Partijai nevajadzētu būt kā izklaides trupai, ko komplektē vienai konkrētai izrādei
Lielo ģeopolitisko mēslu kontekstā daudzi jautājumi kļūst otršķirīgi. Tāpēc balsošu par partiju, kas nav jauna un (Latvijas mērogos) nav maza. Uz šīs partijas kvalitāti skatos reālistiski, bet – jā, ir pamats domāts, ka saņemu zināmas ģeopolitiskas garantijas. TV debates, kur studijā atrodas sešas raibi rūtainas latviskās partijas un viena konsolidēta prokrieviska partija, rada šausmu sajūtu un pārdomas, ka tāda izskatās Latvijas bojāeja.
Patiesībā esmu atvērta tam, ko sauc par jaunajām partijām. Bet pat labvēlīgākos laika apstākļos izvēli par labu jaunai partijai vienmēr ierobežojis vēl kāds cits svarīgs nosacījums – vēlme balsot par partiju, kā rīcībspējīgu vienotu spēku. Ar uzsvaru uz spēku.
Latvijas jaunajās partijās ir cilvēki, kuri ir atpazīstami, bet dažās no tām – pat simpātiski. Piemēram, tautiski autentiskais radio šova vadītājs – tīrradnis, kura huligāniskā klātbūtne atsvaidzinoši kontrastē ar vispārpieņemto viegli glumo politisko burbuļošanu.
Bet vēlēšanas ir process, kur neizbēgami jābalso par partijām, nevis atsevišķiem simpātiskiem zēniem un meitenēm. Un šeit sākas problēma. Latvijas jaunās partijas bieži ir kā cirka trupas, kuras komplektē vienai izrādei, tas ir Saeimas velēšanām. Tas gan nenozīmē, ka komplektē nevērīgi, jo gribētāju tikt pie izrādes un honorāra ir gana un pastāv zināmas izvēles iespēja. Un pārstāvjiem jābūt dažādiem, kurus var sapulcināt no lielās un politiski karjeriski iztvīkušās gribētāju armijas. Tur ir labāki vai sliktāki virves dejotāji, izdejojušies un pa laikam publikas priekšā sāpīgi nožāvušies jau iepriekš. Tur ir īsts spēkavīrs, kurš patiesi un bez izlikšanās ir gatavs visu pacelt un noturēt. Gaisa akrobāti, kas no vienas uz otru cirka trupu pārvietojas gandrīz nemainīgā sastāvā visi kopā.
Un tur, protams, ir bārdainā sieviete. Viņa neprot neko darīt. Labāk, lai viņa pat nemēģina. Viņas uzdevums ir vienkārši pievilināt skatītājus, tas ir vēlētājus. Bārdaino sievieti var likt uz plakātiem, lai aizķertos vēlētāja acs.
Ar īstām partijām ir citādāk. Katrai partijai ir vajadzīgs ārpusparlamenta darba nobriešanas process. Partijai nevajadzētu būt kā izklaides trupai, ko komplektē vienai konkrētai – parlamentā iekļūšanas – izrādei. Vēlētājs jau ir apdedzinājies ar šādas cirka trupas ievēlēšanu. Kaut gan nelielai daļai no šīs grupas izdodas vienmēr atrast pastāvīgāku vietu stabilākā politiskā struktūrā un turpināt savu nebeidzamo cirkulāciju pa citām, tomēr skatītājam, tas ir, vēlētājam, ir skaidrs, ka viss cirks faktiski bija paredzēts tikai un vienīgi atsevišķu indivīdu politiskās karjeras nokārtošanai.
Ja izvēlētie kandidāti sekmīgi darbosies līdz nākamajām vēlēšanām kā vienota politiska struktūra, veicot tautai saprotamu un ļoti vajadzīgu politiskā aktīvisma brīnumdarbus, iesniedzot savus alternatīvos likumprojektu priekšlikumus, veidojot ēnu ziņojumu un politikas priekšlikumus, piketējot un demonstrējot ielās, sniedzot juridiskus padomus bezmaksas konsultācijās, tad noteikti savu uzticības kredītu saņems. Tad tās ieies parlamentā nevis trīcot, vai pārvarēs 5% barjeru, bet durvīm blīkšķot un Saeimas apvītušajam komplektam iesprāgstot stūros.
Labi, ja jaunajās partijās ir potenciāls. Lai pierāda sevi. Bet pagaidām šīs jaunās partijas ir tikai indivīdu grupas, kuras jau iepriekš redzētas raibu raibos sastāvos dažādās partijās un puspartijās un sakomplektētas pirms kārtējām vēlēšanām.
Tomēr jau tagad tās var izdarīt ko vērtīgu un nevainojami valdzinošu- aicināt savus sekotājus šajās (tieši un tikai šajās!) vēlēšanās atdot savas balsis par pieņemamu reitingu līderi.
Pat zinu, par kuru no jaunajām partijām varētu balsot nākamajās vēlēšanās. Nē, tā nebūs bārdainā sieviete!
Autore ir publiciste
Komentāri (18)