Andra Gaujas jaunā filma Izlaiduma gads turpina aizliegto attiecību tēmu
Filmu skatīties nebūs «ērti» – pusguļus kinozāles sēdeklī un ar popkorna turzu uz vēdera. Ne jau tāpēc, ka režisors Andris Gauja, arī «skandalozās dokumentālās lentes» Ģimenes lietas veidotājs, savā debijas spēlfilmā būtu iestrādājis ko ārkārtīgi nepieņemamu vai šokējošu, bet gan tāpēc, ka skatītājam nesaudzīgi jāseko līdzi galvenās varones sagrāvei – gan personiskai un emocionālai, gan sociālai.
Kaut gan, ja labi grib, var arī atrast, par ko sašust – režisors no jauna apskata attiecības ārpus sabiedrībā pieņemtajiem ētikas rāmjiem. Šoreiz runa ir par skolotājas attiecībām ar vidusskolnieku.
Tuvāk īstenībai
Andris Gauja no dokumentālā žanra uz spēles kino ir pārgājis «līgani» – ar trīsuļojošu rokas kameru uzņemtā filma acīmredzot ir bijusi iecerēta maksimāli pietuvināta realitātei [īstenībai]. Arī sižeta norises vieta, atskaitot Parīzes ainas un Krievijas sasaluma skatus ar kūpošiem dūmeņiem, ir kāds pelēcībā noplucis «guļamrajons» bez konkrētas ģeogrāfiskās piederības.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.