JRT jaunā izrāde Provinces anekdotes – disnejlendiska replika par padomju laiku
Aleksandra Vampilova Provinces anekdošu iestudējums Jaunajā Rīgas teātrī krievu kinorežisoram Borisam Fruminam ir debija teātrī. Un sākums iesākumā nemaz neliekas tik slikts.
Slavenā padomju dramaturga Aleksandra Vampilova agrīno lugu veido sižetiski nesaistītas daļas, mazi notikumi, kurus vieno kopējs emocionāls zemteksts. Pirmajā «gabalā» viesnīcas administrators izmet no meitenes istabas nepazīstamu viesi un tad noved sevi līdz sirdstriekai, uztraucoties, vai tas nebija kāds, ar kura ietekmi vajadzētu rēķināties. Otrajā – divi komandējumā aizbraukuši alkoholiķi attopas pēc trīs dienu plosta bez kapeikas kabatā un likteņa ironijas dēļ dabū… 100 rubļu. Darbība notiek 60.gadu padomju viesnīcā, ko Monika Pormale uz lielās skatuves uzbūvējusi, no vienas puses, pieļauju, autentisku, no otras puses, saglabājot patīkamu stilizācijas pakāpi, kas ļautu varoņus interpretēt plašāk nekā tikai «padomju cilvēkus».
Iestudējuma pirmajā ainā uznāk Iveta Pole, pie viņas numuriņa improvizētajām durvīm klauvē Gatis Gāga – basketbola entuziasts no blakus numuriņa, ko spēles translācijas vidū iztraucējusi radioaparāta sabojāšanās, un uz skatuves izvēršas kaut kas līdzīgs palēninātai dejai: varoņu replikas atdala garas pauzes, skatieni un nopūtas. Aktieri spēlē labi, un notikums veidojas smalku mājienu, interpretējamu žestu virtenē. Šī ir viena no nedaudzajām vietām, kur jūt režisora roku, mēģinot savu estētisko pasaules uztveri ietvert teātra valodā. Tad aina beidzas un sākas… nekas.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.