sadarbības veidošanu ar ekonomikas, izglītības, labklājības u.c. ministrijām. Tāpat veselības politikas īstenošanā arvien vairāk nepieciešama kvalitatīva pašvaldību līdzdalība.
Diemžēl atsevišķas pašvaldības ir pierādījušas, ka lokāla politika var būt saistīta ar egoistiskām interesēm un ne vienmēr atbilst valsts kopējai nostājai un racionālām budžeta iespējām.
Sabiedrības aptaujas pirms vēlēšanām iezīmēja, ka iedzīvotāji veselības aprūpes nozari nosaka par prioritāti – divas trešdaļas respondentu to izvirzījuši kā galveno jomu, kurai būtu nepieciešams novirzīt lielāku finansējumu no valsts budžeta. Tāpat aptaujas atklāj, ka aptuveni trešdaļai pensijas vecuma cilvēku ir grūtības tagad saņemt veselības aprūpes pakalpojumus – nav iespējams samaksāt par ārsta vizīti vai iegādāties nepieciešamos medikamentus. Tajā pašā laikā strauji attīstās maksas medicīna. Tāpēc nozares budžeta pieaugums risināms ciešā saistībā ar veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību.
Ir jāsaprot, ka veselības aprūpes nozarei atvēlētais budžets ir bijis nepietiekams jau kopš atjaunotās Latvijas laika, un tas nav tikai pāris pēdējo gadu jautājums vai krīzes sekas. Nenoliedzami krīze situāciju ļāva ieraudzīt jaunā gaismā, tajā pašā laikā jāsaprot, ka ar svārstībām vien pus procenta apjomā no IKP nav iespējams atrisināt gadu gadiem uzkrājušās un samilzušas problēmas. (Pēc Finanšu ministrijas aprēķiniem, pagājušā gadā veselības nozarei atvēlēti kritiskie 3% no IKP, šogad – 2,9% no IKP, bet nākamā gada plāns ir 2,7% no IKP.)
Šā iemesla dēļ ir skaidrs, ka pakalpojumu pieejamības uzlabošanai nepieciešams jauns risinājums veselības aprūpes finansēšanai. Gan bijusī veselības ministre, gan bijusī labklājības ministre ir norādījušas uz nepieciešamību pārskatīt sociālo un nodokļu politiku tās plašākajā izpratnē ietverot gan sociālos pabalstus, gan izglītības iespējas, gan veselības aprūpi.
Jāsaprot, ka sociālais budžets nav kaut kas abstrakts vai atdalīts no kopējā valsts budžeta. Sociālā budžeta rādītāji ir tie, kas skaļi signalizēja krīzes ietekmē un nekavējoties atstāja ietekmi uz veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un medikamentu iegādi. Ar ko tas mums draud? Ar sociālā budžeta deficītu – palielinoties sistēmas dalībnieku veselības problēmu izraisītiem izdevumiem, bet vienlaikus nepieaugot ieņēmumiem.
Kā vienīgo risinājumu redzu izdevumus sociālai politikai, definējot tos par ilgtermiņa investīcijām Latvijas cilvēkos, kas, jāatzīst, nav iespējams ar šauru nozarisku skatījumu.
Ir skaidrs, ka šā brīža veselības aprūpes finansējums un deficīts nozarē ir lejupejoša līkne. Absolūti nepieciešama ir pārdomāta un analizēta, stabila ilgtermiņa veselības aprūpes finansēšanas sistēma. Nepieciešams skaidri zināt, cik daudz finansējuma atvēlēts šogad, nākamgad, pēc pieciem un desmit gadiem, izprotot sistēmu, kā tiks veidots veselības aprūpes budžets. Nezinot budžetu, nav iespējams noteikt konkrētus kvalitātes rādītājus, rēķināt pakalpojumu apjomus utt. Lai cik skarbi tas skanētu, šajā brīdī jautājumā par veselības nozari Latvijā centrā ir nauda, lai gan vajadzētu būt cilvēkam.
Autors ir Pasaules veselības organizācijas, Eiropas reģionālās komitejas Latvijas pārstāvis
Komentāri (43)
apmulsis 29.10.2014. 10.19
“Nezinot budžetu, nav iespējams noteikt konkrētus kvalitātes rādītājus”
Patiešām!?! Gadījuma pēc nav tā, ka ir līgumi, likumi, noteikumi, kas nosaka prasības. Un esošā budžeta ietvaros, tās ir jāievēro.
5
edge_indran > apmulsis 29.10.2014. 10.24
——
apmulsis:”(..), tās ir jāievēro.”
http://img12.nnm.me/b/5/e/f/9/93d629a2d2e8c83953a218ad708.jpg
0
edge_indran > apmulsis 29.10.2014. 11.24
——–
Loģiski;- es arī “nesapratu” to profesionāļa secinājumu par 4.maija repubļikas izaugsmi pēc 24.gadu demokratizācijas un kapitalizācijas:
«veselības aprūpes sabrukums, par ko runā nākotnes izteiksmē, ir jau noticis»
Olafs Libermanis, Brūču klīnikas vadītājs http://nra.lv/latvija/122101-olafs-libermanis-veselibas-aprupe-jasasaurina-frontes-linija.htm
0
edge_indran > apmulsis 29.10.2014. 12.46
——-
Pētersone: Ar VID struktūru viss ir kārtībā
http://www.youtube.com/watch?v=sXx9l3mtDG8
0
apmulsis > apmulsis 29.10.2014. 10.40
Nesapratu humoru.
0
apmulsis > apmulsis 29.10.2014. 12.11
Saprotu, iznīcina tatārus Krimā, moka latviešus Sibīrijā, traģiski. Traģiski.
Bet, ja aizejot pie ārsta, viņš sāk ar “nu tā, parunāsim par budžetu”. Ko Jūs padomāsiet?
0
ozolnieki 29.10.2014. 07.55
Ir jāsaprot, ka veselības aprūpes nozarei atvēlētais budžets ir bijis nepietiekams jau kopš atjaunotās Latvijas laika, un tas nav tikai pāris pēdējo gadu jautājums vai krīzes sekas.
……..
Kurai nozarei par daudz ….. Šiliņ nu nerausties , nosauc .
3
edge_indran > ozolnieki 29.10.2014. 10.07
————dzeris49:”(..) tad kurš gudrāks?”
===============================================================================
Eirokrāts – 4.maija režīma garants! Ko nu auseklīšu veterāniem tagad “krokodila asaras” liet – labāk būtu padomju birokrātus un birokrātisko sistēmu palamājuši!
Slava eirokrātu šlakas pamatlicējam – vienotās varnešu sociālas bāzes veidotājam!
http://www.youtube.com/watch?v=4SlduSWlimI
0
dzeris49 > ozolnieki 29.10.2014. 08.39
Nez kā Lietuvai un Igaunijai pietiek gan medicīnai, gan visam pārējam, Latvijai socialām lietām un medicīnai vismazāk, varbūt, pajautā, kam tad mums visvairāk?
Aivarsk tev jau atbildēja, Latvijā birokrātija daudz lielāka,m dārgāka, toties, arī neefektīgākā salīdzinot ar Igauniju un Lietuvu, plus vēl korupcija un dažādas megabūves, kas ir stipri sadārdzinātas, un ko neatļaujas ne Lietuva, ne Igaunija, mēs uzbūvējam pasaulē dārgāko bibloteku, kaut, varējam uzbūvēt daudz lētāku un funkcionālāku, kuras uzturēšana izmaksās milzu nadu, lietuvieši, toties, šķidrās gāzes terminālu, tad kurš gudrāks?
0
aivarsk > ozolnieki 29.10.2014. 08.17
Par daudz ir tādai visaptverošai nozarei, kā birokrātijai.
Manu zs kontrolēt vienlaicīgi ierodas 4 LAD darbinieces un šoferis.
0
ozolnieki 29.10.2014. 07.53
Šiliņš tomēr laikam melo …
Tāpat aptaujas atklāj, ka aptuveni trešdaļai pensijas vecuma cilvēku ir grūtības tagad saņemt veselības aprūpes pakalpojumus – nav iespējams samaksāt par ārsta vizīti vai iegādāties nepieciešamos medikamentus.
………….
Ja ir viegli dabonamā trūcīgo izziņa tad medikamenti , pacenta iemaksa nav .
6
zanE. > ozolnieki 29.10.2014. 11.21
…hmmm….par to nabadzīgāko valsti Eiropā, ko vienmēr mīl piesaukt vietā un nevietā….ko lai saka vācieši?… :)
– “Neskatoties uz spēcīgo ekonomiku, 13 miljonus Vācijas iedzīvotāju apdraud nabadzības risks, liecina oficiālie statistikas dati.
Par nabadzības riskam pakļautiem uzskatāmi tie iedzīvotāji, kuru ienākumi ir zem 60% no vidējā ienākumu līmeņa valstī.
Balstoties uz 2013.gada datiem, nabadzības un sociālās atstumtības risks apdraud 16,1% Vācijas iedzīvotāju.
Savukārt 2008.gadā, kad šāds pētījums tika veikts pirmo reizi, nabadzības risks apdraudēja 15,2% iedzīvotāju.
Statistiķi norāda, ka nabadzības riskam vairāk pakļautas sievietes, vientuļie vecāki, cilvēki, kas dzīvo vieni, kā arī bezdarbnieki.
Eiropas Savienībā nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļauti 16,7% iedzīvotāju.” /diena.lv/
0
dzeris49 > ozolnieki 29.10.2014. 13.12
zanE – nu beidz to demagoģiju, kas ir vidējie ienākumi Vācijā un ES, tātad, arī nabadzības robeža, un kas Latvijā.
Un Latvijas statistikai vispār neticu, mūsu ierēdņi melo, lai tikai labāk izskatītos, tā pati Circene pieķerta melojot PVO un kam tur vēl, un ne viņa pirmā, sevišķi, kas attiecas uz nabadzību un med. palīdzības iespējām, var man stāstīt, ko gribi, es zinu, kā tas ir reāli, arī dažādas ārstu biedrības utt. domā tāpat, un pilnīgi apgāž tos melus, kas dzirdamas no Latvijas ierēdņu un politiķu mutēm.
Vienīgā nozare, kas mums, kaut cik, tiek finansēta, ir kardioloģija, visur citur naudas trūkst, nerunājot par to, ka Lietuvā un Igaunijā ārstē ar jaunākām un efektīgām zālēm, Latvijā – ar lētām, novecojušām un neefektīgām, kā, vispār, vēl nav kauna runāt, cik mums viss medicīnā ir labi?
0
Ēriks > ozolnieki 29.10.2014. 11.31
Toties NAI operatoriem kā 2000.gadā sāka maksāt,tā līdz šai baltai dieniņai 3 euro stundā,nu vienīgi 2009.gadā noņēma 20% krīzes iespaidā un tā arī atstāja.Te tev konverģence un diverģence.
0
Ēriks > ozolnieki 29.10.2014. 11.27
Droši vien Vācijā nabadzīgs skaitās tas,kurš nevar nopirkt jaunu auto.
0
zanE. > ozolnieki 29.10.2014. 11.25
….Dzeri…un vēl…pievērs uzmanību 9.punktam…
http://pbs.twimg.com/media/B03TU1FCcAAtS9H.png
0
dzeris49 > ozolnieki 29.10.2014. 08.35
Robeža, no kuras piešķir trūcīgo statuss, ir 120 eiro mēnesī uz cilvēka.
Tātad, 130 eiro uz cilvēku – tev nekādas trūcīgo privilēģijas nepienākās, un, kā domā, cilvēks var par tādu naudu paēst, apmaksāt komunālos, nopirkt zāles, apmaksāt slimnīcu, ja pēkšņi vajag, utt, pie kam, visnabadzīgākajā ES valstī līdzmaksājumi par visu ir vislielākie ES?
0